LU Latviešu valodas institūta kartotēkas

LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) glabā dažādu valodas faktu – vietvārdu, apvidvārdu un izlokšņu gramatisko iezīmju (dialektu atlanta), kā arī personvārdu un terminu – kolekcijas (kopumā gandrīz četri miljoni vienību).

Vislielākais LU Latviešu valodas institūta krājums ir apmēram 3 miljonus lielā LATVIEŠU LITERĀRĀS VALOFAS LEKSIKAS KARTOTĒKA, kas veidota 50 gadu garumā  no 1946. gada līdz 1996. gadam, kad iznāca Latviešu literārās valodas vārdnīcas (LLVV) pēdējais sējums. Materiāli tika vākti, izrakstot speciāli atlasītus citātus galvenokārt  no latviešu daiļliteratūras darbiem, arī no periodikas, zinātniskās un populārzinātniskās literatūras. Kartotēkā savākti leksikas piemēri gan no latviešu literatūras klasiķu darbiem (Apsīšu Jēkabs, brāļi Kaudzītes, Rūdolfs Blaumanis, Rainis, Jānis Jaunsudrabiņš, Anna Brigadere, Vilis Plūdons, Ernests Birznieks – Upītis, Andrejs Upīts u. c.), gan 20. gs. otrās puses rakstnieku un dzejnieku darbiem (I. Auziņš, A. Bels, V. Belševica, M. Čaklais, Ā Elksne, R. Ezera, I. Indrāne, Z. Skujiņš, O. Vācietis, I. Ziedonis u. c.) 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā kartotēka tika papildināta ar izrakstiem no to autoru darbiem, kurus līdz tam pieminēt nebija ļauts, piemēram, Anšlavs Eglītis, Andrejs Eglītis, Zenta Mauriņa, Elza Ķezbere, Leonīds Breikšs, Gunārs Janovskis. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošanā un papildināšanā tika iesaistīti visi  Vārdnīcu daļas darbinieki, sākot no redaktoriem līdz laborantiem. Ar viņu roku rakstītās kartītes tagad glabājas kartotēkā. Arī dzejnieks Aleksandrs Čaks ir strādājis institūtā un šo kartotēku papildinājis ar izrakstiem no saviem un Jāņa Sudrabkalna pirmskara dzejoļu krājumiem.

Latviešu lietrārās valodas leksikas kartotēkā ir iepludināts vēl kāda cits, senāks valodas materiālu vākums. To rāda kartītes no 19. gs. 90. gadu literārajiem avotiem, kuras rakstītas gotu burtiem. Iespējams, šos materiālus institūtam nodevis Jānis Endzelīns, kurš bija pirmais Vārdnīcu daļas vadītājs. Lielais daiļliteratūras citātu īpatsvars ir raksturīgākā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas iezīme. Tas ietekmējis arī LLVV uzbūvi un raksturu. Nevienā citā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā nav atrodams tik sīks un niansēts vārdu semantiskais dalījums nozīmēs un apakšnozīmēs, tik bagātīgs pārnesto nozīmju atspoguļojums.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkā ir saglabāti LLVV neizmantotie materiāli. Rakstot šķirkli, pie katras nozīmes vai apakšnozīmes ilustrācijai varēja pielikt tikai divus vai trīs piemērus. Pārējās kartītes ir palikušas kartotēkā. Kartotēkā glabājas arī ļoti daudz interesantu piemēru ar vārdiem, kuri netika iekļauti LLVV.  Starp tiem sevišķi daudz ir daiļliteratūrai, īpaši dzejas valodai raksturīgo okazionālismu.

Valodas materiāli kartotēkai tika vākti ar ļoti lielu atlasi, lai piemēros parādītos dažādas vārda semantiskās nianses, pārnestie lietojumi, arī retāk lietotās nozīmes. Tādā veidā tika izveidota unikāla sava laikmeta liecība ar lielu kultūrvēsturisku nozīmi. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkā koncentrētā veidā atklājas gan mūsu valodas vārdu krājuma bagātība, gan dažādās izteiksmes iespējas, gan latviešu rakstnieku un dzejnieku meklējumi senu, aizmirstu vārdu atdzīvināšanā un jaunu radīšanā. Tā ir latviešu valodas esence, kuru būtu nepieciešams digitalizēt, lai to varētu ērti izmantot interesenti ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Kartotēku glabāšanai sakārtojusi un sistematizējusi Ieva Zuicena.

LU LaVI ir plašākās un senākās Latvijas VIETVĀRDU glabātājs. Vietvārdu kartotēkā, kas papīra formātā tiek turēta LU LaVI Onomastikas nodaļā, apkopoti vairāk nekā 800 000 Latvijas vietu nosaukumu, kas vairākos simtos ekspedīciju vākti, sākot no 20. gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām. LU LaVI vietvārdu krājums starp pazīstamiem un noturīgiem vietvārdiem glabā arī mikrotoponīmus jeb āru vārdus (samērā nelielu ģeogrāfisku objektu (pļavu, tīrumu, mežu, lauku utt.) nosaukumus), kas nav atspoguļoti kartēs un reģistrēti citos vākumos, taču ir ļoti noderīgi novadu valodas, vēstures, ģeogrāfijas, etnogrāfijas, kultūras izpētē. Latvijas vietvārdu kartotēkā fiksēta ne tikai pamatinformācija par nosaukumu, tā lokalizāciju, izrunu un pieraksta gadu, bet arī vēsturiskas, ģeogrāfiskas un kultūrvēsturiskas ziņas par ģeogrāfisko objektu. Vietvārdu krājums strukturēts divās pamatkartotēkās: vietvārdu kartotēka alfabēta secībā (355 477 vienības), pagastu kartotēka (līdz O burtam, 265 368 vienības), kas vākta pēc Jāņa Endzelīna „Latvijas PSR vietvārdu vārdnīcas” izdošanas 1956.–1961. gadā, un vairākās papildkartotēkās: hidronīmu kartotēka (41 212 kartīšu), skolēnu vākums (24 219 kartīšu), studentu vākums (16 785 kartītes), papildkartotēka (aptuveni 50 000 kartīšu) un nesistematizētais materiāls (aptuveni 20 000 kartīšu). Vietvārdu materiāls tiek glabāts arī aptuveni 250 ekspedīciju kladēs, no kurām daļa vēl nav ekscerpēta. Līdz šim „Latvijas vietvārdu vārdnīcā” (līdz 1961. gadam „Latvijas PSR vietvārdu vārdnīca”) publicēta vien neliela daļa šā vākuma, taču gandrīz pilnībā pabeigta tā skenēšana un tiek izstrādāta platforma vietvārdu datubāzes veidošanai. LU LaVI vietvārdu kolekcija ir nozīmīga ne tikai valodas izpētē, bet arī kartogrāfiem, vēsturniekiem un visiem interesentiem savas dzimtās vietas vēstures izzināšanā.

LU LaVI glabājas arī plašākā Latvijas APVIDVĀRDU kolekcija, kurā apkopoti Latvijas novados sastopamie apvidvārdi ar lietojuma piemēriem pārsvarā fonētiskajā transkripcijā. Apvidvārdu kartotēkā, kas papīra formātā tiek turēta LU LaVI Valodas vēstures un dialektoloģijas nodaļā un kuras skenēšana uzsākta 2015. gada nogalē, apkopoti vairāk nekā 2 000 000 Latvijas izlokšņu vārdu, kas sistemātiski vākti, sākot no 1928. gada līdz mūsdienām. Apvidvārdu kartotēka ietver ne tikai leksikas krājumu, bet arī fonētiskos, morfoloģiskos un semantiskos dialektismus, frazeoloģismus, izloksnē un latviešu literārajā valodā kopīgo vārdu leksiski semantiskos variantus, kā arī literārās valodas vārdus ar dažādām norādēm par lietojumu attiecīgajā izloksnē. Latvijas apvidvārdu kartotēka ir zinošu speciālistu – valodnieku dialektologu – ilgu gadu darba rezultāts, kas glabā vispusīgas ziņas par izlokšņu vārdu nozīmi, lietojumu un dinamiku. Apvidvārdu kartotēka strukturēta trijās daļās: atsevišķu izlokšņu kartotēka, kur alfabēta secībā apvienotas visas kādā izloksnē reģistrētās leksēmas (aptuveni miljons kartīšu), tematisko leksikas grupu (ģermānismu, sēlisko izlokšņu, somugrismu utt.) kartotēka (aptuveni 55 000 kartīšu), apvienotā apvidvārdu kartotēka (vairāk nekā miljons kartīšu). Līdz šim apvidvārdu kartotēkas materiāli publicēti vien nedaudzās izlokšņu vārdnīcās (Elgas Kagaines un Silvijas Raģes „Ērģemes izloksnes vārdnīca”, III sējumi 1977–1983; Eduarda Ādamsona un Elgas Kagaines „Vainižu izloksnes vārdnīca”, II sējumi 2000; Maigas Putniņas un Agra Timuškas „Sinoles izloksnes salīdzinājumu vārdnīca” 2001; interneta publikācijā – Kārļa Draviņa „Stendes izloksnes vārdu krājums” 2010). LU LaVI apvidvārdu kolekcijai ir nenovērtējama nozīme ne tikai valodas izpētē un bagātināšanā, bet arī citu nozaru pētniekiem (piemēram, etnogrāfiem, sociologiem) tautas materiālās un garīgās kultūras izzināšanā, etnoģenēzes jautājumu risināšanā.

LU LaVI kā dialektu atlantu autors un starptautisko valodu atlanta sastādīšanas dalībnieks ir galvenais DIALEKTU ATLANTA kolekcijas glabātājs. Dialektu atlanta kartotēkā, kas papīra formātā tiek turēta LU LaVI Valodas vēstures un dialektoloģijas nodaļā, apkopots vairāk nekā 600 000 kartīšu, kas atspoguļo Latvijas dialektu leksiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās un fonētiskās iezīmes un kas ekscerpētas un vāktas, sākot no 20. gadsimta 20. gadiem. Dialektu atlanta kartotēka strukturēta piecās daļās: leksika (gandrīz 300 000 vienību), morfoloģija (aptuveni 147 500 vienību), fonētika (aptuveni 100 000 vienību), sintakse (aptuveni 62 500 vienību), Eiropas valodu atlanta kartotēka (aptuveni 85 000 vienību). Ekspedīciju materiāli glabājas arī vairāk nekā 1000 ekspedīciju pieraksta kladēs, no kurām daļa joprojām nav ekscerpēta. Dialektu atlanta kartotēka ir galvenais Baltu valodu atlanta un Eiropas valodu atlanta informācijas un izstrādes avots.

LU LaVI glabājas arī Klāva Siliņa PRIEKŠVĀRDU vārdnīcas kolekcija (aptuveni 20 000 vienību), latviešu UZVĀRDU kolekcija (aptuveni 7000 vienību), TERMINU kartotēka, ko izveidojusi Terminoloģijas un valodas kultūras darba grupa un kas mūsdienās pilnībā digitalizēta (aptuveni 300 000 vienību).