Publicēšanās ētika un norādījumi autoriem

Publicēšanās ētika

Autoru pienākumi
Autoriem jāiesniedz raksti, kas ir pilnībā oriģināli pētījumi un ko nav paredzēts publicēt citā izdevumā. Autoriem jāievēro rakstu noformēšanas vadlīnijas, kas pieejamas žurnāla mājaslapā, un pirms raksta iesniegšanas jāpārliecinās, ka tas uzrakstīts labā zinātniskā valodā bez acīmredzamām korektūras kļūdām. Autoru pienākums ir sniegt atsauces uz visiem rakstā izmantotajiem avotiem. Plaģiātisms ir pilnā mērā neētisks un nav pieļaujams. Manuskripta autorība ietver tikai tos autorus, kas ir snieguši nozīmīgu ieguldījumu raksta izveidē. Autoriem jāiesniedz pārstrādāts raksts, pamatojoties uz recenzenta norādījumiem. Izlabotais raksts jāiesniedz žurnāla redakcijai norādītajā laikā.

Recenzenta pienākumi
Visi iesniegtie raksti tiek anonīmi vērtēti. Jebkurš iesniegtais raksts uzskatāms par konfidenciālu dokumentu. Recenzēšanai jābūt objektīvai. Recenzentiem jāpārbauda, vai rakstā ir sniegtas atsauces uz visiem izmantotajiem avotiem. Ja recenzents nav pārliecināts par savu kompetenci raksta recenzēšanā, viņš par to ziņo redaktoram, lai tiktu nozīmēts cits recenzents. Recenzents sadarbojas ar žurnāla atbildīgo redaktoru – recenzentam jāziņo atbildīgajam redaktoram par plaģiātisma pazīmēm. Konkrēta zinātniska informācija un idejas, kas tieši izriet no recenzējamā raksta, jātur noslēpumā, un tās nedrīkst tik izmantotas personiskiem mērķiem.

Redaktora pienākumi
Redakcijas kolēģiju veido atzīti nozares eksperti. Atbildīgais redaktors pieņem lēmumu, kurš no iesniegtajiem rakstiem noteikti jāpublicē, balstoties recenzentu atzinumā. Jebkurš iesniegtais raksts uzskatāms par konfidenciālu dokumentu (tas nedrīkst tikt rādīts vai apspriests ar citiem nozares ekspertiem, izņemot oficiālos recenzentus). Atbildīgais redaktors drīkst ļaut publicēt tikai recenzētus un vismaz divu recenzentu akceptētus rakstus – redaktors nodrošina, ka raksti tiek recenzēti anonīmi un ka rakstu publicēšanā tiek ievērota objektivitāte un lēmums par raksta publicēšanu tiek pieņemts, balstoties vienīgi raksta saturā. Ja recenzijās izteikti diametrāli pretēji viedokļi, redaktors piesaista trešo recenzentu.

Anonīmās recenzēšanas process
Visi žurnālam “Linguistica Lettica” iesniegtie raksti tiek anonīmi recenzēti. Autori iesniedz rakstu LU Latviešu valodas institūtam, sūtot to pa e-pastu linguisticalettica@gmail.com. Raksti pēc saņemšanas tiek nosūtīti atbildīgajam redaktoram sākotnējam novērtējumam, vai raksts atbilst žurnāla specifikai. Ja raksts neatbilst žurnāla tēmu lokam, tas nekavējoties tiek nosūtīts atpakaļ autoram. Ja manuskripts ir pieņemams, atbildīgais redaktors to nosūta tālāk vismaz diviem recenzentiem. Recenzentus izvēlas atbildīgais redaktors, un tiem jābūt ekspertiem savā un raksta jomā (jābūt publicētiem vismaz trim rakstiem par attiecīgo tēmu). Recenzents recenzē rakstu, aizpildot žurnāla “Linguistica Lettica” recenzijas veidlapu. Pamatojoties uz recenziju, atbildīgais redaktors lemj, vai raksts ir pieņemams bez labojumiem, ar labojumiem vai nav pieņemams. Ja rakstam nepieciešami labojumi, autoram tiek dots noteikts laiks to veikšanai. Laboto manuskriptu izvērtē atbildīgais redaktors, kurš dod galējo atļauju raksta publicēšanai.

Publicēšanās ētika
Visi iesniegtie raksti tiek izvērtēti stingrā anonīmās recenzēšanas procesā, to vērtē vismaz divi Latvijas un ārvalstu recenzenti. Žurnāla redaktoram, autoriem un recenzentiem ir pienākums ievērot publicēšanās ētiku – žurnāla redakcijas atbildība ir novērst publicēšanās ētikas pārkāpumus. Žurnāla redakcijas kolēģija pārbauda visu iesniegto rakstu oriģinalitāti. Rakstu autoriem jāizvairās no datu izdomāšanas (pētnieks neveic konkrētu datu pētījumu, bet pats izdomā datus), datu pārgrozīšanas (pētnieks veic pētījumu, bet datus ir sagrozījis), plaģiātisma (pētnieks ir pārņēmis citā rakstā publicētas idejas vai tekstu bez atsaukšanās uz to), daudzkārtējas iesniegšanas (pētnieks iesniedzis manuskriptu vairāk nekā viena žurnāla redakcijām). Atteiktie raksti netiek vēlreiz pieņemti un sūtīti recenzentiem. Vadlīnijas žurnāla redaktoram, autoriem un recenzentiem ir balstītas COPE Code of Conduct for Journal Editors.

Autortiesības
Žurnālā “Linguistica Lettica” publicēto rakstu autortiesības un tajos radītais intelektuālais īpašums pieder rakstu autoriem, bet žurnāla redakcijai ir tiesības publicēt un izplatīt rakstus drukātā formā (rakstu kopsavilkumi tiek publicēti brīvi pieejamā formā žurnāla mājaslapā). Autori, iesniedzot savu manuskriptu žurnāla redakcijai, pieņem nosacījumus, kas LU Latviešu valodas institūtam dod tiesības ar autora piekrišanu pārpublicēt, reproducēt, izplatīt rakstu un radīt tā dažādas adaptācijas. Ja autors pats vēlas pārpublicēt rakstu citā žurnālā vai izdevumā, tam jāsaņem rakstiska atļauja no žurnāla redakcijas.
Visi žurnāla “Linguistica Lettica” raksti ir brīvi pieejami tiešsaistē žurnāla mājaslapā un LU e-resursu repozitorijā. Rakstu pilnās versijas tiek izsūtītas lasītājiem pēc pieprasījuma, to sūtot uz e-pastu linguisticalettica@gmail.com.

Arhivēšana
LU Latviešu valodas institūtam ir vienošanās ar Latvijas Universitāti par elektronisko materiālu arhivēšanu institūta mājaslapā. Katra žurnāla sējuma drukātie izdevumi tiek nosūtīti un glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LU bibliotēkā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Kongresa bibliotēkā (ASV).

Īpašumtiesības un vadība
Žurnāls Linguistica Lettica pieder LU Latviešu valodas institūtam, kurš to vada, koordinē un publicē.

Mājaslapa
Žurnāla Linguistica Lettica mājaslapa (https://lavi.lu.lv/index.php/linguistica-lettica/) ir veidota kā LU Latviešu valodas institūta mājaslapas apakšsadaļa.

Žurnāla nosaukums
Žurnāla Linguistica Lettica („Latviešu valodniecība”) latīņu nosaukums ir savā nozarē unikāls un atspoguļo galveno žurnāla jomu un mērķi.

 

Norādījumi autoriem

1. PAMATINFORMĀCIJA
Linguistica Lettica ir zinātnisks žurnāls, ko ik gadu izdod Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūts. Žurnāls drukas versijā iznāk kopš 1997. gada. Visas žurnāla Linguistica Lettica numuru pilnrakstu elektroniskās versijas ir pieejamas šeit, Latviešu valodas institūta mājaslapā, un LU E-resursu repozitorijā.

1.1. Tematika
Žurnāla uzmanības centrā ir baltu valodniecības jautājumi ar lielu uzsvaru uz latviešu valodas daudzpusīgu izpēti saskarē ar citām valodām Latvijā un pasaulē. Taču arī citu zinātņu nozaru speciālisti ir aicināti iesūtīt disciplinārus un starpdisciplinārus rakstus par aktuāliem valodas jautājumiem, to izpētes teorijām un metodiku.
Sākot ar 2021. gadu, žurnāls aizsāk jaunu tradīciju – katram žurnāla numuram tiek piedāvāts tematiskais ietvars, aktualizējot atsevišķu valodniecības jautājumu, kas aplūkojams no dažādiem skata punktiem – no atšķirīgām valodniecības jomām un citām zinātņu nozarēm. Katra numura piedāvātā temata apraksts tiek iepriekš izziņots šeit, LU Latviešu valodas institūta mājaslapā, Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atceres konferencē, kā arī žurnāla rakstu iesniegšanas uzsaukumos institūta sociālo tīklu kanālos.
Tematisko žurnāla numuru sagatavošanas mērķis ir palīdzēt rakstu autoriem palūkoties uz saviem pētījuma tematiem citā skatījumā, rosināt zinātniekus meklēt un aprobēt jaunus teorētiskos un metodoloģiskos risinājumus, kā arī veidot konceptuāli vienotu žurnāla numuru, kas palīdzēs lasītājiem orientēties zinātnisko rakstu klāstā.

1.2. Oriģinalitāte
Žurnālā Linguistica Lettica tiek publicēti oriģināli, iepriekš nepublicēti atzītu pētnieku un jauno zinātnieku pētījumi latviešu, lietuviešu, angļu, krievu un vācu valodā, kā arī pārskata raksti par baltu valodniecības aktualitātēm. Žurnālā tiek ievietots arī jaunāko baltu valodniecības izdevumu saraksts.

1.3. Starptautiskums
Žurnālam ir starptautiska redkolēģija, ko veido valodniecības eksperti no Latvijas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas un Šveices. Papildus tiek pieaicināti ārvalstu jomu speciālisti kā anonīmie recenzenti, kas izvērtē iesniegto rakstu zinātnisko kvalitāti un atbilstību numura tematikai.

1.4. Publicitāte
Raksti pēc pozitīvu recenziju saņemšanas žurnālā Linguistica Lettica tiek publicēti  bez maksas. Katrs žurnāla numurs tiek izdots drukātā veidā un elektroniski ar brīvpiekļuvi.
Žurnālā publicēto pētījumu autortiesības pieder rakstu autoriem un LU Latviešu valodas institūtam. Citējot un pārpublicējot atsauce ir obligāta.

2. IESNIEGŠANA

2.1. Raksta valoda
Raksti tiek publicēti latviešu, lietuviešu, angļu, vācu un krievu valodā (no svešvalodām ieteicams izvēlēties angļu valodu). Ja publikācija nav angļu valodā, tad tās nosaukumam un kopsavilkumam ir jābūt angļu valodā. Savukārt rakstam svešvalodā nepieciešams nosaukums un kopsavilkums gan angļu valodā, gan arī latviešu valodā.
Rakstu virsrakstiem un atsaucēm, kas rakstīti kirilicā, jābūt transliterētiem. Autori transliterēšanai var izmantot LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 1. tabulu „Transliterācijas tabula”. Var izmantot arī tiešsaistē pieejamos valodas rīkus, piemēram, transliteration.eki.ee vai lexilogos.com.

2.2. Iesūtīšanas veids un termiņš
Raksts jānoformē atbilstoši norādītajām prasībām un jāiesniedz redakcijā elektroniski līdz 20. septembrim, sūtot uz e-pasta adresi linguisticalettica@gmail.com (ar norādi „Raksts žurnālam Linguistica Lettica”) *.doc vai *.docx formātā.
Ja tekstā ir lietoti vairāku veidu burtraksti, tad, lai nerastos pārpratumi, manuskriptu vēlams papildus iesniegt arī *.pdf formātā.
Ja raksta autors ir students, rakstam jāpievieno oficiāli parakstīta studiju darba vadītāja atļauja raksta iesniegšanai, kas apliecina raksta zinātnisko un tehnisko kvalitāti.

2.3. Raksta pielikumi: attēli, tabulas, diagrammas, shēmas u. tml.
Atsevišķi jāsūta attēli, grafiki, diagrammas u. c. ilustratīvie materiāli. Attēliem jābūt melnbaltiem, ne mazāk kā 300 punktu rezolūcijā, un tie jāsūta *.jpg vai *.tif formātā.
Tāpat sniedzama šāda informācija par autoru/autoriem: vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, darbavieta un amats, kontaktinformācija: pasta un e-pasta adrese.

3. MANUSKRIPTA NOFORMĒŠANA
Raksta apjoms: līdz 45 000 rakstzīmju (ieskaitot atstarpes). Kopsavilkuma apjoms: līdz 2000 rakstzīmēm. Garāki raksti iespējami tikai īpašos gadījumos ar redkolēģijas atļauju.

3.1. Lapas izkārtojums un fonts
Teksta ievadei izmantojams Times New Roman fonts. Ja izmantoti arī citi burtraksti, tie jāpievieno pielikumā. Jebkura teksta formatēšanai izmantot tikai un vienīgi automātiskos stilus.

3.2. Manuskripta struktūra
Raksta pamattekstā noteikti jābūt definētam skaidram mērķim un izklāstītiem loģiskiem secinājumiem, kas izriet no pētījuma.
Pamattekstā, ja nepieciešams to strukturēt, jāveido secīgas nodaļas: ievads, nodaļas, apakšnodaļas un secinājumi, kuru virsraksti rakstāmi bez atkāpes no lapas kreisās malas.
Apakšnodaļas vēlams strukturēt ne vairāk kā trijos līmeņos. Raksta kopsavilkumā jāapraksta pētījuma problemātika un galvenie secinājumi (jātulko arī raksta virsraksts).
Tā kā rakstu izvērtē anonīmi recenzenti, tajā nevar būt nekādu norāžu uz autorību (vārds, uzvārds, pirmās personas lietojums – piemēram, „Kā minēts manā rakstā (Autors, 2008, 00)…”).

3.3. Valodas piemēri
Rakstā ievietotajiem piemēriem jābūt slīprakstā. Nozīmju skaidrojumi liekami vienpēdiņās (piemēram, kurtums ‘padziļinājums krastā’). Glosēšanā ieteicams vadīties pēc Leipcigas glosēšanas noteikumiem, kurus var aplūkot tiešsaistē vai lejuplādēt.

3.4. Tabulas un attēli
Tabulas, diagrammas, attēli u. c. grafiskie informācijas organizatori jānumurē (piemēram, 1. tabula. Galvenie terminizstrādes principi; 2. attēls. Leksēmas zāgāt izplatības areāls). Tie publicēšanai jāsagatavo melnbalti *.jpg vai *.tif formātā ne mazāk kā 300 punktu rezolūcijā.
Ja ilustratīvie materiāli nav paša autora veidoti, obligāti jāpievieno atsauce uz pirmavotu. Zīmējuma un attēla numurs un nosaukums izvietojami zem zīmējuma vai attēla pa vidu, tabulas virsraksts – virs tabulas.
Pamattekstā jābūt iekļautai atsaucei uz ievietoto attēlu, tabulu, diagrammu u. c. grafisko informācijas organizatoru.

3.5. Atsauču, parinžu un literatūras saraksta noformēšana
Pirmo reizi tekstā raksta pilnu nosauktās personas vārdu un uzvārdu, atkārtoti izmanto vārda iniciāli un uzvārdu. Ja tekstā minētas vairākas personas ar vienādu uzvārdu, tad arī atkārtoti tām jānorāda vārds un uzvārds. Pirmo reizi minot ārzemju autora vārda un uzvārda latviskojumu (vai pārveidojumu citā valodā citu valodu rakstos), iekavās kursīvā jānorāda to rakstība oriģinālvalodā, piemēram, Eva Nīmane (Ewa Nyman).
Citvalodu personvārdu (ārvalstu zinātnieku, sabiedriski aktīvu cilvēku) atveidei var izmantot Latviešu valodas aģentūras lietotni „Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā”.
Kirilicā rakstītie uzvārdi jātransliterē (piemēram, (Bondarko, 1999), (Knjazev, 2015)). Norādot atsauci uz krievu valodā izdotu darbu, tas jāraksta transliterācijā. Autoru personvārdu un zinātnisko darbu nosaukumu transliterēšanai var izmantot LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 1. tabulu „Transliterācijas tabula” vai arī tiešsaistē pieejamos valodas rīkus, piemēram, transliteration.eki.ee vai lexilogos.com.
Citāti jāliek pēdiņās (piemēram, „Citāts”).
Atsauces tekstā un izmantotā literatūra jānoformē atbilstoši starptautiskajam APA stilam. Vadlīnijas un piemēri ir atrodami tiešsaistē.

Galvenie principi:

a) atsauces uz avotiem, literatūru, elektroniskajiem u. c. resursiem jāiekļauj tekstā apaļajās iekavās, savstarpēji atdalot ar semikolu un lappuses numuru norādot aiz komata, piemēram: (Andronovs, 2012, 145; Laua, 1997, 31; LLVV VIII, 279; Westerdahl, 2006, 43–51);
b) ja teikumā autora uzvārds minēts, avota norādē jādod tikai gads un lappuses (piemēram, „…Vallija Dambe (1987, 33) norāda…”);
c) ja izdevumam ir divi autori, atsaucē starp autoru uzvārdiem ievieto saistījumzīmi &  (piemēram, Shohamy & Gorter, 2009), savukārt trīs un vairāk autoru gadījumā atsaucē min pirmā autora uzvārdu un “et al.”, piemēram, (Martin et al., 2020);
d) atsaucēm uz vārdnīcām un enciklopēdijām izmanto abreviatūras, piemēram: ME, LKŽ. Ja atsaucē tiek izmantots saīsinājums, pirmo reizi tekstā minot, to atšifrē, savukārt sekojošajās atsaucēs izmanto tikai saīsinājumu, piemēram, pirmo reizi citējot, raksta (Latviešu valodas gramatika [LVG], 22), nākamajās atsaucēs (LVG, 22);
e) ja sekojošā atsaucē ietverta norāde uz iepriekšējā atsaucē minētu grāmatu, tad tiek lietots: Turpat (ja raksta teksts ir latviešu valodā) vai Ibid. (ja raksta teksts ir angļu valodā). Ja nepieciešams lappuses vai lapas precizējums: Turpat, 25. vai Ibid., 25.

4. LITERATŪRAS SARAKSTA NOFORMĒŠANA
Literatūras saraksts jākārto autoru uzvārdu vai iespieddarbu nosaukumu alfabētiskā secībā. Kirilicā rakstītās literatūras nosaukumi jātransliterē un jāiekļauj kopējā alfabētā.
Grāmatu, žurnālu, avīžu vai rakstu krājumu nosaukumi dodami kursīvā.
Autora vārdu un uzvārdu atsaucēs tekstā un bibliogrāfiskajās norādēs literatūras sarakstā lieto tajā valodā, kurā ir uzrakstīts atsaucē minētais darbs.
Vairāk informācijas par bibliogrāfisko atsauču un norāžu noformēšanu pēc APA stila.

4.1. Piemēri drukātiem izdevumiem

4.1.1. Grāmatas

4.1.2. Rediģētas grāmatas

4.1.3. Nodaļas grāmatās

4.1.4. Vārdnīcas
Drukātās

Digitālās
Merriam-Webster. (n.d.). Semantics. In Merriam-Webster.com dictionary. Retrieved January 4, 2020, from https://www.merriam-webster.com/dictionary/semantics

4.1.5. Raksti žurnālos

4.1.6. Interneta avoti
Babel, M., & Johnson, K. (2007). Cross-linguistic differences in the perception of palatalization. In J. Trouvain, & W. J. Barry (Eds.), Proceedings of the 16th International Congress of Phonetic Sciences, August 6th–10th, 2007, Saarbrücken, Germany. Dudweiler: Pirrot (pp. 749–752). http://www.icphs2007.de/conference/Papers/1287/1287.pdf

Jansone, I. (2014). On flora semantics in house names found in Vidzeme: materials contained in the 1826 counting of souls in Vidzeme province. Acta Baltico-Slavica, 38. Warszawa (pp. 1–39). https://ispan.waw.pl/journals/index.php/abs/article/view/abs.2014.008/507

Toporov, V. (1975). Prusskij jazyk, I(A–D). Moskva: Nauka. http://prussk.narod.ru/index1.htm#1