Zinātniskais žurnāls Linguistica Lettica, ko ik gadu izdod Latvijas Universitātes Latviešu valodas  institūts, iznāk kopš 1997. gada, un tajā savus pētījumus publicē ne tikai baltu valodnieki, bet arī citu vispārīgās valodniecības nozaru pārstāvji, piedāvājot aktuālu problēmu un metožu izpēti.  

Žurnālā Linguistica Lettica tiek publicēti oriģināli atzītu pētnieku un jauno zinātnieku sinhroniskās un diahroniskās valodniecības pētījumi latviešu un angļu valodā, kā arī pārskata raksti par baltu valodniecības aktualitātēm. Žurnālā ik gadu tiek ievietota arī pilna latviešu valodniecības bibliogrāfija.

Žurnālā tiek pieņemti tikai iepriekš nepublicēti raksti. Tos rediģē starptautiska redakcijas kolēģija, kuru veido Latvijas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas un Šveices pārstāvji. Katru rakstu izvērtē divi redaktori – gan latviešu, gan ārzemju pārstāvis. Žurnālā publicēto pētījumu autortiesības pieder rakstu autoriem un LU Latviešu valodas institūtam. Citējot un pārpublicējot atsauce obligāta.

Žurnāls iekļauts SCOPUSun ERIH PLUS datubāzē.

ISSN 1407-1932
Rakstu iesniegšanas termiņš Linguistica Lettica 33: 2024. gada 22. maijs.
Redakcijas adrese: Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Tālr. (+371) 67034016, e-pasts: linguisticalettica@gmail.com 

Atbildīgā redaktore
Solvita BERRA (Burr), Latvija/ASV, Latvijas Universitāte / Vašingtonas Universitāte 

Redaktores asistente
Kristīne MEŽAPUĶE, Latvija, Latvijas Universitāte 

Redakcijas kolēģija
Laimute BALODE, Latvija/Somija, Latvijas Universitāte / Helsinku Universitāte
Ina DRUVIETE, Latvija, Latvijas Universitāte
Trevors Gārts FENNELS (Trevor Garth Fennell), Austrālija, Flindersa Universitāte
Juris GRIGORJEVS, Latvija, Latvijas Universitāte
Irēna Ilga JANSONE, Latvija, Latvijas Universitāte
Daiva SINKEVIČŪTE-VILLANUEVA-SVENSONE (Daiva Sinkevičiūtė-Villanueva-Svensson), Lietuva, Viļņas Universitāte
Sanda RAPA, Latvija, Latvijas Universitāte
Anna STAFECKA, Latvija, Latvijas Universitāte
Agris TIMUŠKA, Latvija, Latvijas Universitāte
Lembits VABA (Lembit VABA), Igaunija, Igauņu valodas institūts
Bernhards VELHLI (Bernhard Wälchli), Zviedrija, Stokholmas Universitāte
Andrejs VEISBERGS, Latvija, Latvijas Universitāte

Ģimene valodā(-ās) un ģimenes valoda(-as)

Zinātniskā žurnāla Linguistica Lettica” 33. numura mērķis ir apvienot divus valodniecībā būtiskus un savstarpēji saistītus konceptus: ģimene un valoda 

Lietderīgi atgādināt, kāpēc šie jēdzieni ir tik svarīgi tādām valodniecības disciplīnām kā, piemēram, bērnu valodas pētniecība, ģimenes valodu politika un plānošana, otrās valodas un etniskā mantojuma valodas apguve, slenga pētniecība, kognitīvā lingvistika, ģimenes diskursa studijas, pragmatika, dzīves stāstu pētniecība u.tml.  

Ģimene visbiežāk ir tā cilvēku grupa, kas uzsāk, veido un ietekmē mūsu valodas pieredzi. Tās pamatā ir dažādi nozīmīgi procesi, piemēram: 1) konkrētu valodu, to variantu un stilu apguve; 2) noteiktu runas paradumu (piem., intonāciju maiņu, uzrunas formu, mīļvārdiņu, iesauku, joku) praktizēšana; 3) lingvistiskās attieksmes veidošanās pret  ģimenē un sabiedrībā lietotām valodām; 4) vērtību un uzskatu sistēmas (t.sk. par ģimeni) attīstība.  

Šādi domājot, pieredze ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, kas tuvina abu iepriekš minēto konceptu (resp., ģimene un valoda) izpratni. Un pieredze vienmēr ir aktīvs un nepārtraukts process, kurā ikvienam tajā iesaistītajam dalībniekam ir būtiska un noteiktu attiecību (t.sk. varas) dinamiku veidojoša loma.  

Tādējādi valodas vai valodu lietojums ģimenē un valodas prakses izpēte ir cieši saistīta ar kontekstu, kur individuālais un sociālais līmenis ir savstarpējā mijiedarbē. Indivīda līmenī tie ir psihoemocionālie apstākļi. Sociālajā līmenī tā ir sociālā dinamika pašā ģimenē (ģimenes locekļu savstarpējās attiecības), vietējā kopienā un sabiedrībā kopumā. Valodas prakse veido gan valodas pieredzi, gan socializācijas un attiecību pieredzi. 

Ilustrācijai daži rosinoši jautājumi: Kurš, kā un kāpēc izlemj ģimenē (ne)lietot kādu no vecāku dzimtajām valodām? Kurš un kādos apstākļos nosaka koda maiņu bilingvālās/multilingvālās ģimenēs? Kāpēc vienā ģimenē pirmsskolas vecuma bērns ar normālu fizisko un garīgo attīstību runā garos teikumos un labprāt iesaistās sarunā ar mazpazīstamiem vai svešiem cilvēkiem, bet citā ģimenē bērns nespēj noformulēt savu domu pat vienkāršos teikumos un komunikācijā izjūt valodas trauksmi? Kas raksturīgs kādas ģimenes īpašajam valodas paveidam (angl. familect) un ko tas atklāj par ģimenes locekļu attiecībām? 

Taču cilvēkiem kā sociālām būtnēm ir būtiskas ne tikai ģimenes saites un daudzveidīga valodas pieredze, bet arī dalīšanās ar šo pieredzi. Tā, piemēram, ar īpaši izvēlētiem valodas līdzekļiem mēs definējam, ko mums nozīmē ģimene. Ar stilistiski marķētiem valodas līdzekļiem mēs atklājam citiem savu attieksmi pret ģimeni, stāstām par ģimeni, pieminam, cildinām, nosodām ģimeni utt., un, to darot, mēs veidojam noteiktus stāstus jeb naratīvus par ģimeni. Un šie naratīvi, no vienas puses, veido publisko diskursu par ģimeni, no otras puses, atspoguļo sabiedrībā dominējošos diskursus par ģimeni.  

Ceram, ka esejai līdzīgās pārdomas par ģimenes un valodas attieksmēm iedvesmos žurnāla 33. numura rakstu iesniedzējus pievērsties abu konceptu disciplināram vai starpdisciplināram iztirzājumam. Īpaši tiek gaidīti raksti par: 
1) ģimenes valodas, valodu vai to paveidu fonētiskajām, leksiskajām, gramatiskajām un pragmatiskajām īpatnībām sinhroniskā un diahroniskā aspektā;
2) ģimenes valodas, valodu vai to paveidu izvēli, pārvaldību un lietojumu bilingvālās un multilingvālās ģimenēs;
3) naratīviem par ģimeni dažāda veida tekstos (dienasgrāmatās, intervijās, presē, sociālajos medijos, literārajos darbos, mācību līdzekļos u. tml.). 

Atbildīgās par Linguistica Lettica” 33. numura izveidi: galvenā redaktore Solvita Berra (Burr) un viesredaktore, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena

 

Termiņi un nosacījumi rakstu iesniegšanai žurnālam Linguistica Lettica

Zinātnisko publikāciju iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 22. maijs.
Raksti tiek publicēti latviešu un angļu valodā.
Raksts (ar norādi Raksts žurnālam Linguistica Lettica”) *.doc vai *.docx formātā iesniedzams elektroniski, sūtot to pa e-pastu linguisticalettica@gmail.com vai aizpildot zemāk redzamo veidlapu.
Rakstu noformēšanas noteikumi ir pieejami LU Latviešu valodas institūta tīmekļvietnē.
Publikācijas, kas saņems pozitīvas redaktoru un recenzentu atsauksmes, tiks indeksētas SCOPUS un ERIH PLUS datubāzē.