Tautas vietvārdu datubāze

2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU  Matemātikas un informātikas institūtu (tā pētnieku Ilmāru Poikānu) izveidoja Tautas vietvārdu datubāzi, kur katrs aicināts apzināt un fiksēt apkārtnē dzirdētos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu.

Lejasciema Pārigaujas iekļūšana Tautas vietvārdu datubāzē

Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca

„Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16., 17. gs.)” ir interaktīva elektroniska vārdnīca ar plašām meklēšanas iespējām un atgriezenisko saiti ar „Latviešu valodas vēsturisko korpusu”. Blakus gramatiskajam raksturojumam, nozīmju skaidrojumiem, dažādiem vārdkopu tipiem vārdnīcā ir ietverts arī vārda etimoloģijas skaidrojums. Korpuss ļauj precīzāk noteikt vārdu ienākšanas laiku rakstu valodā. Īpaša vieta šķirklī ir 17. gs. vārdnīcu dotumiem, tūlīt aiz šķirkļa galvas ir doti piemēri no šobrīd „Latviešu valodas seno tekstu korpusā” ietvertajiem leksikogrāfiskajiem avotiem – Georga Manceļa vārdnīcas „Lettus” (1638), abiem Kristofora Fīrekera latviešu-vācu vārdnīcas manuskriptiem (17. gs. otrā puse).

Latviešu valodas seno tekstu korpuss

Pēc noteiktiem kritērijiem veidots, datorizētai analīzei pieejams apjomīgs latviešu valodas agrīno tekstu (16.–18. gs.) kopums, kas izmantojams mācību un pētnieciskiem nolūkiem.
Latviešu valodas seno tekstu korpuss ir nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas vēstures pētniecības modernizēšanā. Gan ievadītie teksti, gan indeksi ļauj ieskatīties latviešu valodas vēsturē, 16.–18. gadsimta tekstu leksikas, morfoloģijas, sintakses īpatnībās. Vārdformu indeksi ļauj izsekot valodas variantu nostabilizēšanās un normēšanas procesam. Savukārt biežuma indeksi apstiprina tēzi, ka kvantitatīvi dati par valodu vedina uz secinājumiem arī par valodas kvalitāti. Ievadītie teksti tiek ņemti par pamatu, izstrādājot latviešu valodas 16.–17. gadsimta vārdnīcu. 

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” (MLVV), kas top LU Latviešu valodas institūtā, ir jauna latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca, kas balstīta uz pēdējo gadu desmitu latviešu valodas materiāla. Vārdu krājuma leksikosemantiskajai analīzei izmantota MLVV kartotēka, materiāli no interneta, Mūsdienu latviešu valodas korpuss, kā arī pēdējos gados iznākušās vārdnīcas un enciklopēdijas. MLVV (paredzētais apjoms aptuveni 50 000–60 000 šķirkļu) ir vārdnīca, kas neaprobežojas tikai ar kādas atsevišķas leksikas daļas (piem., svešvārdu, terminu) analīzi, bet atspoguļo mūsdienu latviešu valodas leksiku visā kopumā, atklājot gan jauno vārdu semantiku, gan semantiskās pārmaiņas latviešu valodas pamatleksikā. Vārdnīca aptver dažādus latviešu valodas slāņus, ierobežotā skaitā iekļauti arī izplatītākie neliterārās leksikas vārdi, ģermāniskie barbarismi u. c.

Latviešu literārās valodas vārdnīca

20. gadsimtā LU Latviešu valodas institūtā (tolaik Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts) izstrādātais lielākais latviešu valodas leksikogrāfiskais avots, ko digitāli pieejamu darījis LU Matemātikas un informātikas institūts. Vārdnīcā atspoguļoti literārās valodas vārdi, kā arī vārdu savienojumi, priedēkļi, produktīvākie salikteņu pirmie komponenti, kuri lietoti kopš 19. gadsimta 70. gadiem līdz vārdnīcas tapšanas laikam (izdota 1972–1996). Vārdu krājuma analīzei laika posmā līdz 20. gadsimta 40. gadiem izmantoti gandrīz tikai daiļliteratūras teksti, pēc 40. gadiem – daiļliteratūras, zinātniskās un populārzinātniskās literatūras, kā arī publicistikas teksti. Daļēji ir izmantoti folkloras materiālu publicējumi. Vārdu semantikas izpēte balstīta arī uz tā valodas faktu materiāla, kas publicēts K. Mīlenbaha un J. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”.