Par rakstu krājumu

Publicēšanās ētika un norādījumi autoriem

PAMATINFORMĀCIJA

Tematika
Katra krājuma tematika ir piesaistīta aktuālajai konferences tēmai, bet uzmanības centrā allaž ir aktuāli baltu valodu un pasaules onomastikas jautājumi. Onomastikas tēmas tiek apskatītas starpdisciplināri – gan no valodniecības, gan ģeogrāfijas un vēstures u. c. aspektiem.

Oriģinalitāte
Rakstu krājumā „Onomastikas pētījumi” tiek publicēti oriģināli, iepriekš nepublicēti atzītu pētnieku un jauno zinātnieku pētījumi latviešu, angļu un vācu valodā (pirmajos divos krājumos arī krievu valodā).

Starptautiskums
Krājumam ir starptautiska redkolēģija. To veido onomastikas eksperti no Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un katram krājumam īpaši uzaicināti ārzemju eksperti. Papildus tiek pieaicināti ārvalstu speciālisti kā anonīmie recenzenti, kas izvērtē iesniegto rakstu zinātnisko kvalitāti.

Publicitāte
Raksti krājumā „Onomastikas pētījumi” tiek publicēti bez maksas pēc pozitīvu recenziju un redakcijas kolēģijas gala lēmuma saņemšanas. Katrs krājums tiek izdots drukātā veidā un elektroniski brīvpieejā.
Publicēto pētījumu autortiesības pieder rakstu autoriem un LU Latviešu valodas institūtam. Citējot un pārpublicējot atsauce ir obligāta.

PUBLICĒŠANĀS ĒTIKA

Autoru pienākumi
Autoriem jāiesniedz raksti, kas ir pilnībā oriģināli pētījumi un ko nav paredzēts publicēt citā izdevumā. Autoriem jāievēro rakstu noformēšanas vadlīnijas, kas pieejamas krājuma mājaslapā, un pirms raksta iesniegšanas jāpārliecinās, ka tas uzrakstīts labā zinātniskā valodā bez acīmredzamām korektūras kļūdām. Autoru pienākums ir sniegt atsauces uz visiem rakstā izmantotajiem avotiem. Plaģiātisms ir pilnā mērā neētisks un nav pieļaujams. Manuskripta autorība ietver tikai tos autorus, kas ir snieguši nozīmīgu ieguldījumu raksta izveidē. Pēc recenzentu norādījumiem autoriem jāiesniedz pārstrādāts raksts. Izlabotais raksts jāiesniedz redakcijai norādītajā laikā.

Recenzenta pienākumi
Visi iesniegtie raksti tiek anonīmi vērtēti. Jebkurš iesniegtais raksts uzskatāms par konfidenciālu dokumentu. Recenzēšanai jābūt objektīvai. Recenzentiem jāpārbauda, vai rakstā ir sniegtas atsauces uz visiem izmantotajiem avotiem. Ja recenzents nav pārliecināts par savu kompetenci raksta recenzēšanā, viņš par to ziņo redkolēģijai, lai tiktu nozīmēts cits recenzents. Recenzents sadarbojas ar žurnāla redkolēģiju – recenzentam jāziņo par plaģiātisma pazīmēm. Konkrēta zinātniska informācija un idejas, kas tieši izriet no recenzējamā raksta, jātur noslēpumā, un tās nedrīkst tik izmantotas personiskiem mērķiem.

Redaktora pienākumi
Redakcijas kolēģiju veido atzīti nozares eksperti, kas pieņem gala lēmumu par iesniegto rakstu publicēšanu, balstoties recenzentu atzinumā. Jebkurš iesniegtais raksts uzskatāms par konfidenciālu dokumentu (tas nedrīkst tikt rādīts vai apspriests ar citiem nozares ekspertiem, izņemot oficiālos recenzentus). Drīkst publicēt tikai recenzētus un vismaz divu recenzentu akceptētus rakstus – redaktori nodrošina, ka raksti tiek recenzēti anonīmi un ka rakstu publicēšanā tiek ievērota objektivitāte un lēmums par raksta publicēšanu tiek pieņemts, balstoties vienīgi raksta saturā. Ja recenzijās izteikti diametrāli pretēji viedokļi, redkolēģija piesaista trešo recenzentu.

Anonīmās recenzēšanas process
Visi rakstu krājumam „Onomastikas pētījumi” iesniegtie raksti tiek anonīmi recenzēti. Autori iesniedz rakstu LU Latviešu valodas institūtam, sūtot to pa e-pastu onomastikaspetijumi@gmail.com. Ja manuskripts ir pieņemams, to nosūta tālāk vismaz diviem recenzentiem. Recenzentus izvēlas krājuma redaktori, un tiem jābūt ekspertiem savā un raksta jomā. Recenzenti recenzē rakstu, aizpildot krājuma „Onomastikas pētījumi” recenzijas veidlapu. Pamatojoties uz recenziju, krājuma redaktori lemj, vai raksts ir pieņemams bez labojumiem, ar labojumiem vai nav pieņemams. Ja rakstam nepieciešami labojumi, autoriem tiek dots noteikts laiks to veikšanai. Laboto manuskriptu izvērtē krājuma redaktori, kuri dod galējo atļauju raksta publicēšanai.

Publicēšanās ētika
Rakstu zinātnisko un tehnisko kvalitāti, kā arī atbilstību tēmai vispirms izvērtē krājuma redaktori un redaktoru asistents. Pēc tam iesniegtie raksti tiek izvērtēti stingrā anonīmās recenzēšanas procesā, to vērtē vismaz divi Latvijas un ārvalstu recenzenti. Redaktoriem, autoriem un recenzentiem ir pienākums ievērot publicēšanās ētiku – redakcijas atbildība ir novērst publicēšanās ētikas pārkāpumus. Krājuma redakcijas kolēģija pārbauda visu iesniegto rakstu oriģinalitāti. Rakstu autoriem jāizvairās no datu izdomāšanas (pētnieks neveic konkrētu datu pētījumu, bet pats izdomā datus), datu pārgrozīšanas (pētnieks veic pētījumu, bet datus ir sagrozījis), plaģiātisma (pētnieks ir pārņēmis citā rakstā publicētas idejas vai tekstu bez atsaukšanās uz to), daudzkārtējas iesniegšanas (pētnieks iesniedzis manuskriptu vairāk nekā viena izdevuma redakcijām). Atteiktie raksti netiek vēlreiz pieņemti un sūtīti recenzentiem. Vadlīnijas redaktoram, autoriem un recenzentiem ir balstītas COPE Code of Conduct for Journal Editors.

Autortiesības
Konferenču rakstu krājumā „Onomastikas pētījumi” publicēto rakstu autortiesības un tajos radītais intelektuālais īpašums pieder rakstu autoriem, bet redakcijai ir tiesības publicēt un izplatīt rakstus drukātā un elektroniskā formā. Autori, iesniedzot savu manuskriptu redakcijai, pieņem nosacījumus, kas LU Latviešu valodas institūtam dod tiesības ar autora piekrišanu pārpublicēt, reproducēt, izplatīt rakstu un radīt tā dažādas adaptācijas. Ja autors pats vēlas pārpublicēt rakstu citā izdevumā, tam jāsaņem rakstiska atļauja no krājuma redakcijas.
Visi krājuma „Onomastikas pētījumi” raksti ir brīvi pieejami tiešsaistē krājuma mājaslapā un LU e-resursu repozitorijā. Rakstu pilnās versijas tiek izsūtītas autoriem pēc pieprasījuma, kas tiek saņemts e-pastā onomastikaspetijumi@gmail.com.

Arhivēšana
LU Latviešu valodas institūtam ir vienošanās ar Latvijas Universitāti par elektronisko materiālu arhivēšanu institūta mājaslapā. Katra konferences krājuma drukātie izdevumi tiek nosūtīti un glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LU bibliotēkā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Kongresa bibliotēkā (ASV).

Īpašumtiesības un vadība
Rakstu krājums „Onomastikas pētījumi” pieder LU Latviešu valodas institūtam, kurš to vada, koordinē un publicē.

Mājaslapa
Rakstu krājuma „Onomastikas pētījumi” mājaslapa (https://lavi.lu.lv/onomastikas-petijumi/) ir veidota kā LU Latviešu valodas institūta mājaslapas apakšsadaļa.

Nosaukums
Rakstu krājuma „Onomastikas pētījumi” nosaukums ir saistīts ar konferences nosaukumu, ir savā nozarē unikāls un atspoguļo galveno krājuma jomu un mērķi.

NORĀDĪJUMI AUTORIEM

VISPĀRĒJIE NORĀDĪJUMI

Iesūtīšanas veids un termiņš
Krājumā var tikt publicēti raksti, kas tapuši uz konferencē „Onomastikas pētījumi” nolasīto referātu pamata. Raksts jānoformē atbilstoši norādītajām prasībām un jāiesniedz redakcijā elektroniski līdz 2024. gada 1. novembrim, sūtot uz e-pasta adresi: onomastikaspetijumi@gmail.com *.doc vai *.docx un *.pdf formātā.
Ja raksta autors ir students, rakstam jāpievieno oficiāli parakstīta studiju darba vadītāja atļauja raksta iesniegšanai, kas apliecina raksta zinātnisko un tehnisko kvalitāti.
Raksta valoda
Raksti tiek publicēti latviešu, angļu un vācu valodā (no svešvalodām ieteicams izvēlēties angļu valodu). Ja publikācija nav angļu valodā, tad tās nosaukumam un kopsavilkumam ir jābūt angļu valodā.
Atsaucēm, kas rakstītas kirilicā, jābūt transliterētām.
Raksta pielikumi: attēli, tabulas, diagrammas, shēmas u. tml.
Atsevišķi jāsūta attēli, grafiki, diagrammas u. c. ilustratīvie materiāli (melnbalti, ne mazāk kā 300 punktu rezolūcijā, *.jpg vai *.tif formātā).
Atsevišķi jāiesniedz šāda informācija par autoru/autoriem: vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, darbavieta un amats, e-pasta adrese.

MANUSKRIPTA NOFORMĒŠANA

Raksta apjoms: līdz 10 000 vārdu. Kopsavilkuma apjoms: 300–350 vārdi. Garāki raksti iespējami tikai īpašos gadījumos ar redkolēģijas atļauju.
Lapas izkārtojums un fonts
Teksta ievadei izmantojams Times New Roman fonts.
Ja izmantoti īpaši burtraksti, tie jāpievieno pielikumā. Jebkura teksta formatēšanai izmantot tikai un vienīgi automātiskos stilus.
Manuskripta struktūra
Raksta pamattekstā noteikti jābūt definētam skaidram mērķim un izklāstītiem loģiskiem secinājumiem, kas izriet no pētījuma.
Pamattekstā, ja nepieciešams to strukturēt, jāveido secīgas nodaļas: ievads, nodaļas, apakšnodaļas un secinājumi, kuru virsraksti rakstāmi bez atkāpes no lapas kreisās malas. Apakšnodaļas vēlams strukturēt ne vairāk kā trijos līmeņos. Raksta kopsavilkumā jāapraksta pētījuma problemātika un galvenie secinājumi (jātulko arī raksta virsraksts).
Raksta struktūru veido šādas teksta daļas:
1. virsraksts,
2. virsraksts un kopsavilkums angliski,
3. 4–8 atslēgvārdi angliski,
4. pamatteksts (ievads, nodaļas, apakšnodaļas un secinājumi),
5. saīsinājumu saraksts (ja nepieciešams),
6. avotu saraksts (ja nepieciešams),
7. literatūras saraksts.
Valodas piemēri
Rakstā ievietotajiem piemēriem jābūt slīprakstā. Nozīmju skaidrojumi liekami vienpēdiņās (piemēram, kurtums ‘padziļinājums krastā’). Glosēšanā ieteicams vadīties pēc Leipcigas glosēšanas noteikumiem, kurus var aplūkot tiešsaistē vai lejuplādēt http://www.eva.mpg.de/lingua/resources/glossing-rules.php.
Tabulas un attēli
Tabulas, diagrammas, attēli u. c. grafiskie informācijas organizatori jānumurē (piemēram, 1. tabula. 13. gadsimta personvārdi; 2. attēls. Mājvārda Dreimaņi izplatības areāls). Tie publicēšanai jāsagatavo melnbalti *.jpg vai *.tif formātā ne mazāk kā 300 punktu rezolūcijā. 
Ja ilustratīvie materiāli nav paša autora veidoti, obligāti jāpievieno atsauce uz pirmavotu. Zīmējuma un attēla numurs un nosaukums izvietojami zem zīmējuma vai attēla pa vidu, tabulas virsraksts – virs tabulas. 
Pamattekstā jābūt iekļautai atsaucei uz ievietoto attēlu, tabulu, diagrammu u. c. grafisko informācijas organizatoru. 
Atsauču noformēšana
Tā kā rakstu izvērtē anonīmi recenzenti, tajā nevar būt nekādu norāžu uz autorību (vārds, uzvārds, pirmās personas lietojums – piemēram, „Kā minēts manā rakstā (Autors, 2008, 00)…”).
Pirmo reizi tekstā raksta pilnu nosauktās personas vārdu un uzvārdu, atkārtoti izmanto vārda iniciāli un uzvārdu.
Ja tekstā minētas vairākas personas ar vienādu uzvārdu, tad arī atkārtoti tām jānorāda vārds un uzvārds. Pirmo reizi minot ārzemju autora vārda un uzvārda latviskojumu, iekavās kursīvā jānorāda to rakstība oriģinālvalodā, piemēram, Eva Nīmane (Ewa Nyman). Citvalodu personvārdu atveidei var izmantot Latviešu valodas aģentūras lietotni „Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā” (https://www.personvarduatveide.lv), kā arī LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 1. tabulu „Transliterācijas tabula”).
Kirilicā rakstītais teksts jātransliterē – gan piemēri, gan uzvārdi un atsauces literatūras sarakstā, piemēram, (Bondarko, 1999), (Knjazev, 2015). Autoru personvārdu un zinātnisko darbu nosaukumu transliterēšanai var izmantot LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 1. tabulu „Transliterācijas tabula”. Var izmantot arī tiešsaistē pieejamos rīkus, piemēram, http://transliteration.eki.ee/ un https://www.lexilogos.com/keyboard/russian_conversion.htm.
Citāti jāliek pēdiņās (piemēram, „Citāts”).
Atsauces tekstā un izmantotā literatūra jānoformē atbilstoši starptautiskajam APA stilam. Vadlīnijas un piemēri ir atrodami tiešsaistē: https://apastyle.apa.org/style-grammar-guidelines/references/examples. Kopējie citēšanas noteikumi atrodami arī šeit.
Galvenie principi:
1. Atsauces uz avotiem, literatūru, elektroniskajiem u. c. resursiem jāiekļauj tekstā apaļajās iekavās, savstarpēji atdalot ar semikolu un lappuses numuru norādot aiz komata, piemēram: (Bušs, 2004, 101; Laumane, 1996, 31; LLVV VIII, 279; Koopman, 2016, 636–640).
2. Ja teikumā autora uzvārds minēts, avota norādē jādod tikai gads un lappuses (piemēram, “…Vallija Dambe (1987, 33) norāda…”).
3. Ja izdevumam ir divi autori, atsaucē starp autoru uzvārdiem ievieto saistījumzīmi & (piemēram, Balode & Bušs, 2015), savukārt trīs un vairāk autoru gadījumā atsaucē min pirmā autora uzvārdu un “et al.”, piemēram, (Mežs et al., 2019). 
4. Atsaucēm uz vārdnīcām un enciklopēdijām izmanto abreviatūras, piemēram: ME, LKŽ. Ja atsaucē tiek izmantots saīsinājums, pirmo reizi tekstā minot, to atšifrē, savukārt sekojošajās atsaucēs izmanto tikai saīsinājumu, piemēram, pirmo reizi citējot, raksta (Latviešu valodas gramatika [LVG], 22), nākamajās atsaucēs (LVG, 22).
5. Ja sekojošā atsaucē ietverta norāde uz iepriekšējā atsaucē minētu grāmatu, tad tiek lietots: Turpat (ja raksta teksts ir latviešu valodā) vai Ibid. (ja raksta teksts ir angļu valodā). Ja nepieciešams lappuses vai lapas precizējums: Turpat, 25. vai Ibid., 25.
Literatūras saraksta noformēšana
Literatūras saraksts jākārto autoru uzvārdu vai iespieddarbu nosaukumu alfabētiskā secībā. Autora vārdu un uzvārdu atsaucēs tekstā un bibliogrāfiskajās norādēs literatūras sarakstā lieto tajā valodā, kurā ir uzrakstīts atsaucē minētais darbs. Kirilicā rakstītās literatūras nosaukumi jātransliterē un jāiekļauj kopējā alfabētā.  Grāmatu, žurnālu, avīžu vai rakstu krājumu nosaukumi dodami kursīvā.
Vairāk informācijas par bibliogrāfisko atsauču un norāžu noformēšanu pēc APA stila skat.  https://apastyle.apa.org/style-grammar-guidelines/references/examples vai šeit.