Digitalizētās krājuma vienības

Jāņa Endzelīna domas par mīkstināto "r" 1953. gada 25. aprīlī
IV valodniecības jautājumiem veltītajā apvienotajā konferencē Rīgā

Videomateriālu veidojusi LU LaVI zinātniskā asistente Anna Elizabete Grike

Lenti ciparojusi “Rīgas kinostudija”

Attēlā: ekrānuzņēmums no videomateriāla, ko glabā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Zlēku izloksnes paraugs (20. gs. 60.–70. gadi)

– Rāciņ biezputr, rāciņ ķiļķens vār.
– Un kā tos vāra?
– Nu, sarīve rāciņs. Sarīve rāciņs uz rīv un tad izspiež tuo zup ār caur kūl, caur līn kūl, un izspiež ār. Un tad pieliek kād uol klāt un pieliek klāten bišķiņ krejam un milts kād saujiņ, un samīc ķiļķens. Nu, piens un ūdens katla iekš. Un tad akal liek a ruokam iekš tāds māzs drupatiņs. Un gāršig i – ēd tā, ka bail!
– Nu, un to rāceņu biezputru, kā to vāra?
– Biezputr akal cit. Nutais rāciņs un katliņa iekš, un, ka i mīkst, ta nuokāš tuo ūden. Un tad a stump iekš un sastumpe, un piens viers un sīpals, un sāl. Un tas i biezputr gatav. Un izcep gāļ. Un tuo ieliek iekš tai cauruma, uztais un tad ēd. Putr piestreb klāt.
– Un kā tos žograušus cepa?
– Žuograušs? Nuo rūdz miltim. Rup rūdz milt un rūgašpiens. Un tad samīc tād lāb pabiez, paciet. Un tad nuoliek, tāds kumass sagriež ta, ka nūdels tais, un tad izspiež tāds plāns, un tad tāds uzliek tāds maliņš augš. Un tad tuos viers: izvār rāciņs un milts un pieliek pien un krejam, un kād uol klāt. Un tā i tā viers, un tuo tu ielej iekš iekš tuo bēdr un ta izcep. Nu, buorkan ar, ka ir buorkans, ta tuos ar vel uzliek ik pa viers un cukar a bišķiņ vel uzkais, lai gārdāk, un tad ēd.
– Nu, un vēl kaut kādus ēdienu jūs te vārījāt?
– Nu, un kā to siltputru vāra?
– Ūden ielej katle un ieber putraims bišķ iekš, akal iemet sāl. Un, ka vāras, tad ielej iekš pien. Un, kad i tas uzvārjes, un tad nuojem zem, un tad ielej iekšen sarūgašpien a karjuot tāds kunkļs. Nu, un ta, ka bišķiņ padziest – tie kunkuļ saplukš i, tad akal pajem bišķiņ krejam pieliek klāt un smeļ šķīve, un ēd, pie maiz streb klāt. Akal i gāršigs.
– Un kā sviestu taisa?
– Nu, sviest bļuode a karjuot. Senāk.
– Nu bet kā dabū krējumu?
– Nu, krejam… Iekāš pien spannite un, ka viš i sarūdzs, tad tuo krejam nuojem zem.
– Nu, un tad?
– Nu, un tad tuo krejam pajem bļuode iekš un a karjuot un satais, un sviests gatavs. Tā mais.
– Nu, un kas tad tur paliek ar to sviestu? Sviests tikai?
– Nu, kas ta – ķērnspiens a.
– Un kur to liek?
– To dzer. Tas i gārds. Pie biezputr dzer klāt, pie putr pieliek klāt. Jā, un sviestam akal iemais iekš sāl, un tuo akal smēre uz maiz un ēd. Ta iet pļave, ta liek bundle. Kad i mājes, tad akal šķīvite uz gald. Tā vec cilvēk dzīve.
Ierakstu atšifrējusi dialektoloģe Daira Vēvere