Žurnāls Linguistica Lettica uzsāk jaunu tradīciju

Zinātniskā žurnāla Linguistica Lettica redkolēģija šogad uzsāk jaunu tradīciju, t. i., veido katru žurnāla numuru kādam noteiktam tematam, teorijai vai metodei, ko ir iespējams aplūkot kā no disciplināra (lingvistikas), tā arī no starpdisciplināra skatpunkta, tādējādi paplašinot mūsu izpratni par zināmām lietām un attīstot jaunas zinātniskās perspektīvas Latvijā. 
Žurnāla Linguistica Lettica 29. numura (2021. gada) tēma ir „Dot vārdu, lai apņemtos, kādu uzklausītu vai ko nosauktu”.

1. Konteksts: ko nozīmē „dot vārdu”? 
Latviešu valodā vārdu savienojumam „dot vārdu” ir nostiprinājušās trīs nozīmes: 

1. apsolīt;
2. atļaut/piešķirt tiesības uzstāties, iztiekties, radīt iespēju izteikt savas domas; 
3. nosaukt kaut ko (piem., izvēlēties personvārdu jaundzimušajam vai nosaukumu viensētai, izveidot nosaukumu uzņēmumam vai mikrorajonam).  

Latviešu valodas korpusā (LVK 2018) tas parādās 39 reizes, un tā lietojums visbiežāk ir saistīts ar trešo nozīmi – nomināciju. Savukārt korpusā „Tīmeklis 2020” ir pavisam 7265 lietojuma gadījumu daudzveidīgos kontekstos (t.sk., runas situācijā, kurā krievu valodā runājošam deputātam tiek dots vārds ar nosacījumu, ja viņš runās valsts valodā).  

2. Vārdu savienojuma izpētes potenciāls
Uz pirmo vārdu savienojuma nozīmi ir attiecināmi tādi latviešu frazeoloģismi kā „Solīts makā nekrīt” un „Solīt zelta kalnus”. Tie rāda, ka apsolītajam ne vienmēr var ticēt un ka apsolīt iespējams nereāli daudz vai neizpildāmas lietas. Loģiski rodas jautājumi: Kas ir tie solītāji latviešu folklorā, literatūrā, mākslā, zinātnē un mūsdienu sabiedrībā? Kā solījumi tiek formulēti, izteikti, uzraudzīti un izpildīti? Kam solījumi tiek adresēti? Kā cilvēki un iedomu tēli dažādos laikos un situācijās tos uztver un vērtē? 
Vārdu savienojuma otrā nozīme ir svarīga varas tiešas/netiešas izrādīšanas kontekstā. Kuri apstākļi un faktori nosaka to, ka kādam/-ai (ne-)tiek dota iespēja runāt – dalīties ar savu pieredzi, skatījumu un viedokli? Ko iespēja izteikties atšķirīgās saziņas situācijās (piem., ģimenē, draugu lokā, mācību stundā, darba grupas seminārā, TV raidījumā, radio intervijā) liecina par attiecībām (piem., privātajām, starpgrupu, darba kolektīva, varas), labu komunikācijas pārvaldības praksi un demokrātijas principu ievērošanu praksē?
Savukārt akadēmiķa Jāņa Endzelīna 148. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2021. gadā īpaša uzmanība tika pievērsta trešajai vārdu savienojuma nozīmei – nosaukšanas tradīcijai onomastiskā, dialektoloģiskā un vēsturiskā skatījumā. Tiešsaistes konferencē tika analizēti tradicionāli onīmi (piem., antroponīmi un toponīmi) un mazāk ierasti onīmi (piem., eklezionīmi un felinonīmi), kā arī apspriesti nominācijas terminoloģijas jautājumi un teorētiskie aspekti. Taču vārda došanu iespējams aplūkot plašāk, iekļaujot tematus par modes vārdiem drukāto un digitālo izdevumu nosaukumos, uzmanību piesaistošiem valodas līdzekļiem zinātnisko referātu, publisko lekciju un darbnīcu nosaukumos, preču un pakalpojumu nosaukumu radošiem izmantojuma paņēmieniem reklāmās un neviennozīmīgiem citvalodu nosaukumu atveides jautājumiem.  

3. Uzsaukums rakstu iesniegšanai žurnāla Linguistica Lettica 29. numuram
Žurnāla Linguistica Lettica redkolēģija aicina rakstu autorus no dažādām zinātņu jomām iesniegt publikācijas saistībā ar vārdu savienojuma „dot vārdu” semantisko potenciālu, disciplināri/starpdisciplināri iztirzājot kādu no zemāk dotajiem jautājumiem vai piedāvājot citu žurnāla numuram atbilstošu tematu.  

  • Kā lingvistiski analizēt dažāda veida solījumus (piem., laulību solījumus, zvērestus, brīnumlīdzekļu reklāmas, politiskās apņemšanās) starppersonu, starpgrupu, masu un virtuālās vides komunikācijā, literatūrā, teātrī, mūzikā un kino? Ko  šādu pētījumu rezultāti atklāj par valodas funkcijām, noteiktu laikmetu, cilvēku vērtībām, ieradumiem un saziņu?
  • Kam (piem., jomu ekspertiem, nejaušiem garāmgājējiem, organizācijām, uzņēmumiem, medijiem, sociālām grupām) Latvijas publiskajā komunikācijā tiek visbiežāk dots vārds – iespēja paust savu viedokli par kādu individuāli vai sabiedriski svarīgu jautājumu? Kā šī iespēja tiek izmantota? Savukārt, kuru viedokļi netiek uzklausīti, pieklusināti vai cenzēti noteiktās dzīves jomās (piem., politikā, izglītībā, kultūrā, ekonomikā, medijos)? Kuri komunikācijas paņēmieni un valodas līdzekļi tiek izmantoti vārda došanai, viedokļa izteikšanas pārtraukšanai vai neļaušanai komentēt vai atbildēt publiskās debatēs? Kas ir pamatā tam, ka atsevišķu sociālo dalībnieku izteiktie viedokļi sabiedrībā raisa plašākas diskusijas un netiek viennozīmīgi vērtēti?  
  • Kā IT, ekonomikas un zinātnes attīstība pasaulē (piem., jauni tehnoloģiskie risinājumi, produkti, uzņēmumi, jaunatklātas sugas) atspoguļojas nosaukumos un ietekmē nosaukšanas tradīciju latviešu valodā? Kādas stratēģijas, paņēmieni, lingvistiskie un semiotiskie līdzekļi visbiežāk tiek izmantoti? Kā tie ir saistīti ar valodas un kultūras procesiem Latvijā, Baltijas valstīs un pasaulē? Ko dažādie nosaukumi atklāj par cilvēku individuālajām/kolektīvajām identitātēm, zināšanām, paradumiem un attieksmēm? Kāpēc kaut kas tiek pārsaukts? Kādi psiholoģiskie, lingvistiskie, ekonomiskie un politiskie faktori ietekmē pārdēvēšanu? Kā notiek pārsaukšanas process? Kāda ir pārsaukšanas ietekme uz nosaukto lietu/procesu/vietu uztveri īstermiņā vai ilgtermiņā un sociālajiem procesiem kopumā? Kā pārsaukšanas fenomens tiek pētīts lingvistikā, un kas vēl nav pietiekami iztirzāts?  

4. Termiņi un nosacījumi rakstu iesniegšanai žurnālā Linguistica Lettica
Zinātnisko publikāciju iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 20. septembris
Raksts (ar norādi “Raksts žurnālam Linguistica Lettica”) *.doc vai *.docx formātā iesniedzami elektroniski, sūtot to pa e-pastu linguisticalettica@gmail.com.
Rakstu noformēšanas noteikumi ir pieejami LU Latviešu valodas institūta mājaslapā.   

Solvita Berra

Solvita Berra

LU Latviešu valodas institūta direktores vietniece, vadošā pētniece

Citas ziņas

Reģionālie vārdi

Mēs sociālajos tīklos

Share on facebook
Share on whatsapp
Share on twitter