2023. gada 24.–26. februārī tiešsaistes platformā Zoom notika Vācijas, Ungārijas un Austrijas studentu kopīgi rīkotā starptautiskā zinātniskā konference valodniecības doktorantūras studentiem “20th STaPs” (Sprachwissenschaftliche Tagung für Promotionsstudierende – ‘Linguistics Conference for Ph.D. students’), kurā ar priekšlasījumiem uzstājās 65 pētnieki no Vācijas, Ķīnas Tautas Republikas, Austrijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Zviedrijas, Baltkrievijas, Itālijas, Austrālijas, Francijas, Marokas, Spānijas, Polijas, Īrijas, Jaunzēlandes, Kipras, Norvēģijas, Slovēnijas, Tunisijas un Latvijas.

Konferences pirmajā dienā interesentiem plenārsēdē bija iespēja noklausīties divas Pāzmāņa Pētera Budapeštas katoļu universitātes profesoru lekcijas – Andreas Remēņi (Andrea Reményi) lekciju “English-L2 language examination validation and automated language assessment” (Angļu-L2 valodas eksāmena validācija un automatizēta valodas prasmes novērtēšana) un Balāža Šurāņi (Balázs Surányi) lekciju “Why do pre-school children have difficulty understanding sentence focus? Theoretical and methodological lessons from a comprehension experiment” (Kāpēc pirmsskolas vecuma bērniem ir grūtības izprast teikuma fokusu? Izpratnes eksperimenta teorētiskās un metodoloģiskās atziņas). Konferences pirmajā dienā trīs paralēlās sēdēs tika lasīti referāti par dažādām tēmām, piemēram, korpuslingvistiku, gramatiku un valodu apguvi. Šajā dienā notika arī vairāki semināri, piemēram, par  promocijas darba publicēšanu, aptauju veidošanu un profesionālo pilnveidi.

Konferences otrajā dienā plenārsēdē referātu “Argumentation analysis from a discourse analytical perspective: methodological challenges” (Argumentācijas analīze no diskursa analītiskās perspektīvas: metodoloģiskās pieejas izaicinājumi) nolasīja profesors Martins Reizigls (Martin Reisigl) no Vīnes Universitātes. Šīs dienas referāti bija veltīti dažādām tēmām, piemēram, valodu apguvei, korpuslingvistikai, rietumģermāņu valodām un gramatikai. Studentiem  bija iespēja piedalīties semināros par eksperimentālo pragmatiku, runas analīzes programmu Praat un svešvalodu mācīšanu. Dienas noslēgumā notika paneļdiskusija par pētniecības metodēm un pētījumu ētiku. Pieredzē dalījās profesionāļi no Kanādas, Ungārijas un Lielbritānijas.

Konferences trešā diena iesākās ar plenārsēdi, kurā ar priekšlasījumu “Teaching Academic Writing: Opportunities and Challenges in Early 2023” (Akadēmiskās rakstīšanas mācīšana: Iespējas un izaicinājumi 2023. gada sākumā) uzstājās profesore Marija Adorjāna (Mária Adorján) no Ungārijas reformātu baznīcas Karola Gāšpāra universitātes. Interesentiem bija iespēja piedalīties seminārā “A Corpus-driven Investigation of Grammatical Complexity Features in Chinese Graduates’. MA Dissertations and PhD Theses” (Korpusa pētījums par ķīniešu valodas absolventu gramatiskās sarežģītības iezīmēm. Maģistra darbi un doktora disertācijas). Konferences noslēgumā bija iespēja noklausīties arī Dienvidkalifornijas universitātes profesora Stīvena Krašena (Stephen Krashen) lekciju “Language. Acquisition and the Power of Pleasure Reading” (Valoda. Lasītprasmes apguve un lasīšanas prieks). Latviju šajā konferencē pārstāvēja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente SINTIJA ĶAUĶĪTE, kura konferences trešajā dienā nolasīja referātu “The use of emoticons and emojis in Internet forums” (Emocijzīmju un emodži lietojums interneta forumos). Plašāka informācija par konferenci pieejama konferences mājaslapā.

Referāta ievadā Sintija Ķauķīte pastāstīja par savu topošo promocijas darbu, iepazīstināja ar tā mērķi – atklāt pieturzīmju un grafisko zīmju funkcijas dažādu stilu un žanru – prozas, publicistikas un interneta – tekstos – un tā saistību ar referāta tēmu. Sintija Ķauķīte bija izpētījusi 400 sintaktiskas konstrukcijas latviešu valodā, ko bija ekscerpējusi no interneta forumiem. Pētījumā tika izmantotas divas datu apstrādes metodes – deskriptīvā jeb aprakstošā un sastatāmā metode. Referātā tika sniegtas atbildes uz trīs pētījuma jautājumiem: kas ir emocijzīmes, kas ir emodži, kā un kāpēc latvieši lieto emocijzīmes un emodži saziņai interneta forumos.

Multimodalitātes teorija (Leeuwen 2005; Kress 2010; Skulte 2019) pētījumā izmantota, aplūkojot komunikāciju elektroniskajos saziņas līdzekļos, kur vienā tekstā apvienotas dažādu valodas un semiotisko resursu jeb modu – pieturzīmju, emocijzīmju, emodži, attēlu u. c. – kombinācijas. Interneta forumos vienā ierakstā var būt apvienoti vairāki modi – rakstīts teksts, attēli un/vai video, simboli (emodži) utt. – dažādās kombinācijās. Multimodāla teksta piemērs no interneta foruma “iAuto”.

Jana van Deika tīkla jeb tīklotās sabiedrības teorija (Theory of Network Society) izmantota, lai raksturotu komunikāciju elektroniskajos saziņas līdzekļos (Dijk 2006). Teksta struktūra jeb veids, kā autors organizē informāciju tekstā, mainās atkarībā no stila, žanra, situācijas konteksta un saziņas mērķa (Mandelbrot 1954, 3; Biber, Conrad 2009, 1–15). Taču tā pārveidojas arī diahroniski – kopš rakstu valodas sākotnes mainījušies gan daiļliteratūras, gan publicistikas, gan citu tekstu žanru tekstveides principi, un īpaši strauji tie attīstās mūsdienās, kad pastāv un no jauna rodas dažādi interneta žanri. Īpaši tas vērojams interneta avotu tekstveidē, kur tiek lietoti grafiski līdzekļi ar dažādu papildinformāciju. Ar grafiskiem līdzekļiem – interpunkcijas zīmēm, emocijzīmēm, emodži, lielajiem burtiem u. c. – daļa autoru mēģina izteikt to, ko runātā valodā izsaka prosodija (pauzes, intonācija) un paralingvistiskās zīmes – mīmika, žesti. Lielākoties tie ataino emocijas. Tās rakstos mēģina paust ar valodiskiem (leksikostilistiskiem) un nevalodiskiem (attēliem, skaņu, audiovizuālu vēstījumu, pieturzīmēm, emocijzīmēm un emodži) līdzekļiem. Interneta forumos lietotas emocijzīmes, kas sastāv gan no pieturzīmēm: Varbūt varat pastāstīt savu pieredzi? 🙂, gan dažādiem alfabēta burtiem: Kad jau tu mani noreklamēji, tad jau varēšu vēlēšanās startēt 😀 Tagad deputātiem lielas algas, ir vērts mēģināt :DDDD. Emodži tekstā palīdz atspoguļot pozitīvas (Jāā, man arī patīk      piesekoju) un negatīvas emocijas (Saka, esot tādas dusmas uz krievu pasauli ). Gan emocijzīmes, gan emodži var ne tikai papildināt, bet arī daļēji vai pilnībā aizstāt visu rakstīto tekstu. Ilustrācijai piemēri no interneta forumiem “Dieviete”  un “CopesLietas.lv”.

Apkopojot pētījuma rezultātus, referāta autore secināja, ka interneta forumos emocijzīmes un emodži dažādās funkcijās lietoti, lai grafiski atspoguļotu emocijas un attieksmi. Šīs grafiskās zīmes no vienas puses var lieki saraibināt tekstu, bet no otras –  palīdz ietaupīt laiku un vietu komentārā vai interneta foruma ierakstā.

Pētījumu atbalsta Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.2.2.0/20/I/006 “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešā kārta).