Katra gada janvāra pēdējā ceturtdienā un piektdienā notiek Daugavpils Universitātes  (DU) ikgadējā starptautiskā humanitāro zinātņu konference „Janvāra lasījumi” (līdz 2023. gadam – DU Humanitārās fakultātes „Zinātniskie lasījumi”). Šogad lasījumi notika jau 35. reizi. Konferencē piedalījās 84 dalībnieki ar 76 referātiem no astoņām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Itālijas, Ukrainas, Izraēlas. Šogad konference notika hibrīdformā (klātienē Daugavpils Universitātē un tiešsaistē Zoom platformā) piecās tematiskajās darba grupās: „Baltu valodas: sinhronija un diahronija”, „Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā”, „Angļu valoda: sinhronija un diahronija”, „Cilvēks un pasaule kultūrā un vēsturē”, „Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas”.  

DU konferencē ar projekta „Lingvistiskie pētījumi 21. gadsimtā: Latvija Eiropas kontekstā” un AF projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 „Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” atbalstu piedalījās deviņi LU HZF Latviešu valodas institūta pētnieki: vadošie pētnieki INA DRUVIETE, MĀRIS BALTIŅŠ, ANNA STAFECKA, pētnieces ILGA MIGLA, DITE LIEPA, SINTIJA ĶAUĶĪTE un zinātniskās asistentes ILZE ŠTRAUSA, ELGA SKRŪZMANE un VELGA POLINSKA. 

Konferences plenārsēde bija veltīta pasaules mēroga zinātniecei, DU emeritētajai profesorei, filoloģei, DU rektorei (2002–2007), Goda daugavpilietei Dr. habil. philol. Zaigai Ikerei, kas vairāk nekā 40 gadus veltījusi akadēmiskajam un zinātniskajam darbam DU un šogad atzīmē nozīmīgu dzīves jubileju. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latviešu valodas institūta vadošā pētniece INA DRUVIETE konferences plenārsēdē atklāja profesorei Zaigai Ikerei veltīto priekšlasījumu sēriju. Referātā „Zaiga Ikere: pasaulei un Latvijai” tika uzsvērts, ka Zaiga Ikere jau tad, kad tas vēl nebija pašsaprotami, savienoja valodniecību, angļu valodas un tulkotājas prasmes ar filozofijas apguvi, veicot angļu empīriķu tekstu atveidojuma latviski sērijā „Avots”. Zaigas Ikeres vārds ir labi zināms filozofu aprindās, tomēr mēs, valodnieki, viņu uzskatām par savējo. Zaigas Ikeres pētījumu mugurkauls palicis nemainīgs, apliecinot sistēmiskumu un konsekvenci zinātniskajā darbībā. Pirmais raksts „Filozofijas un psiholoģijas termini Dž. Loka darbā „Eseja par cilvēka sapratni”” publicēts 1972. gadā LU studentu rakstu krājumā, 1983. gadā aizstāvēta filoloģijas zinātņu kandidāta resp. doktora disertācija „Filozofijas terminoloģijas atveides principi latviešu valodā (pēc angļu 17. un 18. gadsimta empīriskās filozofijas materiāliem”, 1998. gadā habilitētā filoloģijas doktora grāds iegūts par darbu kopu „Vārda semantikas un latviešu filozofijas terminoloģijas kontrastīvie pētījumi”. Objekta, jēdziena un termina sarežģītās attiecības analizētas izdevumā „Vārda leksiskā nozīme” (1991), bet ilggadējā pētnieces un tulkotājas pieredze apkopota monogrāfijā „Translating English Philosophical Terminology into Latvian: a Semantic Approach” (2010). Zaigas Ikeres pētnieces pieredze atspoguļojas desmitos zinātnisku rakstu gan Latvijas, gan ārvalstu izdevumos. Par Zaigu Ikeri kā Daugavpils Universitātes rektori (no 2002. līdz 2007. gadam) ir īpašs stāsts. Kuldīdzniece Zaiga kļuva ne tikai par Daugavpils un Daugavpils Universitātes patrioti, bet rektores amatā strauji attīstīja universitātes studiju un pētniecības kvalitāti un starptautisko atpazīstamību. Izvirzītais Daugavpils Universitātes attīstības stratēģiskais mērķis – kļūt par progresīvu un neaizstājamu izglītības un zinātnes centru savam reģionam, turklāt piedāvājot tādas pētniecības vai izglītības nianses, kas ir vajadzīgas visai Latvijai, tiek sekmīgi īstenots. To apliecina arī Zaigai 2005. gadā piešķirtais Goda daugavpilietes tituls.  

DU profesore Vilme Šaudiņa iepazīstināja ar Zaigas Ikeres dzīvi – bērnību, skolas, studiju un darba gaitām –, DU docente Ilze Oļehnoviča, daloties profesores Z. Ikeres studentu atmiņās, pastāstīja par Zaigu Ikeri kā skolotāju, vairāku doktora disertāciju vadītāju.  

Zinātniskā asistente ILZE ŠTRAUSA nolasīja referātu „Saliktie nosaukumi latviešu felinonīmijā”. 

Vadošais pētnieks MĀRIS BALTIŅŠ referātā „Latviešu šaha terminoloģijas tālākveidošanās pēc Pirmā pasaules kara” turpināja 2024. gadā DU konferencē aizsākto  šaha vēstures pētījumu un sniedza atbildi uz jautājumu „Kāpēc 20. gadsimta beigās un 20. gadsimta šahs bija tik populārs?”. Kā norādīja referents, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā avīzēs un žurnālos bija šaha nodaļas, kas informēja par jaunumiem un piedāvāja gan partiju pierakstus, gan uzdevumus risināšanai. Pasta pakalpojumi ļāva saņemt presi pat visattālākajās vietās, tādēļ parādījās uzdevumu risināšana un korespondencšahs. M. Baltiņš referātā aplūkoja šaha pamatterminus un to grupas: spēles laukumu un tā iedalījumu (šaha galdiņš un lauciņi), šaha figūras (karalis, tornis, zirdziņš, dāma, laidnis, bandinieki), konceptuālos noteikumus (šahs, mats, pats, neizšķirts, uzvara, rokāde, gājiena spaids), spēles gaitu (atklātne, vidusspēle, galotne), ar partijas norisi un sacensību organizāciju saistītus terminus (partija, mačs, turnīrs, apdomas laiks, laika trūkums), ar uzdevumu risināšanu saistītos terminus (etīde, divvilcis, pasaku šahs).  

Vadošās pētnieces ANNAS STAFECKAS referāta „Ar dabas parādībām saistītā leksika Nautrēnu izloksnē” mērķis bija sniegt ieskatu dabas parādību nosaukumos latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgaliskajā Nautrēnu izloksnē. Kā norādīja autore, ar dabas parādībām saistītā leksika aptver plašu tematisko loku: debess spīdekļi, meteoroloģiskais laiks (vispārīgs laika raksturojums, mākoņi, nokrišņi, vēji, varavīksne, sals, apledojums). A. Stafecka referātā turpināja Nautrēnu leksikas analīzi, aplūkojot debess spīdekļu nosaukumus un ar tiem saistīto leksiku, mākoņu veidus un nokrišņu nosaukumus. Tika minēti arī izloksnē reģistrētie izteicieni, salīdzinājumi, kas raksturo vietējo cilvēku tēlaino domāšanu. Nautrēnu izloksnē pierakstīti, piemēram, 7 varavīksnes nosaukumi, tostarp Dieva kuopls ‘loks’. Jāpiebilst, ka nosaukumi ar komponentiem luoks, juosta ir seni un sastopami arī lietuviešu un kašubu (Polija) izloksnēs, kā arī Balkānu tautu dialektos. 

A. Stafecka secināja, ka liela daļa ar dabas parādībām saistītās Nautrēnu izloksnes leksikas saskan ar literāro valodu, piem.,  saule, sniegs, zvaigzne, migla, rasa, salna, sarma. Ar dabas parādībām saistītās leksikas kodolu veido mantotie vārdi. Paralēles ar ļoti plašu ģeogrāfisko izplatību, iespējams, ir arhaismi saule brien, varavīksnes nosaukumi ar luoks (sk. Laumane). Vairāki nosaukumi darināti ar nozīmes pārnesumu – gaisa laivas, kapana, žvagāt, pērt, laisties, saule gabalā. Nautrēnu izloksnē sastopami fonētiskie dialektismi:  lēk(t)s, krivasi, dūmaga (dyumoga), morfoloģiskie dialektismi: blāzme, stiklājs, pākšājs, viesals,  līts (leic),  (migla, liets) lej; bagāts leksisko dialektismu klāsts, piemēram, padebesis, apducis, spuodrs, atsaule; izmantoti frazeoloģiski vārdu savienojumi, salīdzinājumi – nuopēra kā pie Zaļās muižas, slābs i skrien.  

Zinātniskā asistente ELGA SKRŪZMANE priekšlasījumā „Daudzveidīgā uguns un nedaudz ūdens G. Manceļa „Postillā” frazeoloģiskā aspektā” pabeidza apskatu par G. Manceļa Postillā („Lang-gewünschte Lettische Postill” (1654)) sastopamajiem stabilajiem vārdu savienojumiem ar leksisko komponentu uguns, to papildinot ar atsevišķiem potenciāli frazeoloģiskiem vārdu savienojumiem, kuros līdzās ugunij ir minēts ūdens, kā arī vērtēta to semantiskā mijiedarbība un lietojums.  

Kā norādīja referente, nozīmes transformācijas procesu tostarp ietekmē gan uguns,gan ūdens vārdkopā ietvertais nelaimes jēdziens. Abas stihijas nosaucošie vārdi mērķtiecīgi funkcionē paralēli katrs savā atsevišķajā vārdkopā (piem., iet caur ūdeni un iet caur uguni), sinhroni realizējot un pastiprinot metaforisku slodzi kā antonīmu vienība (uguns – ūdens).  

G. Manceļa sprediķu valodas pētījumi laika gaitā uzskatāmi ilustrē valodas ekonomijas tendences un stabilu vārdu savienojumu, tostarp frazeoloģismu, likteni. 

Līdzšinējos pētnieces ILGAS MIGLAS frazeoloģismu pētījumos analizēti savvaļas  putnu un mājputnu  nosaukumi un to loma frazeoloģismu sastāvā. Referātā „Putnu ķermeņu daļu nosaukumi latviešu valodas frazeoloģismos” tika turpināta iesāktā tēma, analizējot putnu ķermeņu daļu nosaukumus un to lietojumu latviešu valodas frazeoloģismos, kas fiksēti skaidrojošajās, frazeoloģijas un izlokšņu vārdnīcās. Referātā izcelts šādu frazeoloģismu lietošanas biežums, lai noskaidrotu, vai frazeoloģismu iekļaut vai neiekļaut „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.  

Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem par putniem, šajos nedominē frazeoloģiskie salīdzinājumi pret pārējām frazeoloģismu struktūrām. Tika secināts, ka līdzīgi kā iepriekšējie pētījumi, arī  frazeoloģismiem ar putnu ķermeņu daļu nosaukumiem piemīt negatīva semantika. Lai frazeoloģismu iekļautu vai neiekļautu MLVV, nepieciešams  fiksēt tā lietošanas biežumu. Diemžēl Nacionālā korpusa kolekcija un meklētājprogramma Google dod aptuvenu priekšstatu par lietojuma biežumu, tā aktualitāti. 

Zinātniskā asistente VELGA POLINSKA un pētniece DITE LIEPA priekšlasījumā „Vieglā un vienkāršā valoda Latvijas medijos” referēja par vieglo un vienkāršo valodu Latvijas medijos. Pētījumu iniciēja nesenā sabiedrības viļņošanās par brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” adaptāciju vieglajā valodā. Autores novērojušas, ka izpratnes par vieglo valodu un tās atšķirībām no vienāršās valodas trūkst ne tikai sabiedrībā kopumā – arī žurnālisti, kuriem būtu jākalpo par informācijas tiltu, savu darbu ne vienmēr veic kvalitatīvi laika un zināšanu trūkuma un neiedziļināšanās dēļ. Tas spilgti izgaismojās 2024. gada 29. novembra raidījumā „Kultūršoks”, kurā tika lietoti neprecīzi izteikumi un nekorekta terminoloģija. Turklāt nesamērīgi lielais viesu skaits un paskaidrojumu trūkums rada vēl lielāku sajaukumu starp abiem konceptiem. 

Līdzīgas neprecizitātes novērotas arī citos raidījumos par šo tēmu. Kā pozitīvs piemērs minami raidījumi, kuros piesaistīti vieglās vai vienkāršās valodas pētnieki, kas spēj pamatoti un saprotami skaidrot abu jēdzienu atšķirības. Autores atgādina, ka ikkatrs sabiedrības loceklis var padziļināt komunikācijas plaisu vai gluži otrādi – veicināt izpratni par vieglo un vienkāršo valodu, to lietojumu un nolūku. 

Pētnieces SINTIJAS ĶAUĶĪTES referātā „Grafiskās zīmes un grafiskie līdzekļi bērnu literatūrā” tika sniegts ieskats grafisko zīmju un grafisko līdzekļu lietojumā bērnu literatūrā. Bērnu literatūrai – dzejai un prozai – raksturīgas rotaļas ar tekstu, spēles ar valodu, tā ne tikai parādot autora meistarību un prasmes, bet arī piesaistot mazo lasītāju uzmanību un radot viņos spēles prieku. Pētījuma mērķis bija analizēt grafisko zīmju – pieturzīmju (daudzpunktes, izsaukuma zīmes, jautājuma zīmes, domuzīmes, pēdiņu un pieturzīmju savienojumu) un reālijzīmju – un grafisko līdzekļu (piemēram, burtu atkārtojuma, lielo burtu, burtstila, teksta grafiskā izkārtojuma) lietojumu emotīvā, intonatīvā, tekstveides un references funkcijā. Emotīvā funkcijā grafiskās zīmes un līdzekļus lieto, lai paustu teksta autora sajūtas un attieksmi; intonatīvā funkcijā, lai atspoguļotu runāta teksta prosodiju, uzsvaru un pauzes; tekstveides funkcijā, lai veidotu saistītu tekstu atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām; references funkcijā, lai nodotu saņēmējam ziņojumus un informāciju. 

Bērnu literatūrā konstatēti pieturzīmju blīvējumi, pieturzīmju savienojumi, kā arī reālijzīmju lietojums. Visvairāk funkciju (emotīvā, intonatīvā un tekstveides funkcija) bērnu literatūrā konstatētas daudzpunktei un jautājuma zīmei. Bērnu literatūrā vērojams spēles princips, piemēram, rotaļāšanās ar grafiskajiem līdzekļiem – lielajiem burtiem, burtstilu, burtu atkārtojumu, teksta grafisko izkārtojumu, attēliem u. tml. 

Kā jau katru gadu konferences materiāli pēc zinātniskās redkolēģijas un recenzentu sniegtās izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiski citējamā datubāzē EBSCO iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas; Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas; Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXXV „Janvāra lasījumu” programma pieejama konferences mājaslapā (https://lasijumi.du.lv/lv/Programma).