Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un ar Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Stāstnieku asociācijas un Ziedoņa muzeja atbalstu aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, reģistrējot apvidvārdus vietnē apvidvardi.lu.lv.

Apvidvārds ir kādā reģionā lietots vārds, kas atšķiras no latviešu literārās valodas un ko lieto noteiktā apvidū. Tā, piemēram, kartupeli Kurzemē sauc par rāceni, Vidzemē ap Madonu – par tupeni, Latgalē – par buļbu, guļbu, uļbiku u. c.; Kurzemē kartupeļus jem, Vidzemē ap Madonu mauc, Lejaskurzemē un Dienvidlatgalē – kaš, Latgalē – lasa u. c. Apvidvārds var būt jebkurš vārds – gan lietvārds (piemēram, ķinka ‘kartupeļu biezputra’ ap Mazsalacu, Limbažiem, Gaujienu), gan darbības vārds (piemēram, lūsināties ‘vērīgi skatīties’ ap Dundagu), īpašības vārds (breineigs ‘brīnišķīgs’ Latgalē) u. c., pat izsauksmes vārds vai saiklis. Datubāzes apvidvārdu ailītē aicinām ievadīt arī novadam raksturīgos teicienus. 

Apvidvārdi palīdz kuplot un plaukt visai valodai. Kur tulkotāji un pētnieki lauza galvas kādas reālijas nosaukšanai, tur pagastos savs vārds jau ir izdomāts un tiek aktīvi lietots. Apvidvārdi ir spēcīgi un ietilpīgi – tie sniedz ziņas par mūsu valodas vēsturi un attīstību, bet vienlaikus tie ir arī trausli – nerādoties visai Latvijai, tie var strauji zust un aizmirsties.

Nu jau rit otrais gadsimts, kopš valodnieki apvidvārdus neatlaidīgi (ar dažiem pārtraukumiem) krājuši citu pie cita kartītēs, kastītēs, kladītēs, tabulās un nu jau arī datubāzēs. Un tautas spēku tie izmantojuši visos laikos. Jau Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns 20. gadsimta sākumā aicināja novadu ļaudis iesūtīt apvidvārdus vai lūdza precizēt dzirdēto vārdu nozīmes. Ļaudis atsaucās, un čaklāko iesūtītāju vārdi joprojām ierakstīti lielajā vārdnīcā. LU Latviešu valodas institūts (tolaik Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts) turpināja iesākto, katru gadu rīkojot vairāku nedēļu ilgas ekspedīcijas un savācot un kartotēku kastītēs ieguldot gandrīz divus miljonus vārdu. Taču pēdējās desmitgadēs apvidvārdu vākšana ir pierimusi un daudzi apvidvārdi draud izzust, tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc ir pienācis laiks atkal sasaukt Latvijas iedzīvotājus kopīgā apvidvārdu talkā, lai, godājot valodnieku, dzejnieku un kultūras darbinieku nepiepildītos sapņus, varētu atcerēties tos pierakstīt un darīt zināmus citiem. Talkā saucam visus apvidvārdu zinātājus un lietotājus. Aicinām vērīgāk nekā citkārt novadu valodā ieklausīties arī izglītības iestādes, bibliotēkas, muzejus, tūrisma iestādes, nevalstiskās organizācijas un jebkuru novada ciemiņu.

Apvidvārdus varēs reģistrēt datubāzē: apvidvardi.lu.lv, kas tiks atklāta Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienā 2022. gada 22. februārī pulksten 16.00 Zoom tiešsaistē (https://lu-lv.zoom.us/j/97042740164).

Atklāšanas programma

Vada Gundars Āboliņš
16.00 Pieslēgšanās, izlokšņu audiomateriālu demonstrējumi
16.05 Ievadvārdi. LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika
16.15 Ziņojums par apvidvārdu daudzveidību, nozīmi un krāšanu. LU Latviešu valodas institūta pētnieces Sanda Rapa un Anete Ozola
16.35 Novadu dāvanas apvidvārdu talkai. Kurzeme: Ina Celitāne, Liesma Lagzdiņa, Vidzeme: Indra Vilistere, Latgale: Maruta Latkovska ar mazmeitu Karlu, Zemgale: Aelita Ramane, Sēlija: Anna Svarāne
16.50 Talkas ceļavārdi. Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende, mūziķis Kārlis Kazāks
17.10 Nobeigums