Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas diena iekļauta UNESCO kalendārā

Ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta gādību un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstu valodnieka JĀŅA ENDZELĪNA (1873–1961) 150. dzimšanas diena, kas pienāks 2023. gada 22. februārī, ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Lai to godam sagaidītu, LU Latviešu valodas institūts to godinās visu turpmāko gadu – Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienā tiks uzsākta apvidvārdu talku, valodniekam par godu tiks rīkota vietvārdu diena, konference 2023. gada 22. februārī, izstāde. Īpaši Jānim Endzelīnam tiks veltīts institūta žurnāla Linguistica Lettica 2023. gada numurs.

Jānis Endzelīns ir viens no visu laiku izcilākajiem valodniekiem baltistiem – viņš tiek uzskatīts par latviešu klasiskās valodniecības pamatlicēju un ir ticis novērtēts par izcilāko starptautiski atzīto latviešu valodnieku. Viņa nozīmīgākie darbi „Latviešu valodas gramatika” (vācu un latviešu valodā) un kopā ar Kārli Mīlenbahu radītā „Latviešu valodas vārdnīca” deva lielu ieguldījumu pasaules salīdzināmi vēsturiskajā valodniecībā, baltistikā un indoeiropeistikā, jo tā visai pasaulei kļuva pieejami pētījumi un dati par vēl vienu no dzīvajām baltu valodām – latviešu valodu un tās dialektiem. Jāņa Endzelīna teorētiskie darbi joprojām ir nozīmīgs ieguldījums salīdzinošo pētījumu un latviešu klasiskās valodniecības tālākai attīstībai.

Jānis Endzelīns uzskatāms par baltistikas iedibinātāju akadēmiskajā vidē. Būdams Latvijas Universitātes profesors, viņš izveidoja pasaulē pirmo augstskolas Baltu filoloģijas nodaļu. Jānis Endzelīns ir arī izcilākais 20. gadsimta pirmās puses latviešu literārās valodas, rakstības un terminoloģijas kopējs. Vienlaikus viņš lielu darbu ieguldījis izlokšņu materiālu vākšanā, pats dodoties ekspedīcijās un aicinādams sabiedrību iesūtīt nepieciešamos datus. Viņš rūpējās ne tikai par latviešu valodniecības izkopšanu un pilnveidošanu, bet arī par sabiedrības informēšanu un valodas normēšanu.Jānis Endzelīns vienmēr ir iestājies un cīnījies kā par filoloģijas studiju, tā par vispārējās izglītības kvalitāti, dziļumu un pamatīgumu. Ar daudzveidīgiem lekciju, semināru un praktisko nodarbību kursiem (piemēram, baltu valodu seminārs, senislandiešu valoda, sanskrita teksti, senirāņu valodas teksti, Tacita Germania) viņš centās studentos izkopt izpratni par valodas parādībām, valodu, kultūras un vēstures kopsakarībām, lika pamatus jēgpilnām zināšanām un iesaistīja studentus lingvistiskā izzināšanā un pētniecībā. Jānis Endzelīns regulāri uzstājās ar priekšlasījumiem skolotāju kursos un citās auditorijās. Valodnieka 150. gadadienas atceres pasākumi turpinās un veicinās Jāņa Endzelīna uzsākto izglītības jomā.

Valodnieka zinātniskās darbības ilgtspējību apliecina viņa pētījumu pamatīgums un kvalitāte, pārbaudītu faktu daudzums, neuzticēšanās apšaubāmām vai nepierādāmām hipotēzēm, kritiska attieksme pret atzinumiem, kurus nebalsta valodas fakti, un reizē gatavība iesaistīties diskusijās. Komparatīvistikas zinātniskajās aprindās Jānis Endzelīns bija viens no 20. gs. pirmās puses biežāk pieminētiem un citētiem lingvistiem. Jānis Endzelīns ir 15 grāmatu, vairāk nekā 300 publicētu rakstu autors vairāk nekā 20 dažādos lingvistikas žurnālos un filoloģisko materiālu krājumos. Tādējādi viņš saliedējis dažādu jomu un valstu zinātnisko domu un valodas. Tā kā Jāņa Endzelīna darbi tiek augstu vērtēti un izmantoti daudzās pasaules valstīs, šā valodnieka atceres gads vēlreiz mudinās pasaules zinātniekus kopīgam zinātnes mērķim un idejām.

Jānis Endzelīns kā klasiskās komparatīvistikas pārstāvis bija spilgts kultūras un valodu daudzveidības pētnieks un popularizētājs. Un tas attiecas kā uz senajām indoeiropiešu valodām, tā uz mūsdienu valodu, to dialektu dažādību un savstarpējām attieksmēm.  Tautu vēstures un kultūru kopsakarības atklāj Jāņa Endzelīna valodu un izlokšņu faktu vākumi, vārdu etimoloģiju skaidrojumi. Gan dažādās auditorijās, gan savās publikācijās Jānis Endzelīns nostiprināja izpratni par kultūru un valodu daudzveidību un mijiedarbību senatnē un mūsdienās. Valodnieka piemiņas gada pasākumi un sabiedrības iesaiste priekšplānā izvirzīs kultūras daudzveidību.

Valodnieks veltījis lielu uzmanību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un datu uzkrāšanai. Publicējot šos materiālus, pētījumus par tiem un to aprakstus atbilstoši tālaika starptautiskajām tradīcijām, viņš šo mantojumu ir paaugstinājis Eiropas līmenī. Atceres gads vēlreiz atgādinās par katra atbildību kopējā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un izpētē.

Jānis Endzelīns ieklausījās tautas valodā, vāca izlokšņu faktus, vietvārdus, presē atkārtoti aicināja to darīt ikvienam latvietim. Būdams ievērojams sava laika indoeiropeistikas zinātnieks, viņš nenoguris dažādos izdevumos popularizēja filoloģijas zinātnes jaunākos sasniegumus, tādējādi modinot tautas interesi par valodas lietām un to pētniecību. Par viņa zinātnisko darbību un valodniecības svarīgumu zināja gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Jānis Endzelīns bija ne tikai plašām zināšanām bagāts filoloģijas profesors, bet arī tautas zinātnieks, kas par saviem palīgiem aicināja jebkuru latviešu valodas zinātāju. Jāņa Endzelīna atceres gadadienā tiks nodrošināta iespēja katram dot ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un kopšanā.

Jānis Endzelīns saņēmis nozīmīgus savas un citu valstu apbalvojumus. Apbalvots ar Krievijas Impērijas Svētās Annas ordeni (1913, 1916), Čehoslovākijas Baltā lauvas ordeni (1933), Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni (1937). Viņam piešķirta Krišjāņa Barona prēmija (1926), Latvijas Kultūras fonda prēmija (1939), Tēvzemes balva (1939), Humbolta medaļa (1940), Sarkanās Zvaigznes ordenis (1946), Darba Sarkanā Karoga ordenis (1953), Ļeņina ordenis (1954), LPSR Valsts prēmija (1957), Ļeņina prēmija (1958). 1926. gadā viņam piešķirts Latvijas augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira). Izdoti daudzi viņam veltīti rakstu krājumi Latvijā, Itālijā, Lietuvā, ASV. Viņam tiek veltītas ikgadējas atceres konferences, un no 1970. gada tiek pasniegta viņa vārdā nosaukta balva par izciliem darbiem baltistikā.

Vairāk par UNESCO svinamo dienu kalendāru var skatīt UNESCO mājaslapā.

Attēlā – Jāni Endzelīnu apaļā jubilejā sveic studentes (LU Latviešu valodas institūta arhīvs).

Sanda Rapa

Sanda Rapa

LU Latviešu valodas institūta direktore, vadošā pētniece

Citas ziņas

Kazimiera Būgas konference Viļņā

No 22. līdz 24. septembrim Viļņā sirsnīgā un pacilājošā gaisotnē norisinājās gadskārtēja starptautiskā Kazimiera Būgas (Kazimieras Būga) konference ar nosaukumu “Baltu valodniecība: salīdzināmās perspektīvas” (Baltų

Lasīt vairāk »

Mūsu pētniece par iekļaujošu valodu

2022. gada 8.–9. septembrī tiešsaistes platformā Zoom notika Londonas Karalienes Marijas universitātes (Queen Mary University of London, Londona, Lielbritānija) organizētā starptautiskā zinātniskā konference „Attieksme pret dzimumiekļaujošu

Lasīt vairāk »

Reģionālie vārdi

Mēs sociālajos tīklos