Lingvistu tikšanās Viļņā

Viļņas Universitātē (turpmāk – VU) no 2022. gada 8. līdz 10. septembrim notika 6.  konference „Slāvijas pierobeža un perifērija  20.–21. gs. sadurā. Valoda – sabiedrība – kultūra – identitāte” (Slavijos paribiai XX–XXI amžių sandūroje. Kalba–visuomenė–kultūra–tapatybė) un kultūrlingvistikas darbseminārs. Latviju ar valsts pētījumu programmas projekta Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001 atbalstu konferencē pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta pētniece DITE LIEPA  un tulkotāja Evija Liparte, nolasot referātu „No „kovidkara” īstajā karā: kopīgais un atšķirīgais latviešu, lietuviešu un krievu valodas leksikā” (Nuo „kovido karo“ į tikrąjį karą: bendrumai ir skirtumai latvių, lietuvių ir rusų kalbų leksikoje).

Konferenci organizēja Sociolingvistikas komisija (komisiju akreditējusi Starptautiskā slāvistikas komiteja) sadarbībā ar VU Filoloģijas fakultātes Baltijas valodu un kultūru institūta Polonistikas centru. Pasākuma organizēšanu atbalstīja arī Polijas vēstniecība Lietuvā un Polijas institūts Lietuvā. Šādas konferences ar divu trīs gadu starplaiku tiek organizētas kopš 2011. gada. 

Konferences nosaukumā minētajā Slāvijas jēdzienā tiek iekļautas visas slāvu valodās runājošās valstis. Šogad konferencei bija pieteikušās septiņas valstis: Polija, Ukraina, Slovākija, Čehija, Maķedonija, Bulgārija, Horvātija, kā arī  konferences organizētāja Lietuva un Latvija. Daļa  konferences dalībnieku pieslēdzās Zoom platformā. Visvairāk dalībnieku bija no Polijas un Ukrainas.

Konference sākās ar plenārsēdi, ko atklāja Polijas vēstniece Lietuvā Uršula Doroševska, VU Polonistikas centra vadītāja profesore Kristīna Rakovska, Baltijas valodu un kultūru institūta direktore Ērika Sausverde. Veiksmīgu darbu novēlēja arī Sociolingvistikas komisijas priekšsēdētāja profesore Halina Kureka no Jagaiļa universitātes Krakovā.

Konferences dalībnieku tikšanās prieku aptumšoja Ukrainā notiekošais karš. Ar klusuma brīdi plenārsēdē konferences dalībnieki godināja Ukrainā kritušos.

Kā liecina konferences nosaukums, temata aktualitāti apliecina notikumi, kas 20. un 21. gs. mijā (konkrētajā gadījumā ar gadsimtu miju saprotot plašāku laika posmu – vairākas desmitgades) norisinājās Eiropas valstīs. Ģeopolitiskas pārmaiņas, ko radīja PSRS un totalitārā režīma sabrukums, Eiropas tautu cīņa par savu valstu un zemju neatkarību,  mūsdienu Eiropā izveidoja jaunas valstis, teritorijas, kā arī ietekmēja Eiropas valodu sociolingvistisko situāciju. Papildus šo procesu sekmēja arī straujā tehnoloģiju attīstība: jaunie komunikācijas rīki un platformas,  elektroniskie mediji un ar tiem saistītās pārmaiņas valodā. Multikulturālisms, multilingvisms un jaunās tehnoloģijas ir sekmējušas globalizāciju, kas valodas, sabiedrības, kultūras un identitātes pētniekiem radījusi jaunas dimensijas un pētniecības iespējas. Tām konferencē pievērsās pārstāvēto dalībvalstu dialektologi, etnolingvisti un sociolingvisti. Ir izstrādātas jaunas vārdnīcas, rakstu krājumi, grāmatas, rodas arvien jauni pētījumi. Daļa no padarītā darba tika prezentēta konferences laikā.

Konferences darba gaita norisinājās vairākās sekcijās: „Ciemu un pilsētu pārmaiņas”, „Pierobežas un perifērijas multietniskums”, „Dažas valodas parādības uz daudzvalodības fona”,  „Reģionu kultūras pētījumi”, „Valoda un karš”, „Jauniešu valoda”, „Identitātes pētniecības metodes”, „Draudzība un aizvainojums valodā”, „Pragmatika un paražas”, „Tekstu vēsturiskā un sociolingvistiskā analīze”, „Valoda un reliģija”, „Tautas kultūras simboli”.

Dites Liepas un Evijas Lipartes nolasītā referāta temata aktualitāti noteica Covid-19 pandēmija un Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kas patlaban ir kļuvis par plašu lingvistiskās pētniecības lauku. Latviešu un lietuviešu valodā ir pārņemta gan t.s. lielo Eiropas valodu leksika, pielāgojot to nacionālajai valodai un situācijai, gan tiek veidoti  nopietni un nenopietni jaundarinājumi. Pēc 24.02.2022. Krievijas iebrukuma Ukrainā divu gadu aktuālāko un visvairāk apspriesto notikumu – pandēmiju –  mediju telpā vienā dienā aizstāja karš Ukrainā. Latviešu referāts konferences dalībniekiem piedāvāja salīdzinošu ieskatu Covid-19 pandēmijas un kara leksikā, kā arī  vērtēja attieksmi pret kara leksikas un metaforu lietojumu, tostarp laikrakstā Novaja Gazeta latviešu un krievu valodā.

Divu dienu laikā tika nolasīti 60 referāti, un tos noklausījās aptuveni 80 klausītāju.

Konferences dalībnieku ( kopumā 71)  referātu tēzes ir publicētas tēžu krājumā. Pēc konferences tiks izdots arī rakstu krājums.

Brīvajā laikā konferences dalībniekiem tika piedāvāta plaša kultūras programma: ekskursijas pa Viļņu un uz Traķu pili, taču lielākais ieguvums visiem dalībniekiem ir jauni kontakti un pieredzes apmaiņa, kā arī idejas turpmākajiem pētījumiem un sadarbības iespējām.

Vairāk par konferenci skatiet tās mājaslapā.

Dite Liepa

Dite Liepa

LU Latviešu valodas institūta pētniece

Citas ziņas

Kazimiera Būgas konference Viļņā

No 22. līdz 24. septembrim Viļņā sirsnīgā un pacilājošā gaisotnē norisinājās gadskārtēja starptautiskā Kazimiera Būgas (Kazimieras Būga) konference ar nosaukumu “Baltu valodniecība: salīdzināmās perspektīvas” (Baltų

Lasīt vairāk »

Mūsu pētniece par iekļaujošu valodu

2022. gada 8.–9. septembrī tiešsaistes platformā Zoom notika Londonas Karalienes Marijas universitātes (Queen Mary University of London, Londona, Lielbritānija) organizētā starptautiskā zinātniskā konference „Attieksme pret dzimumiekļaujošu

Lasīt vairāk »

Reģionālie vārdi

Mēs sociālajos tīklos