Latvijas Universitātes 81. zinātniskās konferences sesijā „Valoda un literatūra izglītības kontekstā” 2023. gada 3. februārī LU LVI zinātniskā asistente, doktorante VELGA POLINSKA un pētniece DITE LIEPA nolasīja referātu „Vieglā valoda mūsdienu pedagoģijas kontekstā”. 

Ideja par valodas vienkāršošanu, lai saziņa būtu pieejamāka plašam cilvēku lokam, ir vairākus gadsimtus sena. Tiesa, par komunikatīvā tilta paplašināšanu, meklējot pieejamākas saziņas ceļus, parasti runājam attiecībā uz pieaugušajiem. Jānorāda, ka vēlme saprast uzrakstīto ir tikpat augstu vērtējama kā vēlme nodot vēstījumu viegli uztveramā veidā. Šķiet, ikviens novērtē saziņu, kurā jūtas uzklausīts un saprasts. 

Lai uzrunātu plašu auditoriju bez specifiskām zināšanām, ieteicams izmantot vienkāršo valodu (plain language) – tas nozīmē, ka tekstu veido, iespējami atmetot šaurus nozares terminus. Kā tas izpaužas? Lūk, viens piemērs. Ja akadēmiski izglītoti mūziķi savā starpā runātu par kādu skaņdarbu, viņi varētu lietot šādu frāzi: „Homofoni harmoniskā faktūrā disonējoši akordi melodiskā figurācijā ir lielisks mūzikas izteiksmes līdzeklis frāzes attīstībai.” Cilvēkam, kurš nav apguvis mūzikas teoriju, šāds raksturojums varētu neizteikt neko. Tāpēc, ja mērķis ir nodot vēstījumu plašai auditorijai saprotamā veidā, minēto teikumu var pārveidot šādi: „Ja mūzika veidota kā pavadījums ar melodiju, tad savstarpēji nesaskanīgus akordus spēlējot viļņveidīgi, panāk mūzikas (materiāla) attīstību.” 

Turpretī, lai nodrošinātu piekļūstamāku informāciju cilvēkiem ar dažādām uztveres grūtībām, lieto vieglo valodu. Tās mērķauditorija ir šaurāka, taču daudzveidīgāka, un aptver cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem, psihosociāliem traucējumiem, disleksiju, dzirdes traucējumiem, cilvēkus pēc insulta vai galvas traumām, seniorus un imigrantus. 

Lai arī ierasts, ka vieglo un vienkāršo valodu izmanto komunikācijai ar pieaugušajiem, to principus vērtīgi izmantot arī pedagoģijā skolās. Arī šajā kontekstā vieglā valoda attieksies un gandrīz visām mērķa grupām.  

Latvijā centieni nodrošināt pieejamāku saturu arī bērniem ar mācīšanās grūtībām atrodami jau 2000. gadu sākumā, kad mācību iestādes publicēja vairākus izdevumus. Tiesa, tolaik tiem nebija atzīmes „publikācija vieglajā valodā”. Starp šiem minamas, piemēram, Gaismas internātpamatskolā tapušās A. Žučkovas, D. Rubiķes un I. Laizānes grāmatas „Es ārpus mājas”, „Mana istaba” u. c. Tāpat arī speciālās pedagoģijas studiju programmā studenti apgūst dažādas metodes, kā nodrošināt saprotamu un pieejamu komunikāciju, un neatkarīgi no nosaukuma šie uzskatāmi par vieglās valodas lietojuma mēģinājumiem.  

2021. gadā Liepājas Līvupes pamatskolas attīstības centra audzēkņiem izstrādāts pielāgots mācību materiāls, ko veido mācību grāmata „Dabaszinības, latviešu valoda, sociālās zinības un matemātika. Mācību grāmata un metodiskais līdzeklis mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem (1.–9. klasei)” un darba burtnīca „Latviešu valoda un sociālās zinības. Darba burtnīca mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem (1.–9. klasei)”. 

2021. gadā Valsts izglītības satura centrs iesāka vērienīgu projektu, nodrošinot mācību materiālu pielāgošanu 7.–9. klašu skolēniem ar disleksiju – tātad vienai no minētajām vieglās valodas mērķa grupām. Projekts noslēgsies 2024. gadā. 

Tātad redzams, ka vieglā valoda pamazām kļūst par veidu, kā palīdzēt mācīties bērniem ar dažādām mācīšanās un uztveres grūtībām. Tomēr vieglās valodas principus savā klasē var izmantot ikviens pedagogs, pārdomājot, vai uzdevumi nav izklāstīti pārāk sarežģītā veidā, vai mācību materiāla teksts nav pārāk sarežģīts un pārblīvēts ar apgūstamajām vienībām, un, ja nepieciešams, atvieglojot kādu no struktūrām, lai palīdzētu skolēnam labāk izprast mācību vielu.  

Līdz šim aprakstītos un apkopotos vieglās latviešu valodas principus var lasīt Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda izdevumā „Vieglā valoda. Rokasgrāmata”. Cerams, ka, paplašinot pētniecību šajā jomā, izdosies attīstīt arī vieglo valodu pedagoģijas kontekstā.