Ceļu pie interesentiem uzsākusi elektroniskā „Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca” (LPVV), kas atrodama vietnē personvardi.lu.lv. Vārdnīca ļauj izsekot latviešu personvārdu ceļiem kopš 13. gadsimta, atklājot latviešiem doto personvārdu cilmi, izplatību gadsimtu gaitā, senāko fiksējumu rakstu avotos, dažādus šo personvārdu rakstības variantus, personvārdu saīsinātās, adaptētās vai pārveidotās formas, kā arī veidus, kā personvārdi radušies un ienākuši Latvijā. Šobrīd publicēti pirmie 200 šķirkļi. Vārdnīcu izstrādājuši Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūta pētnieki Dr. philol. Renātes Siliņas-Piņķes vadībā. Vārdnīcas autori: Renāte Siliņa-Piņķe, Sanda Rapa, Irēna Ilga Jansone, Ņikita Kazakevičs.

LPVV ir atvērta tipa vārdnīca, kas lasāma jau tapšanas gaitā, bet vienlaikus tiek un tiks papildināta gan ar jauniem šķirkļiem, gan ar jaunu avotu datiem, aktualizējot arī jau publicētos šķirkļus. Tomēr jau šobrīd tajā var atrast, piemēram, tādus daudziem nedzirdētus personvārdus kā Bina, Tīķe, Kālis un Kristīts. 

Anna + Dārte = Andārte

LPVV šķirkļu pamatā ir sistemātiska dažādu gadsimtu avotu izpēte un to datu apkopojums un analīze, tāpēc līdzās konkrētā personvārda cilmei vārdnīcas šķirkļos var izlasīt arī plašākus vērojumus un secinājumus par latviešu personvārdiem, piemēram:

• • no diviem eksistējošiem personvārdiem veidoti salikteņi (Andārte, Marlīze, Saplīze) latviešu valodā parādās ap 18. gadsimta vidu, bet populārāki tie kļūst 19. gadsimtā, kad latviešu bērniem kristībās biežāk tiek reģistrēti arī vairāki vārdi;

• • piedēklis –už– tiek uzskatīts par senu deminutīva jeb pamazināmo formu darināšanas piedēkli, ko pazīst arī citās baltu valodās (prūšu, lietuviešu) un kas ir bijis produktīvs personvārdu deminutīvu darināšanas piedēklis (Annuža, Baibuža, Māruža, Ievuža);

• • līdz 19. gadsimtam ir zināmi vairāki ar izskaņu –iņš atvasināti personvārdi (Antiņš, Juriņš, Kristiņš, Lapiņš, Stepiņš u. c.), un valodnieks Jānis Endzelīns uzskata, ka šī izskaņa radusies no piedēkļa –in-, kas sākotnēji varēja arī nebūt ar pamazinājuma nozīmi, bet drīzāk norādīja uz piederību, savstarpēju saistību, tāpēc var pieņemt, ka tai šajā laikā nav bijusi pamazinājuma vai mīlinājuma nozīme.

Ķērsta – latviešu valodā adaptēta    

Jēdzienu „latviešu personvārdi” mēdz saprast un interpretēt visai dažādi, tāpēc jānorāda, ka LPVV par latviešu personvārdiem ir uzskatīti visi personvārdi, kas pierakstīti pašreizējās Latvijas teritorijas latviešiem un viņu priekštečiem. Bet būtiski ir apzināties, ka latviešu personvārdi nav tikai un vienīgi latviešu vai baltu cilmes personvārdi, jo dažādi aizguvumi – galvenokārt no senebreju, latīņu, grieķu un ģermāņu valodām – tajos pat dominē. Tāpēc vārdnīcā atrodami dažādas cilmes vārdi, bet daudzi no tiem radušies, veidojušies vai savu unikālo skanējumu ieguvuši tieši latviešu valodā, piemēram:

• • Krišus –  latviešu valodā darināta saīsinātā forma no latīņu cilmes vārda Kristians vai, visticamāk, no kādas no tā latviešu valodā adaptētajām  formām, piemēram, Krišans, Krišjānis;

• • Ķērsta – latviešu valodā adaptēts viduslejasvācu (viduslaikos Ziemeļvācijā runātas un rakstītas valodas) sieviešu vārds Kersten vai Kerstin, tā pamatā latīņu cilmes personvārds Kristiāna, kas pārveidots un saīsināts.

Jurašs – ne tikai personvārds

LPVV ir ietverti gan personvārdi, kas populāri arī 21. gadsimtā (Elizabete, Dārta, Kārlis, Kristians), gan personvārdi, kuri ir fiksēti tikai kādā no vēstures posmiem (Jurks, Šķērsta, Tenīss, Tonis), turklāt ir gan tādi, kas minēti tikai iepriekšējo gadsimtu vārdnīcās (Dārčus, Dāpīts, Ģespers, Ortija), gan tādi, kas līdz šim aplūkotajos avotos fiksēti tikai vienai personai (Jurše, Juriks).  

Gana daudzi iepriekšējos gadsimtos pierakstītie personvārdi līdz mūsdienām saglabājušies tikai uzvārdos vai vietvārdos, piemēram, 17. un 18. gadsimtā zināmais personvārds Jurašs mūsdienās nav sastopams, taču tas saglabājies uzvārdos Jurašs, Juražs un vairākos vietvārdos (viensētas Juraši Zasas un Aknīstes pagastā, krauja Juraša krasts Grāveru pagastā u. c.).

Kur Jānis un Līga?

Iespējams, daudzi būs pārsteigti, šobrīd LPVV neatrodot personvārdus Jānis un Līga, ko2020. gadā Latviešu valodas aģentūras rīkotās akcijas „Mans latviskākais vārds” sarakstā nešaubīgi iekļāva tās dalībnieki. Taču te jāņem vērā, ka LPVV fokusējas uz latviešu personvārdu daudzveidību dažādu gadsimtu griezumā, kā prioritāti neizvirzot populārāko latviešu personvārdu iekļaušanu tajā (tomēr pilnīgi droši varam apsolīt, ka arī Jānis un Līga kādu dienu būs atrodams LPVV).

Jāņem arī vērā, ka pirmo šķirkļu atlasi noteica vairāki būtiski faktori, lai vārdnīcas koncepcijas un šķirkļa uzbūves pamatprincipu izstrāde būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Kā norāda Sanda Rapa, viena no vārdnīcas šķirkļu autorēm, personvārdu ligzdu metode būtiski atvieglo īpašvārdu vēsturisko vārdnīcu sastādīšanu un vienlaikus atklāj gan dziļas strukturālas tendences personvārdu modē un adaptācijā, gan arī dažādas laikmeta iezīmes un kultūras slāņus. Tāpēc pirmajiem ierakstiem tika izvēlēti seni, bet izplatīti personvārdi, pievienojot arī tiem radniecīgus personvārdus un veidojot personvārdu ligzdas (piemēram, latīņu cilmes personvārds Barbara, kurš Latvijā bijis pazīstams jau viduslaikos, un tā saīsinātās, adaptētās vai pārveidotās formas, kas latviešu vidū sākotnēji pat dominējušas: Baba, Babe, Baiba, Baibale, Baibuža, Barba, Barbe, Bārbule, Bārbula).

18. gadsimtā Baiba – tikai Kurzemē

Viens no teorētiski svarīgākajiem jautājumiem LPVV izstrādē bija atrast principus, pēc kuriem varianti ir apvienojami šķirkļos. Lai saprastu, kādu informāciju vārdnīcā var atrast, nedaudz jāielūkojas šķirkļa uzbūvē.

Šķirkļa vārds visbiežāk rakstīts mūsdienu rakstībā. Cilmes aprakstā sniegtas ziņas par personvārda ienākšanu un/vai veidošanos latviešu valodā, minot arī personvārdu, no kura attīstības ķēde sākusies. Nereti cilmes hipotēzes var būt vairākas – tās aprakstītas ticamības secībā.

Viegli pārskatāmas ir diahroniskās izplatības tabulas, kurās pa gadsimtiem minētas visas aplūkotajos avotos apzinātās personvārdu formas to oriģinālajā rakstībā, norādot gan fiksēšanas gadu, gan reģionu, gan avotu, tā veidu un valodu. Tā varam uzzināt, ka personvārds Kersten latviešiem reģistrēts, sākot no 15. gadsimta visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados, izņemot Latgali, savukārt personvārds Baiba 18. gadsimtā sastopams tikai Kurzemē, vai ka personvārds Dārta 18. gadsimtā pierakstīts kā Darthe, Darte, Dahrte, Dahrta, bet 21. gadsimtā līdzās Dārtai ir arī Dārte.

Šķirklī apkopota arī informācija par personvārdu iekļāvumu 17.–19. gadsimta latviešu valodas vārdnīcās un sniegti dati par uzvārdiem, kas no konkrētā personvārda, visticamāk, darināti tieši latviešu valodā.

Franču Šarlote arī Latvijā

LPVV ir elektroniska vārdnīca, tāpēc viena no priekšrocībām ir arī plašās meklēšanas iespējas, meklētājā ierakstot ne vien konkrētu šķirkļa vārdu vai tā daļu, bet arī izvēloties personvārdus pēc dzimtes, cilmes valodas, gadsimta, vēsturiskās vārdformas, kultūrvēsturiskā novada vai uzvārda. Piemēram, meklētājā vaicājot pēc 13. gadsimta personvārdiem, no pašlaik vārdnīcā ievietotajiem tiek piedāvāti seši (Dabrelis, Dotis, Gailis, Nameisis, Varidots  un Viestarts), bet 15. gadsimta – pieci (Elizabete, Elzebe, Ilske, Ilzebe, Kersten).

Vēloties atrast kādas konkrētas cilmes valodas personvārdus, jāņem vērā, ka tiks piedāvāti arī tie, kas latviešu valodā ienākuši ar šīs valodas starpniecību vai tajā veidojušies, piemēram, cilmes valodas meklēšanas lodziņā izvēloties sadaļu „franču”, tiek piedāvāts gan franču cilmes personvārds Šarlote, kas latviešu valodā ienācis 18. gadsimta vidū ar vācu valodas starpniecību, un tā saīsinātās formas Late, Loša un Lote, gan latīņu cilmes personvārda Barbara saīsinātā forma Barba, kas viduslaikos īpaši raksturīga bija Francijas un Šveices reģioniem.

Savulaik, sniedzot atbildi uz jautājumu „Cik latviešiem personvārdu?”, Ojārs Bušs norādījis, ka te nu jāapmierinās ar hipotēzēm, jo pilnībā apzināt pagājušo gadsimtu personvārdu kopumu vairs nekādi nav iespējams. Lai gan arī LPVV nevarēs atrast pilnīgi visus pagājušo gadsimtu personvārdus, tā būs lieliska platforma, kur ikviens varēs gūt informāciju ne vien par kādu interesi raisošu personvārdu, bet, visticamāk, atklāt vismaz kādu arī līdz šim pašam nezināmu vai nepamanītu personvārdu.

Vārdnīca paredzēta plašam interesentu lokam – valodniekiem (jo īpaši – personvārdu pētniekiem), vēsturniekiem, dzimtu pētniekiem, novadpētniekiem un ikvienam citam, kuru interesē latviešu personvārdi un to vēsture.

Vārdnīcas vietne: personvardi.lu.lv

Pētījums īstenots par Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta „Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007) granta „Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: digitāla pieeja un atvērtie dati (LaGiN)” (Nr.  LU-BA-PA-2024/1-0003) līdzekļiem.