2022. gada 22.–23. februārī LU Latviešu valodas institūts ar Valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” atbalstu organizēja akadēmiķa Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atcerei veltītu starptautisku zinātnisku konferenci „Valodas reģionālie varianti”, kas bija veltīta vienam no projekta izpētes pamatvirzieniem – dialektoloģijai un reģionālistikai. Konferencē piedalījās 36 pētnieki no Latvijas, Lietuvas un Polijas, analizējot reģionālo leksiku, gramatiku, fonētiku, attieksmi dialektoloģijas, terminoloģijas, onomastikas, filozofijas, sociolingvistikas aspektā. Konferences priekšlasījumus noklausījās aptuveni 70 dalībnieku un viesu gan Zoom tiešsaistē, gan Facebook tiešraidē.

22. februārī pirmajā sēdē tika aplūkota Latvijas dialektoloģijas vēsture, sākot no 90 gadu jubilāra Antona Breidaka devuma līdz pagājušogad izdotajai „Latviešu valodas dialektu atlanta” morfoloģijas daļai, kā arī tika sniegts sociolingvistisks ieskats Lietuvas izloksnēs. Tiks stāstīts arī par apvidvārdu ar sakni ­ragan- daudzveidību un reģionālās leksikas terminoloģiju. Otrajā sēdē pētnieki pievērsās Vidzemes izloksnēm un to leksikai (ieskaitot īpašvārdu reģionālos variantus) un aukštaišu un Dienvidaustrumlietuvas izloksnēm. Trešā sēde turpināja aukštaišu un Lietuvas dienvidu izlokšņu sociolingvistisku un fonētisku apskatu, bet latviešu pētnieki analizēja tāmnieku un Lejaskurzemes izloksnes.

Pirmās dienas izskaņā, aizsākot Jāņa Endzelīna apaļās gadadienas gaidīšanas svētkus, Zoom tiešsaistē tiks atvērta apvidvārdu talka, ko LU Latviešu valodas institūts rīkoja sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Valsts prezidenta kanceleju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Ziedoņa muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Stāstnieku asociāciju. Pasākumu vadīja aktieris Gundars Āboliņš, uzrunas teica Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. LU Latviešu valodas institūta pētnieces Sanda Rapa un Anete Ozola iepazīstināja ar apvidvārdu daudzveidību un nozīmi un rādīja, kā izmantot LU Latviešu valodas institūta izveidoto pūļpakalpes rīku apvidvārdu reģistrēšanai. Apvidvārdu piemērus sniedza novadu – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales pārstāvji, Latvijas Stāstnieku asociācijas biedri. Ceļavārdus talkai sniedza Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende un mūziķis Kārlis Kazāks. Talkas atvēršanas ierakstu var noskatīties gan LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā, gan vietnē LSM.lv.

23. februāra pirmā sēde sākās ar plašāka reģionālā varianta (Baltijas vācu valodas) pētījumu un turpinājās ar priekšlasījumiem par izlokšņu leksikas izmantojumu terminoloģijā, valodnieciskos pētījumos un izglītības sistēmā. Otrajā sēdē Latvijas valodnieki pievērsās augšzemnieku dialekta pētniecībai un pētniecības vēsturei, konstatējot, ka digitālo iespēju izmantojums reģionos joprojām ir vājš, savukārt lietuviešu pētnieku uzmanības lokā bija žemaišu izloksnes. Trešā sēde tika veltīta izlokšņu leksikai un iezīmēm īpašvārdos (galvenokārt personvārdos) un senajos rakstos, kā arī teorētiskiem pētījumiem par izlokšņu fonētiku.

Programma un ziņas par zinātniskās un rīcības komitejas sastāvu pieejamas konferences vietnē. Konferences tēzes lasāmas un lejuplādējamas LU e-resursu repozitorijā. Konferences tiešraižu ierakstus gan no pirmās dienas, gan otrās dienas var noskatīties LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā.