2022. gada 9. septembrī Preiļu novada Galēnos notiks jau ceturtā Vietvārdu diena, ko rīko Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar Galēnu pagasta pārvaldi un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru. Šī Vietvārdu diena būs īpaši nozīmīga, jo pirmo reizi tā notiks Latgalē, kur vietvārdi glabā dziļas valodas, kultūras un vēstures liecības, tāpēc ir īpaši kopjami un sargājami.

Šī būs jau ceturtā vietvārdu dien, ko LU Latviešu valodas institūts kopā ar palīgiem rīko, lai apzinātu vietvārdu daudzveidību un veicinātu to vērtības izpratni visā Latvijā. Pirmā šāda diena tika svinēta 2018. gadā Valkas novada Turnā, otrā tika atzīmēta 2019. gadā Viesītē, bet trešā Vietvārdu diena – 2020. gadā Gaiķu pagastā.

LU Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkas krājumos glabājas vairāk nekā 600 kādreizējās Vidsmuižas vietvārdu no 1977. un 1980. gada ekspedīcijām, kad tur vēl ļoti dzīva un krāšņa bijusi izloksne, taču mūsdienās Galēnu vietvārdi valodniekus nav sasnieguši un pētniekiem nav zināms, cik daudz ir klāt radušies un cik daudz zuduši, kādi vietvārdi vēl nav reģistrēti un kādi stāsti tos apvij. Taču to zina paši Galēnu pagasta jaunie pētnieki: ar Ivetas Brokas-Kazākas un Galēnu pamatskolas skolotāju gādību skolēni jau ir aptaujājuši sava pagasta ļaudis un mūsdienās lietotos vietvārdus reģistrējuši. Tos mēs brauksim lūkot un godināt.

LU Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkā Galēnu pagasta vietvārdi lepojas ar skaistiem un daudzveidīgiem nosaukumiem un ar savdabīgām augšzemnieku dialekta iezīmēm. Tas īpaši pamanāms āru vārdos jeb nelielu ģeogrāfisko objektu nosaukumos. Piemēram, tur pļavas vismaz agrāk bieži sauca vienā vārdā, kas skaidri un tieši norādīja vai nu pļavas īpašnieku, vai kādas specifiskas tās iezīmes: Dubļuks, Krauklīne, Juonīne, Celmīne, Borbalīne, kurpretim citur Latgalē pļavu nosaukumus biežāk veidoja, pievienojot vārdu pļava attiecīgajā izloksnē. Te joprojām dzīvas bijušas senās izskaņas (piemēram, Cukrinis kolns, Lukstine). Un mājvārdos paglābušies seni vārdi (piemēram, ciema nosaukumā Ereļi, kur, kā Jānis Endzelīns domā, ir senākā vārda “ērglis” forma). Tā kā nelielo objektu nosaukumi kartēs bieži vien netiek atspoguļoti, drukātos avotos reizēm tiek sagrozīti un parasti zūd līdz ar paaudžu maiņu, šādi Latgales vietvārdi jāuzskata par īpaši saudzējamiem, krājamiem un kopjamiem.

Galēnu Vietvārdu dienas rītapusē ap pulksten 11 valodnieki kopā ar Latvijas Ģeotelpiskās aģentūras vietvārdu speciālistēm dosies lauka pētījumos, apstaigājot vietējos iedzīvotājus un vācot vietvārdus, bet pēcpusdienā, pulksten 13.30 pulcēsies Galēnu pamatskolas zālē, lai stāstītu par vietvārdiem, to nozīmi un skaistumu. Vispirms LU Latviešu valodas institūta pētnieki (Sanda Rapa u. c.) iepazīstinās ar Latvijas, īpaši Latgales, vietvārdu veidošanas tradīcijām un vērtību, savukārt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas pārstāvji (Vita Strautniece un Otīlija Kovaļevska) – par vietvārdiem Latvijas kartēs un to kultūrvēsturisko nozīmi. Pasākuma laikā dalībniekiem būs arī iespēja izspēlēt aizraujošu Latvijas vietvārdu viktorīnu un izgatavot vietvārdu nozīmītes, bet noslēgumā klausīties Galēnu pamatskolas skolēnu priekšnesumu. Ieeja bez maksas.

Galēnu pamatskola atrodas Preiļu novada Galēnos, Skolas ielā 11.