2022. gada 8.–9. septembrī tiešsaistes platformā Zoom notika Londonas Karalienes Marijas universitātes (Queen Mary University of London, Londona, Lielbritānija) organizētā starptautiskā zinātniskā konference „Attieksme pret dzimumiekļaujošu valodu. Daudznacionāla perspektīva” (Attitudes towards gender-inclusive language. A multinational perspective), kurā ar referātiem uzstājās valodnieki no 18 valstīm. Konferences pirmajā dienā bija iespēja skatīties prezentācijas par dzimumu iekļaujošu valodu Vācijā, vadlīniju izveidi universitātēs un medicīnas iestādēs un dzimumneitrāliem vietniekvārdiem, rosinot diskusiju gan par jaunu vietniekvārdu izveidi, gan attieksmi pret jau esošo vietniekvārdu pielāgošanu iekļaujošas valodas mērķiem. Konferences otro dienu ievadīja referāti par valodām, kurās nav dzimtes kategoriju, taču dienu piesātināja prezentācijas par dzimumiekļaujošu valodu sociālajos tīklos un sabiedriskajos medijos. Latviju šajā konferencē pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente JUSTĪNE BONDARE, kas konferences otrajā dienā uzstājās ar referātu Attitudes towards gender-inclusive language: Latvian Twitter and online forum threads, kurā analizēja sabiedrības attieksmi pret iekļaujošu valodu, īpašu uzmanību pievēršot mikroblogošanas vietnes Twitter sarunām. Programma, referātu kopsavilkumu krājums un plašāka informācija pieejama universitātes mājaslapā.

Justīne Bondare stāstīja, ka par dzimumu iekļaujošu valodu Latvijā tiek runāts arvien vairāk, taču vēl arvien valda neskaidrība, kā to pielāgot latviešu valodai. Latviešu valodā dzimte ietekmē ne tikai lietvārdu, bet arī īpašības vārdu, skaitļa vārdu un vietniekvārdu lietojumu, tāpēc mēģinājumi lauzt dzimtes binaritāti ir saskārušies gan ar izaicinājumiem gramatikā, gan ar naidpilnu attieksmi no tās sabiedrības daļas, kas ir pret šādām pārmaiņām valodā. Tomēr dzimumneitrālu terminu ieviešana ikdienas saziņā jauniešu vidū liecina, ka runa vairs nav par valodas normēšanu no valodas speciālistu puses, bet gan par valodas lietotāju vēlmi pielāgot valodu mūsdienu izpratnei par dzimumidentitāti (Strelēvica-Ošiņa 2021). Šis referāts sniedz ieskatu pašreizējā attieksmē pret dzimumiekļaujošu valodu Latvijā, aplūkojot mikroblogošanas vietnes Twitter un tiešsaistes forumu lietotāju attieksmi, pievēršot uzmanību gan jau valodā eksistējošiem dzimtes pretstatiem, gan arī valodas lietotāju piedāvātajām izmaiņām. Valodas aspekti, kas parādās tiešsaistes diskursā un tiek aplūkoti šajā referātā, ir šādi: profesiju nosaukumu īpatnības darba sludinājumos, normas saistībā ar uzvārdu veidošanu, vīriešu dzimtes plašais lietojums (masculine generics), saikne starp vietniekvārdu izvēli un dzimumidentitāti, dzimumu stereotipi valodā un dzimumneitrāli trešās personas vietniekvārdi. Šeit redzamas dažas atbildes uz jautājumu “Ko iedomājaties, dzirdot jēdzienu “iekļaujošā valoda”?”, kas saistītas ar asociācijām ar brīvību un apspiestību:

Sociālajos medijos veiktā aptauja un Twitter diskursa analīze atklāj, ka sabiedrībā pastāv plaisa un trūkst vienotas izpratnes par iekļaujošas valodas mērķiem. Piemēram, negatīvu attieksmi raksturo uzsvara likšana uz neatgriezeniskām pārmaiņām valodā un kultūrā, emocionāli uzlādēti un spilgti salīdzinājumi un iekļaujošas valodas piesaisti dažādām ideoloģijām. Turpretī jaunu trešās personas vietniekvārdu (viņo) lietošana un paradigmu veidošana, aktīvas diskusijas par valodas pielāgošanu savai un tuvinieku dzimumidentitātes izpausmei, kā arī centieni pielāgot angļu valodas elementus latviešu valodai liecina par labvēlīgāku attieksmi pret iekļaujošu valodu un augstāku gatavību to lietot ikdienas saziņā. Lielākā daļa aptaujas respondentu piekrīt, ka iekļaujošas valodas mērķis ir izvairīties no apkārtējo aizskaršanas – tie, kas atbalsta iekļaujošu valodu, liek uzsvaru uz minoritāšu iekļaušanu sabiedrībā, savukārt tās pretinieki uzsver, ka nav iespējams pilnībā izvairīties no konflikta. Visbeidzot 40 % respondentu nav pārliecināti par savu pašreizējo attieksmi pret iekļaujošu valodu, un tas pierāda, ka diskusijas par to ir jāorganizē ārpus LGBTQ+ kopienas, iesaistot gan valodniekus, gan arī citu jomu pārstāvjus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus:

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka saskarsme (exposure) veicina patiku (Gustafsson Sendén, Bäck & Lindqvist 2015), tāpēc valodniekiem ir jāseko līdzi izmaiņām sabiedrības attieksmē, lai izveidotu sistemātisku pārskatu par sociālajiem kontekstiem, kas izraisa dažādas reakcijas uz dzimumu iekļaujošu valodu. Attieksme izriet no populāriem uzskatiem un stereotipiem, un pašreizējās attieksmes izpratne ir svarīga, lai panāktu ne tikai labvēlīgāku attieksmi pret iekļaujošu valodu, bet arī gatavību to lietot. Aptaujas rezultāti atklāja, ka lielai daļai respondentu trūkst informācijas par iekļaujošu valodu, lai paustu informētu viedokli, tāpēc nākamie soļi būtu efektīvas stratēģijas un dzimumiekļaujošas valodas principu izveide, lai tās ietekme sniegtos ārpus atsevišķām kopienām un individuāliem valodas paradumiem.