Tallinas Universitātē profesores Annas Veršikas (A. Verschik) vadībā ir publicēts zinātnisko rakstu krājums Multilingual Practices in the Baltic States (2021) angļu valodā. Izdevums sniedz pārskatu par galvenajām tēmām Baltijas valstu sociolingvistikā, kas ir saistītas ar autoru pētnieciskajām interesēm.

Rakstu krājumā ir deviņas publikācijas par valodām un to pārvaldību valodas lietojuma privātajā un oficiālajā sfērā. Baltijas valstu sociolingvisti lielu uzmanību pievērš multilingvismam apdzīvotu vietu publiskajos tekstos jeb lingvistiskajā ainavā, tā uztverei un interpretācijai, kā arī izmantojumam pedagoģiskiem mērķiem. Trīs publikācijas ir veltītas tieši lingvistiskās ainavas izpētei valodas simboliskās vērtības, valodas politikas un valodas izglītības aspektā (Saagpakk, Meristo; Burr; Kedars, Vershik). Divi raksti ir veltīti valodu lietojumam un pārvaldībai imigrantu vai etniski jauktā ģimenē, kā arī vecāku mācību iestādes izvēlei atkarībā no mācību valodas (Lazdiņa, Marten; Miežytė, Ramonienė). Valodu kontakti bilingvālā/trilingvālā mutvārdu un rakstveida saziņā ir iztirzāti divās publikācijās (Bone; Kilp). Valodas izglītības pārmaiņas un minoritāšu skolotāju valodas prakses maiņa darba vietā – izglītības iestādēs – ir iztirzāta rakstā par Igaunijas skolu sistēmu (Koreinik, Klaas-Lang). Savukārt vienā rakstā ir raksturots valodu lietojums un lingvistiskās attieksmes lietuviešu kopienās ārvalstīs (Jakaitė-Bulbukienė, Gudavičienė).

Zinātnisko rakstu krājumā ir arī iekļauts LU LaVI vadošās pētnieces SOLVITAS BERRAS (S. Burr) publikācija Chances for and restrictions against publishing texts in foreign language in the official sphere of the Latvian linguistic landscape. Rakstā teorētiski ir iztirzāta vārda starptautisks izpratne valodas politikā (Valsts valodas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos) un praksē – atšķirīgu sociālo dalībnieku (piem., Valsts valodas centra, publisko tekstu autoru, tūrisma jomas ekspertu) skatījumā. Praktiski ir analizēti diskutabli jautājumi saistībā ar svešvalodu lietojumu Latvijas pilsētu lingvistiskās ainavas tekstos, kuru autori/īpašnieki ir valsts un pašvaldības iestādes vai tām piederošie uzņēmumi. Atsevišķu pilsētu tekstu, to uztveres un interpretācijas, kā arī sociālo dalībnieku metalingvistisko darbību analīze ir balstīta valodas pārvaldības teorijā (Language Management Theory).

Kopumā jāteic, ka rakstu krājums lieliski papildina iepriekšējos izdevumus par multilingvisma jautājumiem Baltijas valstīs: 1) Lazdiņa, S., Marten, H. F. (eds., 2019) Multilingualism in the Baltic States: Social Discourses and Contact Phenonema. UK: Palgrave Macmillan; 2) Siiner, M., Koreinik, K., Brown, K. (eds., 2017) Language Policy Beyond the State. Cham: Springer Verlag.