Zinātniskā žurnāla „Linguistica Lettica” 33. numura mērķis ir apvienot divus valodniecībā būtiskus un savstarpēji saistītus konceptus: ģimene un valoda.  

Lietderīgi atgādināt, kāpēc šie jēdzieni ir tik svarīgi tādām valodniecības disciplīnām kā, piemēram, bērnu valodas pētniecība, ģimenes valodu politika un plānošana, otrās valodas un etniskā mantojuma valodas apguve, slenga pētniecība, kognitīvā lingvistika, ģimenes diskursa studijas, pragmatika, dzīves stāstu pētniecība u.tml.  

Ģimene visbiežāk ir tā cilvēku grupa, kas uzsāk, veido un ietekmē mūsu valodas pieredzi. Tās pamatā ir dažādi nozīmīgi procesi, piemēram: 1) konkrētu valodu, to variantu un stilu apguve; 2) noteiktu runas paradumu (piem., intonāciju maiņu, uzrunas formu, mīļvārdiņu, iesauku, joku) praktizēšana; 3) lingvistiskās attieksmes veidošanās pret  ģimenē un sabiedrībā lietotām valodām; 4) vērtību un uzskatu sistēmas (t.sk. par ģimeni) attīstība.  

Šādi domājot, pieredze ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, kas tuvina abu iepriekš minēto konceptu (resp., ģimene un valoda) izpratni. Un pieredze vienmēr ir aktīvs un nepārtraukts process, kurā ikvienam tajā iesaistītajam dalībniekam ir būtiska un noteiktu attiecību (t.sk. varas) dinamiku veidojoša loma.  

Tādējādi valodas vai valodu lietojums ģimenē un valodas prakses izpēte ir cieši saistīta ar kontekstu, kur individuālais un sociālais līmenis ir savstarpējā mijiedarbē. Indivīda līmenī tie ir psihoemocionālie apstākļi. Sociālajā līmenī tā ir sociālā dinamika pašā ģimenē (ģimenes locekļu savstarpējās attiecības), vietējā kopienā un sabiedrībā kopumā. Valodas prakse veido gan valodas pieredzi, gan socializācijas un attiecību pieredzi. 

Ilustrācijai daži rosinoši jautājumi: Kurš, kā un kāpēc izlemj ģimenē (ne)lietot kādu no vecāku dzimtajām valodām? Kurš un kādos apstākļos nosaka koda maiņu bilingvālās/multilingvālās ģimenēs? Kāpēc vienā ģimenē pirmsskolas vecuma bērns ar normālu fizisko un garīgo attīstību runā garos teikumos un labprāt iesaistās sarunā ar mazpazīstamiem vai svešiem cilvēkiem, bet citā ģimenē bērns nespēj noformulēt savu domu pat vienkāršos teikumos un komunikācijā izjūt valodas trauksmi? Kas raksturīgs kādas ģimenes īpašajam valodas paveidam (angl. familect) un ko tas atklāj par ģimenes locekļu attiecībām? 

Taču cilvēkiem kā sociālām būtnēm ir būtiskas ne tikai ģimenes saites un daudzveidīga valodas pieredze, bet arī dalīšanās ar šo pieredzi. Tā, piemēram, ar īpaši izvēlētiem valodas līdzekļiem mēs definējam, ko mums nozīmē ģimene. Ar stilistiski marķētiem valodas līdzekļiem mēs atklājam citiem savu attieksmi pret ģimeni, stāstām par ģimeni, pieminam, cildinām, nosodām ģimeni utt., un, to darot, mēs veidojam noteiktus stāstus jeb naratīvus par ģimeni. Un šie naratīvi, no vienas puses, veido publisko diskursu par ģimeni, no otras puses, atspoguļo sabiedrībā dominējošos diskursus par ģimeni.  

Ceram, ka esejai līdzīgās pārdomas par ģimenes un valodas attieksmēm iedvesmos žurnāla 33. numura rakstu iesniedzējus pievērsties abu konceptu disciplināram vai starpdisciplināram iztirzājumam. Īpaši tiek gaidīti raksti par: 
1) ģimenes valodas, valodu vai to paveidu fonētiskajām, leksiskajām, gramatiskajām un pragmatiskajām īpatnībām sinhroniskā un diahroniskā aspektā;
2) ģimenes valodas, valodu vai to paveidu izvēli, pārvaldību un lietojumu bilingvālās un multilingvālās ģimenēs;
3) naratīviem par ģimeni dažāda veida tekstos (dienasgrāmatās, intervijās, presē, sociālajos medijos, literārajos darbos, mācību līdzekļos u. tml.). 

Atbildīgās par „Linguistica Lettica” 33. numura izveidi: galvenā redaktore Solvita Berra (Burr) un viesredaktore, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena. 

Termiņi un nosacījumi rakstu iesniegšanai žurnālam Linguistica Lettica

Zinātnisko publikāciju iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 22. maijs.
Raksti tiek publicēti latviešu un angļu valodā.
Raksts (ar norādi „Raksts žurnālam Linguistica Lettica”) *.doc vai *.docx formātā iesniedzams elektroniski, sūtot to pa e-pastu linguisticalettica@gmail.com vai aizpildot zemāk redzamo veidlapu.
Rakstu noformēšanas noteikumi ir pieejami LU Latviešu valodas institūta tīmekļvietnē.
Publikācijas, kas saņems pozitīvas redaktoru un recenzentu atsauksmes, tiks indeksētas SCOPUS un ERIH PLUS datubāzē.„