22. un 23. februārī Zoom platformā (pirmā diena, otrā diena) un LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā ar valsts pētījumu programmas „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu tiešsaistē notiks Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Valodas reģionālie varianti”, kas veltīta Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atcerei. Tā aizsāks pasākumu kopu, kas veltīta UNESCO svinamo dienu kalendārā iekļautajai valodnieka 150. dzimšanas dienai.

Šogad konferencē pieteikušies 36 zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas un tā veltīta dialektiem, izloksnēm un valodas paveidiem – valodai, ko runā pagastos, novados un plašākos reģionos. Valodas reģionālie varianti tiks aplūkoti gan sinhroniskā, gan diahroniskā (vēsturiskā) aspektā, gan teorētiskā, gan praktiskā (korpusu veidošanas) griezumā.

Konferencē iekļauti referāti par izlokšņu leksiku, morfoloģiju, fonētiku un arī akcentoloģiju dažādos Latvijas un Lietuvas novados.

22. februārī pirmajā sēdē tiks aplūkota Latvijas dialektoloģijas vēsture, sākot no 90 gadu jubilāra Antona Breidaka devuma līdz pagājušogad izdotajai „Latviešu valodas dialektu atlanta” morfoloģijas daļai, kā arī tiks sniegts sociolingvistisks ieskats Lietuvas izloksnēs. Tiks stāstīts arī par apvidvārdu ar sakni ­ragan- daudzveidību un reģionālās leksikas terminoloģiju. Otrajā sēdē pētnieki pievērsīsies Vidzemes izloksnēm un to leksikai (ieskaitot īpašvārdu reģionālos variantus) un aukštaišu un Dienvidaustrumlietuvas izloksnēm. Trešā sēde turpinās aukštaišu un Lietuvas dienvidu izlokšņu sociolingvistisku un fonētisku apskatu, bet latviešu pētnieki analizēs tāmnieku un Lejaskurzemes izloksnes.

Pirmās dienas izskaņā, aizsākot Jāņa Endzelīna apaļās gadadienas gaidīšanas svētkus, Zoom tiešsaistē (https://lu-lv.zoom.us/j/97042740164) tiks atvērta apvidvārdu talka, ko LU Latviešu valodas institūts rīko sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Ziedoņa muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Stāstnieku asociāciju.

23. februāra pirmā sēde sāksies ar plašāka reģionālā varianta (Baltijas vācu valodas) pētījumu un turpināsies ar priekšlasījumiem par izlokšņu leksikas izmantojumu terminoloģijā, literatūrā un izglītībā. Otrajā sēdē Latvijas valodnieki pievērsīsies augšzemnieku dialekta pētniecībai un pētniecības vēsturei, savukārt lietuviešu pētnieku uzmanības lokā būs žemaišu izloksnes. Trešā sēde veltīta izlokšņu leksikai un iezīmēm īpašvārdos (galvenokārt personvārdos) un senajos rakstos, kā arī teorētiskiem pētījumiem par izlokšņu fonētiku.

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atceres konference notiek katru gadu kopš 1963. gada un ir viens no valodnieku aktīvi apmeklētiem pasākumiem, kur ir iespēja plaši diskutēt par aktuālo valodniecības jomā Latvijā un ārpus tās.

Pirmo reizi šī konference notika 1963. gada 22. un 23. februārī – kā toreizējā Valodas un literatūras institūta Zinātniskās padomes sēde. Taču, tradīcijai nostiprinoties un starptautiski paplašinoties,  Zinātniskās padomes sēde gadu gaitā ir pāraugusi vērienīgā  zinātniskā konferencē ar stabilām tradīcijām un plašu atpazīstamību.

Izcilais letonists, baltists, indoeiropeists un pedagogs Jānis Endzelīns dzimis 1873. gada 22. februārī, miris 1961. gada 1. jūlijā; konference katru gadu notiek februāra trešās nedēļas nogalē, pielāgojot to akadēmiķa dzimšanas dienas atcerei. Šī konference iezīmēs ceļu uz valodnieka 150. dzimšanas dienas svinēšanu 2023. gada 22. februārī, kas iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.