Šis izrādījās viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā (RCHV) 2025. gada 5. martā. Šajā dienā pie vidusskolas humanitārā virziena klasēm viesojās LU HZF Latviešu valodas institūta pētniece DITE LIEPA.

Tikšanās notika par godu Starptautiskajai dzimtās valodas dienai, kas visā pasaulē tiek svinēta 21. februārī. Arī RCHV tiek ievērotas šis dienas tradīcijas – nu jau vairāk nekā piecus gadus februāra beigās vai marta sākumā skolēni un citi interesenti pulcējas  skolas Aktu zālē, lai noklausītos kādu tematisku – ar latviešu valodu saistītu – stāstījumu, uzdotu jautājumus  un piedalītos diskusijā.

Tikšanos, kā ierasti, organizēja RCHV skolotāja un LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente Elita Stikute. Šoreiz uzaicinātās pētnieces stāstījums bija veltīts tematam „Valodas kultūras jautājumi vēsturiskā kontekstā”, stāstot skolēniem par valodas kultūru ietekmējošiem faktoriem 20. gs. un iepazīstinot skolēnus ar Valsts valodas centra piedāvātajiem jaunvārdiem un jaunterminiem, kas centra Latviešu valodas ekspertu komisijā apspriesti kopš 2020. gada. Skolēnu interese par valodas kultūras jautājumiem un valodnieces interesanto un atraktīvo stāstījumu bija tik liela, ka arī pēc kopīgā pasākuma Aktu zālē tikšanās ar 10. a klasi turpinājās arī latviešu valodas stundā.

Papildus tam skolēni tika iepazīstināti ar vieglās un vienkāršās valodas jēdzieniem un skaidrojumu, jo par šiem tematiem pēdējo gadu laikā Latvijā tiek runāts arvien biežāk. Skolēni atcerējās neseno diskusiju, vai nepieciešams brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” adaptējums vieglajā valodā.  Taču kopš pagājušā gada latviešu valodā vairs nerunā tikai par adaptētiem vai pielāgotiem tekstiem vieglajā valodā. 2024. gadā pirmo reizi latviešu valodā tika izdoti stāstu krājumi vieglajā valodā. Tie uzskatāmi par īpašiem – kaut vai tāpēc, ka tās ir pirmās oriģinālliteratūras grāmatas Latvijas grāmatniecības vēsturē vieglajā valodā.

RCHV vidusskolēni ir zinātkāri, ieinteresēti, smaidīgi un ļoti viesmīlīgi. Skolā mājo ne tikai valodniecisks, bet arī ļoti radošs literārs gars. 1. stāva vestibilā var aplūkot skolēnu darbu izstādi: veltījumus Jānim Porukam un Aspazijai, kurai 16.martā tiek atzīmēta 160. gadskārta. Taču, atgriežoties pie jautājuma par pieklājības teiciena arlabunakti pareizrakstību, jāatzīst, ka nekas nav mainījies. Lai kā gribētos jauko vēlējumu skaldīt trijās daļās, kā liecina „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”, izsauksmes vārds arlabunakti joprojām rakstāms kopā. Tāpēc vieglāk novēlēt nevis arlabunakti, bet uz redzēšanos citugad!