Latvijas Radio I kanāla raidījumā „Kā labāk dzīvot” iekļautās „Latviešu valodas stundas” ēterā skan jau 8. gadu. Sākotnēji – reizi trijos mēnešos, pēc tam katru otro mēnesi, bet patlaban – reizi mēnesī. Tas pašlaik ir vienīgais raidījums ne tikai Latvijas Radio, bet sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos kopumā, kas pievēršas mūsdienu latviešu valodas lietojumam un regulāri nodrošina klausītājiem atgriezenisko saiti, atbildot uz studijā uzdotajiem jautājumiem raidījuma laikā vai sagatavo raidījumā neatbildēto jautājumu atbildes nākamajā tikšanās reizē. Raidījumos piedalās LU Latviešu valodas institūta pētniece DITE LIEPA un LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors ANDREJS VEISBERGS. Kā atzīst raidījuma producente Loreta Bērziņa, zvanītāju, e-vēstuļu, tvītotāju vidū ir gan pastāvīgi interesenti, gan arī jaunpienācēji, kurus patiešām interesē noskaidrot un uzzināt ko jaunu.

Visus gadus nemainīgs palicis raidījuma uzdevums – komentēt atsevišķu žurnālistu, politiķu, citu sabiedrībā zināmu personu izteikumus un valodas lietojumu, kā arī skaidrot sabiedrībā aktuālus valodas prakses jautājumus, atbildot uz klausītāju zvaniem un elektroniskajām vēstulēm.

Galvenokārt klausītāji uztraucas, vai dzirdētais vārds (frāze) patiešām ir kļūda. Vai tas atbilst normatīvajām prasībām, vispārpieņemtajām normām un nosacījumiem; vai tas atrodams vārdnīcā, un kā vārdnīca to skaidro. Šajā aspektā visbiežāk saduras dažādu paaudžu valodas lietojuma atšķirības.

Klausītāji ir prasīgi arī pret žurnālistu runu: vērīgākajiem traucē nepārdomātu, nozīmes ziņā pretrunīgu vārdu lietojums atsevišķās konstrukcijās un teikumos, piemēram, dažs labs negadījums, pazudušajā lidmašīnā atradās simt pasažieru, pateicoties nelaimes gadījumam;traucē parazītvārdi un modes vārdi: piemēram,nomācošs novecojušās partikulas arīdzan lietojums (arī vietā), apstākļa vārds teju (gandrīz vietā);žurnālisti sola visu tikai lūkot un noskaidrot (vai tad neesot citu darbības vārdu?);traucē maķenīt, cita starpā, gala beigās un beigu galā. Vai sava stila oriģinalitātes meklējumosgalam ir beigas un beigām – gals?

Daudz jautājumu saistīts ar gramatikas normu ievērošanu un neizpratni, vai normas ir mainījušās. Klausītājus interesē personvārdu locīšana, tai skaitā pareizas uzrunas (vokatīva) lietojums. Pie gramatikas kļūdām minams vienskaitļa un daudzskaitļa nepareizs lietojums, piemēram, man ir liela baža (pareizi: man ir lielas bažas), tas izraisa lielu baili (pareizi: tas izraisa lielas bailes). Te gan jāpiebilst, ka „grēko” ne tikai plašsaziņas līdzekļu žurnālisti un raidījuma viesi, taču arī augstas valsts amatpersonas, stāstot, ka par šo jautājumu ir jārīko debate (pareizi: debates) vai norādot, ka attiecīgais jautājums pa lielam ir pašvaldību rūpe (pareizi: rūpes). No gramatikas jautājumiem ir bijis jāatgādina par atgriezenisko lietvārdu locīšanas paradigmu, mazāk lietoto profesiju un nodarbošanos lietojumu atbilstoši personas dzimtei (tulks – tulce, klauns – klaune, mērs – mēre u. c.)

Sabiedrību uztrauc leksikas pārmaiņas – pārsvarā tie ir jautājumi, kas saistīti ar vārdu nozīmju skaidrojumu. Piemēram, vārdam krist ir 18 (!) nozīmju, četrpadsmit no tām – literārajā valodā, tāpēc nevajadzētu uzsvērt tikai pirmo kā vienīgo pareizo. Turklāt valodas izjūta katram lietotājam ir tik atšķirīga. 

Lai pārmaiņas atspoguļotu vārdnīcās un datubāzēs, tās nepārtraukti jāpapildina un jāatjauno atbilstoši 21. gs. latviešu valodas vārdu krājumam. To pārdomāti un apdomīgi cenšas darīt jaunākais elektroniski pieejamais avots „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”. Daudzu valodas jautājumu, t. sk. leksēmu un terminu, skaidrojumi, rodami arī Latviešu valodas aģentūras elektroniski piedāvātajā konsultāciju datubāzē un Latvijas Nacionālā terminoloģijas portāla datubāzē.

Par valodas bagātību liecina ne tikai vārdu daudznozīmība, bet arī vairāku darbības vārdu joprojām spēkā esošās paralēlas personu formas: ciena un cienī, dienē un dien, izbrīna un izbrīnī, mēra un mērī utt. Nav jāstrīdas arī par sinonīmiem: koferi, čemodānu un ceļa somu, divriteni un velosipēdu, beidzamo un galējo. Taču par sinonīmiem nav uzskatāmi jēdzieni likumdošana un normatīvais regulējums, jo pirmais attiecināms uz likumu pieņemšanas procesu Saeimā, savukārt, domājot par nepieciešamajiem likuma grozījumiem vai tiesisko regulējumu, jārunā par normatīvajiem aktiem jeb likumvidi. Klausītājus interesē jaunu, retāk dzirdētu vai pavisam nezināmu vārdu nozīmes un terminu skaidrojums: kāpēc galā, nevis gala koncerts, kāpēc procentpunkti, nevis ierastie procenti, kāpēc magnitūdas, nevis balles? Ja informācija nav rodama vārdnīcā, šādos gadījumos skaidrojums jāmeklē pie nozares speciālistiem vai terminu datubāzēs.

Jautājumu tiek uzdoti gan par angļu valodas ietekmi, gan atsevišķu anglismu lietojumu, arī tulkojumu valodu. Uz šādiem jautājumiem atbildes meklē un tās skaidro tulks un tulkotājs profesors A. Veisbergs. Uztraukums par anglismu un angļu valodas ekspansiju latviešu valodā rada satraukumu gan tiem, kas angļu valodu labi zina un lieto ikdienā paralēli latviešu valodai, gan tiem, kuru angļu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai izprastu vārdu, frāžu, idiomu vai sintaktisku konstrukciju lietojumu mūsdienu latviešu valodā un spētu no tā izvairīties.

Vērtējot ēterā uzdotos jautājumus, jācer, ka atbildes uz valodas jautājumiem klausītājiem palīdz izprast mūsdienu valodas lietojuma kopsakarības un kopt savu valodu. Latviešu valoda attīstās: vārdu nozīmes mainās un paplašinās, ienāk jauni vārdi un aizguvumi, izzūd leksiskie viendieņi, un to vietā stājas jauni modes vārdi.

Pēc radioraidījumos uzdotajiem un skaidrotajiem jautājumiem secināms, ka liela daļa klausītāju vārdnīcas neizmanto, par tām nav informēti, tāpēc valodas jautājumiem veltītos radioraidījumus izmanto kā līdzekli un arī iespēju savu interešu un lingvistiskās labsajūtas apmierināšanai, taču jaušama arī vēlme mācīties, apgūt ko jaunu, uzlabot savas valodas meistarības līmeni, izvairīties no neprecīzas vai stilam neatbilstošas izteiksmes.

2022. gada 2. pusgadā raidījumi notika 20. septembrī, 18. oktobrī, 15. novembrī un 16. decembrī. Šie un citi raidījumi pieejami Latvijas Radio arhīvā.

Attēlā: Pēc kārtējās „Latviešu valodas stundas”. Raidījuma „Kā labāk dzīvot” vadītājs Elvis Jansons (vidū); raidījuma dalībnieki institūta pētniece Dite Liepa un LU profesors Andrejs Veisbergs. Ārpus kadra – raidījuma producente Loreta Bērziņa.