Nezināmie latviešu personvārdi: nepētīto latviešu antroponīmu diahroniska izpēte globālai integrācijai un atvērtai piekļuvei (LAnDe)

Projekta „Nezināmie latviešu personvārdi: nepētīto latviešu antroponīmu diahroniska izpēte globālai integrācijai un atvērtai piekļuvei (LAnDe)” ( Nr. zp-2025/1-0125, projekta vadītāja Renāte Siliņa-Piņķe) mērķis ir latviešu personvārdu materiāla iekļaušana starptautiskā zinātniskā apritē, veicot līdz šim lingvistiski neanalizētu 13.–16. gadsimta avotu izpēti. Tiek plānots (1), ekscerpēt un sistematizēt datus no 20–25 13.–16. gadsimta avotiem vai avotu kopām ar latviešu personvārdu iekļāvumu; (2) balstoties iegūtajā materiālā un zinātniskajā literatūrā veikt pētījumu par latviešu personvārdu attīstību šajā laikā; (3) pētījuma rezultātus publicēt atvērtā piekļuvē vismaz trīs rakstos un vismaz 300 elektroniskās Latviešu personvārdu vēsturiskās vārdnīcas (LPVV) šķirkļos; (4) uz radīto iestrāžu un apzināto pētniecisko iztrūkumu pamata sagatavot un iesniegt projekta pieteikumu nacionālā pētniecības un attīstības projektu konkursā par latviešu personvārdu pētniecību un LPVV saturisku pilnveidi; (5) pilnveidot LPVV meklētāju un izstrādāt izglītojošu spēli. Plānotie projekta rezultāti: vismaz trīs Scopus raksti diahroniskajā antroponīmikā, 300 šķirkļu elektroniskajā Latviešu personvārdu vēsturiskajā vārdnīcā (izcelsmes, vēsturiskā attīstība, avotu piemēri, paralēlformas u.c.), jauna projekta pieteikums un digitāla izglītojošā spēle. Projekta virsmērķis ir nodrošināt īslaicīgi pārtrauktās personvārdu pētniecības nepārtrauktību atbilstoši Valsts valodas politikas pamatnostādņu plānam 2021.–2027. gadam un attīstīt inovatīvu risinājumu digitālo humanitāro zinātņu jomā, kas ļautu izstrādāt tālākus risinājumus valodas vēsturiskā pētniecībā.

1.04.2026. Projekta dalībnieces Latvijas Radio raidījumā „Zināmais nezināmajā"

1. aprīlī projekta vadītāja Renāte Siliņa-Piņķe un galvenā izpildītāja Sanda Rapa viesojās raidījumā „Zināmais nezināmajā”, kurā pastāstīja par projektu, par tajā plānotajiem mērķiem un par to, kas jau izdarīts iepriekšējā posmā. Pētnieces, minot piemērus, ļāva ielūkoties dažu vārdu izpētītajā cilmē un diahroniskajā attīstībā Latvijā, ieskicēja latviešu personvārdu vēsturi, kā arī pastāstīja, cik daudzveidīgi latviešu valodā var attīstīties un adaptēties svešcilmes personvārdi. 

Raidījuma ieraksts pieejams Latvijas Radio mājaslapā, bet tā apraksts Latvijas Sabiedriskā medija mājaslapā

23.03.2026. Publicēts projekta datu pārvaldības plāns

Sagatavots un Zenodo repozitorijā publicēts LAnDe projekta Datu pārvaldības plāns (Data Management Plan): https://zenodo.org/records/19051526. Dokumentā noteikti projekta pētniecības datu vākšanas, apstrādes, dokumentēšanas, uzglabāšanas un publiskošanas principi, ievērojot FAIR datu pārvaldības principus.

20.03.2026. Projekta dalībnieki tiekas sapulcē

20. martā projekta dalībnieki tikās kārtējā sapulcē, lai kopīgi pārspriestu pēdējā pusotra mēneša laikā paveikto un apzinātu turpmākos darbus.

Kā viens no pirmajiem realizētajiem darbiem jāmin projekta mājaslapas izveide latviešu un angļu valodā. Tomēr galvenā uzmanība projekta iesākumā pievērsta personvārdu ekscerpēšanai no senajiem avotiem, lai vārdnīcas izstrādes procesā būtu pēc iespējas plašāks materiāls. Kopumā projektā plānots ekscerpēt un sistematizēt datus no vismaz divdesmit 13.–16. gadsimta avotiem vai avotu kopām ar latviešu personvārdu iekļāvumu. Viens no avotiem, kas jau ekscerpēts, ir „Livländische Güterurkunden” (LGU). Nelielai daļai izrakstu vēl pārbaudāma atbilstība projekta mērķim, bet vienlaikus jāuzsver, ka Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrasts viens no dokumentu norakstu krājumiem, kas kā avots izmantots izdevuma “Livländische Güterurkunden” sastādīšanā, tādējādi būs iespējams salīdzināt LGU iespiestās personvārdu formas ar “oriģināltekstu”, kā arī eventuāli papildināt LGU datus ar 16. gadsimta materiāliem, kas nav iekļauti LGU (pēc 1545).

Šajā periodā veikti arī vairāki uzdevumi, kas atvieglos turpmāko darbu, piemēram, apkopoti Klāva Siliņa „Latviešu personvārdu vārdnīcas” (1990) šķirkļi ar pirmo minējumu no 9.–16. gadsimta, pārskatīti un papildināti avota „Die Libri Redituum der Stadt Riga. Nach den Originalhandschriften herausgegeben von J. G. L. Napiersky” (1881) ekscerpti ar iespējamajiem vietējo personvārdiem, ieskenētas vairākas pētniecībai nepieciešamas grāmatas u. c. lietuviešu personvārdu un uzvārdu datubāžu pētniecība, zinātniskās literatūras studijas u. c.

Paralēli tiek turpināta „Latviešu personvārdu vēsturiskās vardnīcas” (LPVV) šķirkļu rakstīšana un rediģēšana. Uzmanība pievērsta arī jau publicēto šķirkļu un LPVV vadlīniju pārskatīšanai, koriģēšanai un papildināšanai.

Lai uzlabotu LPVV vietni, norit darbs pie LPVV šķirkļu pdf versiju lejuplādes izstrādes.

Tā kā viens no projekta uzdevumiem ir publicēt pētījuma rezultātus atvērtā piekļuvē, projekta vadītāja Renāte Siliņa-Piņķe ir sagatavojusi un iesniegusi žurnālam „Namenkundliche Informationen” zinātnisku rakstu „Diatopische Varietäten lettischer Rufnamen im 17. Jahrhundert”, proti, par reģionālajām atšķirībām 17. gadsimta latviešu personvārdos.

Domājot par turpmākajiem darbiem, joprojām galvenā uzmanība jāvelta ekscerpēšanai, arī pētnieciskā virziena izvēlei un literatūras un ekscerpēto avotu studijām. Sapulcē tika sadalītas arī atbildības sfēras dažādās regulāri darāmo darbu jomās.

05.03.2026. LPVV prezentēšana CLARIN konferencē „Humanitāro zinātņu digitālā infrastruktūra”

Latviešu personvārdu vēsturiskās vārdnīcas” autori tika uzaicināti iepazīstināt ar savu darbu konferences Humanitāro zinātņu digitālā infrastruktūra” dalībniekus un klausītājus. Prezentējām projektā Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: digitāla pieeja un atvērtie dati (LaGiN)” paveikto un stāstījām par saviem plāniem turpmākajos trijos gados projektā Nezināmie latviešu personvārdi: nepētīto latviešu antroponīmu diahroniska izpēte globālai integrācijai un atvērtai piekļuvei (LAnDe)”. 

Ieguvām gan brīnišķīgas atsauksmes par paveikto, gan ierosmes turpmākajam darbam. 

23.01.2026. Pirmā projekta dalībnieku kopsapulce

Projekta dalībnieki tiekas pirmajā tiešsaistes sanāksmē, kurā projekta vadītāja Renāte Siliņa-Piņķe Renāte iepazīstina ar 1)  projekta mērķi un galvenajiem nodevumiem, 2) atbildības sadalījumu, 3) tuvākajiem darbiem un to galvenajiem veicējiem, 4) turpmāko tikšanās kārtību.
Daļa datu vākšanas, apkopošanas un sistematizēšanā darbu uzsākti jau janvāra pirmajā pusē. 

Attēlā: slaids no projekta vadītājas prezentācijas kopsapulcei.