2022. gada 7.–9. decembrī klātienē, kā arī tiešsaistes platformā Zoom notika Varšavas Universitātes Moderno valodu fakultātes rīkotais 1. starptautiskais kongress „Humanitārās zinātnes – sabiedrība – identitāte” (The 1st International Humanities – Society – Identity Congress), kurā ar priekšlasījumiem uzstājās 128 pētnieki no Polijas, Vācijas, Čehijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Turcijas, Azerbaidžānas, Brazīlijas, Argentīnas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Grieķijas, Slovākijas, Bangladešas, Kanādas, Šveices, Alžīrijas, Lielbritānijas, Ķīnas Tautas Republikas un Latvijas. Kongresa 1. diena bija veltīta humanitārajām zinātnēm, 2. diena – sabiedrībai, bet 3. diena – identitātes jautājumiem.

Kongresa pirmajā dienā Varšavas Universitātes Moderno valodu fakultātes Youtube kanālā (Wydział Neofilologii – Uniwersytet Warszawski) interesentiem bija iespēja noklausīties konferences atklāšanas uzrunas, debates „European University and Modern Humanities” (Eiropas Universitāte un mūsdienu humanitārās zinātnes), kā arī plenārsēdi, kuras laikā ar priekšlasījumu „Chimes of Freedom”: Race, Freedom and the Trials of our Times” (“Brīvības zvani”: Rase, brīvība un mūsu laika pārbaudījumi) uzstājās indiešu un britu zinātnieks Homi K. Bhaba (Homi K. Bhabha) no Hārvarda universitātes. Kongresa pirmajā dienā klātienē septiņās sēdēs tika lasīti referāti par dažādām tēmām, piemēram, multimodalitāti, daudzvalodību, literatūru, tulkošanu un gramatiku.

Kongresa otrajā dienā klātienē un tiešsaistē notika plenārsēde, kurā savu referātu „Moving beyond “them” and “us” to a new “We”: The Challenge of Migrant Solidarity” (Pāreja no “viņi” un “mēs” uz jaunu “Mēs”: Migrantu solidaritātes izaicinājums) nolasīja britu akadēmiķe un juriste Žaklīna Bhaba (Jacqueline Bhabha) no Hārvarda universitātes. Pēc tam sešās sēdēs kongresa dalībnieki iepazīstināja ar saviem priekšlasījumiem par dažādiem sociāliem jautājumiem. Otrās dienas noslēgumā notika Žaklīnas Bhabas seminārs studentiem „Can We solve the migration crisis?” – 7 years later” (Vai mēs varam atrisināt migrācijas problēmu? – pēc 7 gadiem), kā arī debates „Migrations: Opportunities and Challenges” (Migrācija: iespējas un izaicinājumi).

Kongresa trešā diena iesākās ar plenārsēdi, kurā ar priekšlasījumu „Nature, Nurture and the Paradoxes of Identity” (Daba, audzināšana un identititātes paradoksi) uzstājās profesors Mariuss Turda (Marius Turda) no Oksfordas Bruksa universitātes. Kongresa turpinājumā astoņās sēdēs dalībnieki lasīja referātus par dažādiem identitātes jautājumiem, kā arī klausījās debates „Trans Identities: Global Views and Local Contexts” (Transidentitātes: Globālais skatījums un vietējie konteksti).

Kongresa trešajā dienā tiešsaistes platformā Zoom zinātniskā grāda pretendentiem, studentiem un jaunajiem pētniekiem bija iespēja piedalīties virtuālā zinātniskās iepazīšanās sesijā „The Voice of the Next Generation” (Nākamās paaudzes balss), kuras mērķis bija rosināt jaunos pētniekus ne tikai iepazīstināt ar saviem pētījumiem, bet arī apmainīties ar idejām un pieredzi, veicināt starptautisku pētniecības komandu un grupu veidošanu. Sesijas laikā četri sēdes dalībnieki (divi no Polijas, viens no Spānijas un viens no Latvijas) iepazīstināja ar saviem pētījumiem literatūrzinātnē un valodniecībā. Latviju šajā kongresā pārstāvēja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente SINTIJA ĶAUĶĪTE, kura nolasīja referātu „The use of emojis in communication”, atspoguļojot aptaujas „Emodži lietojums saziņā” galvenos rezultātus. Aptaujas datu analīze iekļauta arī Sintijas Ķauķītes promocijas darbā „Interpunkcijas un grafisko zīmju loma tekstveidē”, kas tiek izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda projekta „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” atbalstu (Nr. 8.2.2.0/20/I/006). Kongresa ātrās iepazīšanās sesijas klausītāju vidū bija arī LU LaVI zinātniskā asistente Justīne Bondare un LU LaVI direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. Programma, tiešsaistes referātu kopsavilkumu krājums un plašāka informācija pieejama kongresa mājaslapā (https://hsic.wn.uw.edu.pl/).

Sintija Ķauķīte iepazīstināja klausītājus ar  promocijas darba mērķi – atklāt pieturzīmju un grafisko zīmju funkcijas dažādu stilu un žanru – prozas, publicistikas un interneta – tekstos – un raksturoja referāta tēmas izvēli. Mūsdienās mainās teksta struktūra atkarībā no stila, žanra, situācijas konteksta un saziņas mērķa. Mainījusies gan daiļliteratūra, gan publicistika, pastāv un no jauna rodas dažādi interneta žanri. Tekstveidē lieto grafiskus līdzekļus ar dažādu veidu papildinformāciju. Ar grafiskiem līdzekļiem – interpunkcijas zīmēm, emocijzīmēm, emodži, lielajiem burtiem u. c. – daļa autoru mēģina izteikt to, ko runātā valodā izsaka prosodija (pauzes, intonācija) un paralingvistiskās zīmes – mīmika, žesti. Valodas lietojums atkarīgs no saziņas situācijas, kurā valodu izmanto kā komunikācijas kodu, kā arī no komunikācijas partneru sociālajām lomām, komunikācijas sociokulturālā konteksta, plašsaziņas līdzekļu piedāvātajām iespējām, komunikācijas paradumiem u. tml.

Emodži ir simboli, kas atspoguļo emocijas, sajūtas vai darbības. Emodži tekstā ir gan piktogrāfiskas (objektu tiešs attēlojums), gan logogrāfiskas (vārdu aizstāšanas) funkcijas. Ar tiem cilvēki rakstītā tekstā ne tikai mēģina aizstāt žestus, mīmiku, kustības, bet arī objektus, laikapstākļus, dzīvniekus u. c. apzīmējumus. Šķiet, ka grafisko zīmju izmantošana tekstā nākotnē kļūs arvien populārāka, jo emodži kļūst aizvien vairāk. Lielai daļai cilvēku vairs nav vēlmes izteikties gari, tāpēc viņi vairs nepiepūlas, lai noformētu domas vārdiem, tā vietā emocijas un attieksmi pauž ar grafisko zīmju palīdzību.

Īstenojot pētījumu, tika izveidota aptauja „Emodži lietojums saziņā” (publicēta 2022. gada 10. jūnijā aptauju portālā visidati.lv, bet slēgta 2022. gada 21. jūnijā). Aptaujājot sociālo tīklu Facebook, Draugiem, Twitter un Instagram, mobilās saziņas aplikācijas WhatsApp, tiešsaistes platformas Microsoft Teams, kā arī e-pasta lietotājus, tika noskaidrots, vai, kā un kāpēc saziņā ar mobilā telefona un datora starpniecību tiek  izmantoti emodži. Respondenti sniedza atbildes uz 15 jautājumiem. Aptauju aizpildīja 258 respondenti – 42 vīrieši un 216 sievietes. Dominējošā vecuma grupa sievietēm 30–39 gadi, vīriešiem – 30–39 gadi.  Vidējais vecums: 40, 1 gadi. Aptaujā izmantoti gan izvēles, gan brīvā teksta jautājumi. Ņemot vērā respondentu skaitu, atsevišķi analizētas sieviešu un vīriešu atbildes uz aptaujas jautājumiem. Secināts, ka emodži lieto sievietes un vīrieši vecumā no 7 līdz 74 gadiem. Šīs grafiskās zīmes izmanto dažādiem mērķiem atkarībā no saziņas situācijas un konteksta, gaumes un saziņas partneru sociālajām lomām. Emodži tiek izmantoti daudz un dažādās kombinācijās, kas bez konteksta var arī nebūt saprotamas (piemēram, Lai parādītu, ka viss labi.; Apsveicot kādu dzimšanas dienā. vai (kad saruna liekas pretīga)). Nav vienprātības jautājumos par konkrētu emodži lietojumu, jo ar vienu un to pašu grafisko zīmi var paust dažādas emocijas atkarībā no konteksta un saziņas situācijas. Aptaujas rezultāti liecina, ka ne visi emodži tiek izmantoti, jo tie nav nepieciešami vai ir daudznozīmīgi. Daļa respondentu emodži nelieto vispār, nezina, neatceras vai nav noskaidrojuši to nozīmes. Ne vienmēr emocijas tiek paustas ar emodži palīdzību, jo tās tiek aprakstītas ar vārdiem.

Pētījumu atbalsta Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.2.2.0/20/I/006 “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešā kārta).