2022. gada 22. aprīlī tiešsaistes platformā Zoom notika Tempļa universitātes (Temple University), Pensilvānija, ASV, 8. ikgadējā valodas, valodniecības un dzīves virtuālā konference (8th Annual Language, Linguistics, and Life Virtual Conference), kurā piedalījās 42 pētnieki no 9 pasaules valstīm –  Indijas, Ungārijas, ASV, Kolumbijas, Ķīnas, Īrijas, Šrilankas, Latvijas un Filipīnām. Konferences dalībnieki varēja apmeklēt divus seminārus par programmēšanas valodām, kā arī iepazīstināt ar saviem pētījumiem sešās paralēlās sēdēs par multilingvismu, valodniecību, fonētiku, sociolingvistiku, dialektoloģiju, diskursa analīzi, valodu mācīšanu un mācīšanos, minoritāšu valodām, valodu un ideoloģiju. Konferences uzaicināto viesu vidū bija pētniece Dr. Žanīra Zalbidea (Janire Zalbidea) no Tempļa universitātes Multilingvisma un otrās valodas apguves laboratorijas (ASV) un profesore Dženifera Līmane (Jennifer Leeman) no Džordža Meisona universitātes (ASV). Šajā konferencē Latviju pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente SINTIJA ĶAUĶĪTE, kura 1. paralēlajā sēdē par dažādiem valodniecības jautājumiem nolasīja referātu The use of graphical means in blogs par emocijzīmju, emodži (emojis) un pieturzīmju lietojumu latviešu autoru emuāros. Programma un plašāka informācija atrodama konferences mājaslapā (https://gsolt9.wixsite.com/website).

Sintija Ķauķīte stāstīja par, ka internets mainījies veidu, kā mēs sazināmies, un ka sociālajiem medijiem ir svarīga loma cilvēku dzīvē. Pētījuma mērķis bija analizēt grafisko līdzekļu – emocijzīmju, emodži un pieturzīmju – lietojumu emuāros. Sociālos medijus raksturo trīs elementi: 1) digitālais saturs teksta un audiovizuālā formā; 2) lietotāji – indivīdi vai organizācijas –, kas saturu rada, izplata un patērē; 3) programmatūra, kas lietotājiem saturu ļauj publicēt, izplatīt un uz to reaģēt. Komunikatori viens otru var sasniegt jebkurā pasaules vietā vien dažu sekunžu laikā, ja vien ir pieejams internets. Tas sniedz iespēju cilvēkiem savas domas paust publiski ērtā, auditorijai saistošā formā.  Emuārs ir tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta regulāri atjaunināta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu.  Saturiskā ziņā emuāri var būt dažādi – individuālas dienasgrāmatas vai politisko kampaņu, uzņēmumu vai kopienu žurnāli. Referātā tika aplūkoti gan individuālie, gan kooperatīvie jeb uzņēmumu emuāri. Latvieši raksta emuārus par dažādām tēmām: ēdiena gatavošanu, veselīgu dzīvesveidu, sportu, ģimenes dzīvi, kultūru, kino, modi, ceļošanu, biznesu, klientu apkalpošanu utt. Emuāri ir multimodāli, tie var saturēt tekstu, foto, video, hipersaites, saites uz citiem emuāriem. Emuāra veidošanas process bieži vien ir pakārtots tā auditorijai – lasītājiem. Komentāros var uzdot jautājumus, lūgt izteikt viedokli par to vai citu jautājumu u. tml. Referāta autore analizēja gan emuāru ierakstus, gan to komentārus.

Autore analizēja 400 pašas vāktās un no “Latviešu valodas emuāru korpusa” ekscerpētās sintaktiskās konstrukcijas latviešu un angļu valodā, sniedzot atbildes uz diviem pētījuma jautājumiem: kāda ir atšķirība starp emocijzīmēm un emodži, kā latvieši izmanto emocijzīmes, emodži un pieturzīmes emuāros. Emocijzīmes ir drukas zīmītes, kas ir pievienotas rakstītam tekstam un paredzētas emociju un attieksmes paušanai biežāk drukātā, retāk ar roku rakstītā tekstā. Savukārt emoji (e ‘bilde, attēls’, moji ‘burts’) ir ideogrammas un smaidiņi, kurus izmanto elektroniskai saziņai ar mobilā telefona vai datora starpniecību. Pirmos emodži simbolus radījis japāņu telekomunikāciju speciālists Šigetaka Kurita (Shigetaka Kurita) 1998. gadā. 

Ar pieturzīmēm tekstā iespējams paust emocijas un attieksmi. Tekstā pieturzīmes veic gramatisko, intonatīvo, stilistisko un tekstveides funkciju. Referātā tika pievērsta uzmanība izsaukuma zīmei, jautājuma zīmei, daudzpunktei, pēdiņām un pieturzīmju kombinācijām tekstā. Apkopojot pētījuma rezultātus, Sintija secināja, ka emuāristi lieto emocijzīmes un emodži gan individuālajos, gan uzņēmumu emuāros. Šīs grafiskās zīmes izmanto, lai tekstā izteikt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas un attieksmi. Emodži tiek izmantoti arī ēdienu emuāros jeb blogos. Daži emodži ir simboliski (piemēram, ), ar dažiem no tiem autori mēģina aizstāt vai papildināt tekstu. Kvantitatīva emuāru ierakstu analīze ļauj secināt, ka ekspresīvs grafisko līdzekļu lietojums biežāk sastopams individuālajos, nevis uzņēmumu emuāros. Individuālajās interneta dienasgrāmatās pieturzīmes stilistiskos nolūkos lietotas gan teikuma vidū, gan teikuma beigās. Kooperatīvajos emuāros visbiežāk lietota viena izsaukuma zīme vai jautājuma zīme teikuma beigās, reti sastopams netradicionāls daudzpunktes lietojums vai iepriekš minēto pieturzīmju kombinācijas. Tas izskaidrojams ar to, ka individuālie emuāri nav paredzēti tai pašai auditorijai, kurai kooperatīvie emuāri. Tāpēc arī tajos pieļaujams ekspresīvāks pieturzīmju lietojums.