1. Pamatinformācija
Zinātniskais žurnāls Onomastica Lettica, ko reizi divos gados plānots izdot Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā, turpina kopš 1990. gada izdoto atsevišķo krājumu iedibināto tradīciju, un tajā tiek publicēti pētījumi par baltu un cittautu īpašvārdiem, kā arī par onomastikas teorijas un onīmu lietojuma prakses jautājumiem.
Žurnālā Onomastica Lettica tiek publicēti oriģināli atzītu pētnieku un jauno zinātnieku sinhroniskās un diahroniskās onomastikas pētījumi latviešu, lietuviešu, angļu, krievu un vācu valodā, kā arī pārskata raksti par onomastikas aktualitātēm. To papildina kopējs visos rakstos analizēto onīmu rādītājs.
Žurnālā tiek pieņemti tikai iepriekš nepublicēti raksti. Tos rediģē starptautiska redakcijas kolēģija. Katru rakstu anonīmi izvērtē recenzents. Žurnālā publicēto pētījumu autortiesības pieder rakstu autoriem un LU Latviešu valodas institūtam. Citējot un pārpublicējot atsauce obligāta.

2. Iesniegšana
Raksti tiek publicēti latviešu, lietuviešu, angļu, vācu un krievu valodā (no svešvalodām ieteicams izvēlēties angļu valodu). Kopsavilkumam (kopā ar virsrakstu) jābūt angļu valodā. Rakstu virsrakstiem un atsaucēm, kas rakstīti kirilicā, jābūt transliterētiem atbilstoši šo norādījumu 5. punktā ievietotajai tabulai. Pētījumam jāpievieno rakstā minēto onīmu saraksts.
Raksts jānoformē atbilstoši izvirzītajām prasībām un jāiesniedz redakcijā elektroniski līdz 20. septembrim, sūtot uz e-pasta adresi onomastica.lettica@gmail.lv (ar norādi “Raksts žurnālam Onomastica Lettica”) *.doc vai *.docx formātā. Ja tekstā ir lietoti vairāku veidu burtraksti, tad, lai nerastos pārpratumi, manuskriptu vēlams iesniegt arī *.pdf formātā.
Atsevišķi jāsūta attēli un informācija par autoru/autoriem (vārds, uzvārds, darba vieta, kontaktinformācija: pasta un e-pasta adrese). Attēliem jābūt melnbaltiem, ne mazāk kā 300 punktu rezolūcijā, un tie jāsūta *.jpg vai *.tif formātā.

3. Manuskripta noformēšana
Raksta apjoms: līdz 45 000 rakstzīmju (ieskaitot atstarpes). Kopsavilkuma apjoms: 1500–3000 rakstzīmju. Garāki raksti iespējami tikai īpašos gadījumos ar redakcijas kolēģijas atļauju.

3.1. Lapas izkārtojums un fonts
Teksta ievadei izmantojams Times New Roman fonts. Ja izmantoti arī citi burtraksti, tie jāpievieno pielikumā. Jebkura teksta formatēšanai izmantot tikai un vienīgi automātiskos stilus.

3.2. Manuskripta struktūra
Raksta struktūru veido: virsraksts, pamatteksts, saīsinājumu saraksts (ja nepieciešams), avotu saraksts (ja nepieciešams) un literatūras saraksts, raksta nosaukums un kopsavilkums angļu valodā, 4–8 atslēgvārdi latviešu un angļu valodā, onīmu rādītājs.
Pamattekstā, ja nepieciešams to strukturēt, jāveido secīgas nodaļas: ievads, apakšnodaļas un secinājumi. Apakšnodaļas vēlams strukturēt ne vairāk kā trijos līmeņos. Raksta kopsavilkumā jāapraksta pētījuma problemātika un galvenie secinājumi (jātulko arī raksta virsraksts).
Tā kā rakstu izvērtēs anonīmi recenzenti, tajā nevar būt nekādu norāžu uz autorību (vārds, uzvārds, pirmās personas lietojums – piemēram, “Kā minēts manā rakstā (Autors 2008: 000)…”).

3.3. Valodas piemēri
Rakstā ievietotajiem piemēriem jābūt slīprakstā. Nozīmju skaidrojumi liekami vienpēdiņās (piemēram, kurtums ‘padziļinājums krastā’).

3.4. Tabulas un attēli
Tabulas, diagrammas, attēli u. tml. jānumurē (piemēram, 1. tabula. 18. gadsimta vārdnīcās iekļautie personvārdi; 2. attēls. Latvijas vietvārdi ar sāt-). Tie publicēšanai jāsagatavo melnbalti *.jpg vai *.tif formātā ne mazāk kā 300 punktu rezolūcijā (ja tie nav paša autora veidoti, jāpievieno atsauce uz pirmavotu). Zīmējuma un attēla numurs un nosaukums izvietojami zem zīmējuma vai attēla pa vidu, tabulas virsraksts – virs tabulas. Pamattekstā jābūt iekļautai atsaucei uz ievietoto attēlu, tabulu, diagrammu u. tml.

3.5. Atsauču, parinžu un literatūras saraksta noformēšana
Pirmo reizi tekstā raksta pilnu nosauktās personas vārdu un uzvārdu, atkārtoti izmanto vārda iniciāli un uzvārdu. Ja tekstā minētas vairākas personas ar vienādu uzvārdu, tad arī atkārtoti tām jānorāda vārds un uzvārds.
Pirmo reizi minot ārzemju autora vārda un uzvārda latviskojumu (vai pārveidojumu citā valodā citu valodu rakstos), iekavās (kursīvā) jānorāda to rakstība oriģinālvalodā, piemēram, Eva Nīmane (Ewa Nyman). Citāti jāliek tā sauktajās angļu pēdiņās: atvērējpēdiņas un aizvērējpēdiņas augšā (piemēram, “Citāts”).
Atsauces uz avotiem, literatūru, elektroniskajiem u. c. resursiem jāiekļauj tekstā apaļajās iekavās, savstarpēji atdalot ar semikolu un lappuses numuru norādot aiz komata, piemēram: (Andronovs 2012, 145; LLVV VIII 279; Laua 1997, 31; Westerdahl 2006, 43–51). Kirilicā rakstītie uzvārdi jātransliterē (piemēram, (Bondarko 1999), (Knjazev 2015)).
Ja teikumā autora uzvārds minēts, avota norādē jādod tikai gads un lappuses (piemēram, “…Vallija Dambe (1987, 33) norāda…”).
Autora vārdu un uzvārdu atsaucēs tekstā un bibliogrāfiskajās norādēs literatūras sarakstā lieto tajā valodā, kurā ir uzrakstīts atsaucē minētais darbs. Norādot atsauci uz krievu valodā izdotu darbu, tas jāraksta transliterācijā (atbilstoši šo norādījumu 5. punktā ievietotajai tabulai).
Atsaucēm uz vārdnīcām un enciklopēdijām izmanto abreviatūras, piemēram: LVV, ME.
Ja sekojošā atsaucē ietverta norāde uz iepriekšējā atsaucē minētu grāmatu, tad tiek lietots: Turpat (ja raksta teksts ir latviešu valodā) vai Ibid. (ja raksta teksts ir angļu valodā). Ja nepieciešams lappuses vai lapas precizējums: Turpat, 25. lpp., Ibid., p. 25.
Piezīmes un paskaidrojumi ievietojami parindēs, kas numurētas ar arābu cipariem.

4. Literatūras saraksta noformēšana
Literatūras saraksts jākārto autoru uzvārdu vai iespieddarbu nosaukumu alfabētiskā secībā, visiem autoriem norādot pilnus vārdus. Kirilicā rakstītās literatūras nosaukumi jātransliterē un jāiekļauj kopējā alfabētā.
Pirms pilnās bibliogrāfijas norādes jādod saīsinājums, kas izmantots atsaucēm tekstā.
Grāmatu, žurnālu, avīžu vai rakstu krājumu nosaukumi dodami kursīvā.
Ja atsaucēs tiek izmantoti saīsinājumi, bibliogrāfijas sarakstā tie ir jāatšifrē, bet atsaucē jānorāda sējums un izmantotā lappuse, piemēram, (LKV II 81).

4.1. Grāmatas
LVV – Latvijas PSR vietvārdi. I sēj. (A–J), II sēj. (K–O), Rīga: Latvijas PS Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1956, 1961.
Langendonck 2007 – Langendonck, Willy. Theory and Typology of Proper Names. Berlin, New York: Mouton de Gruyter, 2007.
Rūķe-Draviņa 1971 – Rūķe-Draviņa, Velta. Place names in Kauguri county. Latvia: A synchronic-structural analysis of toponyms in an ancient Indo-European and Finno-Ugric contact area. Stokholm: Almquist & Wiksell, 1971.
Superanskaja 1973 – Superanskaja, Aleksandra Vasil’evna. Obščaja teorija imeni sobstvennogo. Moskva: Nauka, 1973.

4.2. Raksti
Laumane 1987 – Laumane, Benita. Dažas Lejaskurzemes toponīmu vārddarināšanas un semantikas īpatnības. Onomastikas apcerējumi. Rīga: Zinātne, 1987, 125.–169. lpp.
Russell, Phillips 1995 – Russell, Jones, Phillips, Nigel G. Personal Names in Malaysia and Indonesia. Name Studies. Les noms propres. An international Handbook of Onomastics. Vol. 1. Berlin, New York: Walter de Gruyter, 1995, pp. 904–906.
Dambe 1970 – Dambe, Vallija. Geografičeskie terminy v toponimii Latvijskoj SSR. Voprosy geografii. Sbornik vosem’desjat pervyj. Mestnye geografičeskie terminy. Moskva: Mysl’, 1970, s. 130–134.

4.3. Interneta avoti
Eusebius – The Onomasticon Of Eusebius Pamphili. Compared with the version of Jerome and annotated by C. Umhau Wolf (1914–2004), 1971. Digitised 2006. Pieejams tiešsaistē: http://www.tertullian.org/fathers/ eusebius_onomasticon_01_intro.htm [skatīts 1.04.2016].
Jansone 2014 – Jansone, Ilga. On flora semantics in house names found in Vidzeme: materials contained in the 1826 counting of souls in Vidzeme province. Acta Baltico-Slavica, 38, Warszawa, 2014, 1–39. Pieejams tiešsaistē: https://ispan.waw.pl/journals/index.php/abs/article/view/abs.2014.008/
z507 [skatīts 30.06.2015].
IVVD – Eesti Keele Instituudi kohanimeandmebaas. Pieejams tiešsaistē: http://www.eki.ee/knab/ [skatīts 1.04.2016].