Valsts izglītības satura centrs regulāri rīko tiešsaistes seminārus, kas aptver plašu tematu loku un piedāvā pedagogiem un citiem interesentiem uzzināt daudzveidīgu un ikdienas darbā noderīgu informāciju. 16. decembrī LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente un LU doktorante VELGA POLINSKA vadīja 2022. gada pēdējo semināru „Nenovērsies un atbalsti – tolerance pret citādo skolā”.

Seminārs bija veidots divās daļās – pirmajā tika prezentētas Down Syndrome International ekspertu komandas vadlīnijas bērnu un jauniešu ar Dauna sindromu izglītošanai iekļaujošā vidē. Savukārt otrajā daļā klausītāji tika iepazīstināti ar vieglās valodas pamatprincipiem, kurus ikviens pedagogs var izmantot savā darbā.

Down Syndrome International vadlīnijas izstrādātas tā, lai tās viegli varētu izmantot jebkurā valstī. Plānots, ka vadlīniju tulkojums latviešu valodā būs pieejams jau 2023. gada janvārī. Materiāls veidots četros lielākos blokos: apsvērumi, kas jāņem vērā ikdienas darbā, ieteikumi vadības līmenī, rekomendācijas skolotāju darbam un padomi mācību vides uzlabošanai.

Vadlīnijas paredz, ka iekļaujoša izglītība nozīmē tādu izglītību, kurā visi skolēni apmeklē tuvāko skolu, tiek tajā gaidīti un saņem atbalstu, kas nepieciešams, lai mācītos un piedalītos visos skolas dzīves aspektos. Iekļaujošā izglītībā skolēni sasniedz labākus rezultātus un veidojas augstāka sociālā un emocionālā attīstība, kas turklāt ir divvirzienu, t. i., skolēni ar speciālām vajadzībām attīsta sociālās prasmes, savukārt neirotipiski skolēni aug atvērtāki, saprotošāki un pieņemošāki.

Lai varētu veidot un attīstīt efektīvu iekļaujošu izglītību, jau sākotnēji pedagogi ir jāmāca strādāt iekļaujošās klasēs, kurās tiek apmierinātas visu bērnu daudzveidīgās vajadzības. Arī skolu vadītājiem jāapzinās sava loma politikas veidošanā un jāprot sakārtot skolotāju atbalsta sistēmu, nodrošinot zināšanās, praksē un izpratnē balstītas darba un pilnveides iespējas.

Vieglā valoda ir viens no rīkiem iekļaujošas izglītības veicināšanā. Jāatzīst, ka informācijas vienkāršošana nav ļoti jauns koncepts – Latvijā vieglā valoda atvesta jau pirms divdesmit gadiem, taču rakstītos avotos norādes par nepieciešamību lietot saprotamu valodu atrodamas jau 18. gadsimtā – Zviedrijas karaļa Karla XII rīkojumā Karaliskajai kancelejai, pieprasot visus rakstītos dokumentus sagatavot skaidrā, vienkāršā zviedru valodā un, ciktāl iespējams, neizmantojot tajā svešvārdus.

Runājot par valodas vienkāršošanu, jāskar divi jēdzieni: vienkāršā valoda – skaidrs, kodolīgs, labi sakārtots teksts, kas informē par konkrētu tēmu un ir paredzēts noteiktai auditorijai. Vienkāršā valoda paredzēta plašam lietotāju lokam – būtībā jebkuram cilvēkam, kurš nav specializējies konkrētajā jomā. Vienkāršā valoda palīdz izlasīt tekstu īsākā laikā, un šādā tekstā ir nodota faktiski visa informācija. Savukārt vieglajā valodā teksts tiek pielāgots mērķauditorijas vajadzībām, ievērojot valodai specifiskus nosacījumus attiecībā uz leksiku, sintaksi un vārddarināšanu, kā arī uz vizuālo noformējumu un teksta organizāciju. Vieglās valodas mērķauditorija ir šaurāka, taču daudzveidīgāka, tekstā tiek nodota tikai būtiskākā informācija, un ļoti liela uzmanība jāpievērš teksta vizuālajam noformējumam. Veidojot tekstu vieglajā valodā, pārbaude ir viens no procesa elementiem.

Vieglā valoda nebūt nav tik viegla, kā sākotnēji tas var šķist, – lai iemācītos izveidot funkcionējošu tekstu vieglajā valodā, jāapgūst diezgan daudz principu un jāizmēģina to lietojums praksē. Šajā seminārā tika aplūkoti vieglās valodas pamatprincipi jeb bāze, uz kā veidot savas zināšanas un prasmes. Jāapzinās, ka vieglā valoda pieaugušo auditorijai atšķirsies no vieglās valodas principu izmantošanas ikdienas darbā klasē.

Veidojot tekstu vieglajā valodā, ir būtiski vienā teikumā ietvert tikai vienu domu un izmantot vienkāršus teikumus. Tāpat jāizvairās no divdabja teicieniem, iespraudumiem, iestarpinājumiem un savrupinājumiem. Vieglās valodas tekstos, kad vien tas ir iespējams, nelieto nolieguma izteikumus, abreviatūras un saīsinājumus. Tikpat svarīgi ir pārdomāt priedēkļu izmantojumu un izvēlēties ikdienas leksiku, atsakoties no eifēmismiem un pārnestas nozīmes vārdiem un, kur tas ir atbilstoši, vairoties no svešvārdiem un jaundarinājumiem. Īpaši rūpīgi jāvērtē vietniekvārdu lietojums, lai nerastos pārpratumi un nemazinātos uztveramība. Vieglās valodas tekstā lieto darāmo kārtu, pārsvarā izvēlas vienkāršos laikus un ievēro notikumu hronoloģiju.

Organizējot tekstu, katrs teikums jāsāk jaunā rindā bez atkāpes. Tekstu dala rindkopās, izmanto virsrakstus un, ja nepieciešams, veido nodaļas un apakšnodaļas. Teksta dalījumu var izcelt, izmantojot lappušu malās krāsu kodus.

Arī teksta vizuālajam noformējumam pievēršama liela uzmanība. Pirmkārt, jāizvēlas sans serif fonts jeb fonts bez dekoratīvajām līnijām un ar vienādu biezumu visos burta liekumos – tas nodrošina, ka burti nesaplūst kopā. Cilvēkiem ar disleksiju izveidots speciāls fonts OpenDyslexic, ko var brīvi lejupielādēt jebkurā datorā. Izvēloties fontu, jāpievērš uzmanība skaitļiem 3 un 5 vai 3 un 8, jo dažkārt tie mēdz būt ļoti līdzīgi. Otrkārt, jāievēro, ka atstarpes starp rindiņām ir vismaz 1,5 punkti, burtu izmērs ir vismaz 14 punktu, turklāt burtus nevajadzētu pārlieku izretināt. Treškārt, veidojot izcēlumus, vienmēr izmanto treknrakstu. Svarīgākas teksta daļas var apvilkt ar rāmi. Lielos burtus var izmantot virsrakstiem, taču izcēlumiem tekstā tie nav ieteicami. Visbeidzot, jāpatur prātā, ka vieglajā valodā rakstītam tekstam jābūt kontrastējošās krāsās, savukārt krāsu kodējumam ieteicams izmantot pamatkrāsas, paturot prātā, ka krāsas nedrīkst būt vienīgais elements, pēc kā vadīties.

Atsevišķa uzmanība pievēršama attēliem – tie rosina interesi, maina attieksmi, veido emocionālu reakciju un atvieglo teksta izpratni. Vieglās valodas tekstos attēliem ir vairākas funkcijas: attēls sniedz tiešu piemēru rakstītam tekstam, attēls nodrošina papildu informāciju, kas nav bijusi iekļauta tekstā. Šeit jāpatur prātā, ka attēli nedrīkst saturēt pārāk daudz detaļu, turklāt vienmēr jābūt skaidri saprotamam, kas ir attēla centrālais objekts. Vēl attēli nodrošina labāku saprotamību, precīzāk skaidrojot to, kas aprakstīts tekstā, kā arī var nodrošināt kopsavilkuma funkciju, kas apkopo plašāku informāciju no teksta.

Jāatceras, ka vieglās valodas mērķgrupas ir daudzveidīgas un, lai saprastu tekstu, visiem lasītājiem nav nepieciešami visi principi, taču tie parasti nenodara ļaunumu un, veidojot tekstu vieglajā valodā, cenšas ievērot iespējami daudz principu, vienlaikus lietojot spriestspēju, lai radītu tiešām funkcionālu tekstu. Plašāk vieglās valodas principi aprakstīti izdevumā “Vieglā valoda. Rokasgrāmata”, un noderīga informācija par trīs vieglās valodas līmeņiem apkopota “Līmeņu aprakstā vieglās valodas lietotājiem” – abi izdevumi ikvienam interesentam brīvi pieejama tīmeklī. Vieglajā valodā līdz šim publicētas vairākas grāmatas, taču to nav ļoti daudz – to centīsimies labot nākotnē.

Ikviens no mums var veicināt iekļaujošu vidi. Lai gan sākotnēji tas var šķist apgrūtinoši, piņķerīgi un pat pretrunīgi, ieteicams šajā seminārā izklāstītos principus izmantot efektīvākas saziņas veidošanai dažādos līmeņos. Gan DSI vadlīnijas, gan vieglo valodu ieteicams uzskatīt par resursu, kas ļauj paplašināt zināšanas un ieraudzīt jaunas iespējas.

Lekcija sagatavota Eiropas Sociālā fonda projektā „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā”, kas īstenots darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešās kārtas ietvaros (projekts Nr. 8.2.2.0/20/I/006)