2023. gada 4.–8. septembrī LU Latviešu valodas institūta dialektologi ANETE OZOLA, ANNA STAFECKA, DAIRA VĒVERE, EDMUNDS TRUMPA, LIENE MARKUS-NARVILA un terminoloģe REGĪNA KVAŠĪTE piedalījās Starptautiskās Dialektoloģijas un ģeolingvistikas biedrības X kongresā Rumānijā, Bukarestes Universitātē, kur pulcējās aptuveni 200 dialektu un izlokšņu pētnieku no 30 valstīm. Tradicionālā dialektoloģija priekšlasījumos mijās ar pavisam jaunām izlokšņu izpētes metodēm (piemēram, dialektometriju), taču visus vienoja doma, ka dialekti joprojām pastāv un tie ir jāpēta. Uz dialektologu tikšanos mūsu pētnieki brauca ar valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003), projekta „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (Nr. 8.2.2.0/20/I/006) un LU projekta „Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – ekselence, aktivitāte, mobilitāte, kapacitāte” (Projekta līg.nr.: Nr. 1.1.1.5/18/I/016) atbalstu.

LIENE MARKUS-NARVILA savā referātā The role of dialectal data in maintaining cultural and historical heritage: The case of Lejaskurzeme region in Latvia („Izlokšņu datu nozīme kultūrvēsturiskā un vēsturiskā mantojuma saglabāšanā: Lejaskurzemes piemērs”) aplūkoja Lejaskurzemes izlokšņu datu nozīmi Lejaskurzemes reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, uzsverot, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā izlokšņu datiem ir nozīme vairākos aspektos. Piemēram, izmantojot vēsturiskos un izlokšņu datus, ir iespējams ieraudzīt vēsturiskos sakarus, tostarp valodu kontaktus, gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, turklāt var izsekot atsevišķiem iedzīvotāju migrācijas ceļiem un likumsakarībām. Tika norādīts, ka tāpat, izmantojot izlokšņu materiālus, ir iespējams uzzināt, kādi bijuši senie saimniekošanas veidi, paņēmieni, darbarīki. Llīdz ar to izlokšņu materiāli dod ieskatu, informē, ļauj nepazaudēt arī priekšstatu par reģiona cilvēku agrāko dzīvi. Vēl referātā tika uzsvērts, ka izlokšņu materiāli saglabā pašus nosaukumus, to nozīmes, „iekonservē” tos vārdnīcās, pētījumos, neļaujot leksēmām pazust, rāda lietojumu, tā īpatnības, reģionālās atšķirības.

DAIRAS VĒVERES referāts Linguistic Variation and Change of the Livonic Dialect in Northern Courland („Lingvistiskās pārmaiņas Ziemeļkurzemes lībiskajā dialektā”) tika veltīts pārmaiņu procesiem astoņu lībiskā dialekta t. s. dziļo tāmnieku izlokšņu (Piltenes, Ziru, Zlēku, Popes, Ugāles, Puzes, Ances un Dundagas) fonētiskajā un morfoloģiskajā sistēmā, skatot izlokšņu parādību lietojuma dinamiku ne tikai starp pētāmajām izloksnēm, bet arī raksturojot to saglabāšanos dažādu paaudžu lietojumā. Pētījuma pamatā izmantoti 21. gadsimtā iegūti izlokšņu materiāli, kas salīdzināti ar 20. gadsimta otrā pusē iegūtiem. Referātā arī tika prezentētas vairākas ģeolingvistiskās kartes, kas rāda tipiskāko dziļo tāmnieku izlokšņu fonētisko parādību izplatību, ļaujot secināt, ka pētāmajam areālam raksturīgās pazīmes mūsdienās pārsvarā saglabājušās divās no astoņām izloksnēm – Dundagas un Ances izloksnē –, kaut arī vairs tikai vecākās paaudzes izlokšņu pārstāvju runā.

ANNAS STAFECKAS referāts On some possible traces of Finnic influence in Latvian dialects („Par dažām iespējamām Baltijas somu valodu pēdām latviešu valodas izloksnēs”) bija veltīts Baltijas somu valodu ietekmju analīzei latviešu valodas izlokšņu fonētiskā un morfoloģijā. Tā kā Baltijas somu valodu ietekme līdz mūsdienām visvairāk saglabājusies latviešu valodas lībiskajā dialektā, un tām līdzīgas valodas parādības sastopamas arī citos latviešu valodas dialektos, balstoties uz publicēto Latviešu valodas dialektu atlanta Fonētikas un Morfoloģijas sējumu sējumu kartēm un komentāriem, aplūkoti ģeolingvistiskajās kartēs atspoguļotie kopīgo valodas īpatnību areāli latviešu valodas izloksnēs, kuri varētu būt skaidrojami ar iespējamu Baltijas somu valodu ietekmi. Balstoties uz analizēto latviešu valodas izlokšņu materiālu, apzināti iespējamie Baltijas somu valodu ietekmes areāli latviešu valodas izloksnēs fonētikā un morfoloģijā – latviešu valodas lībiskais dialekts, sēliskās izloksnes, dažas sēliskās izloksnes Daugavas labajā (Aizkraukle, Skrīveri, Pļaviņas u.c.) un kreisajā krastā (Daudzese, Sece u.c.), kā arī atsevišķas izloksnes Latvijas ziemeļaustrumos ap Alūksni, Gulbeni (Ilzene, Lejasciems, Kalncempji u.c.) jeb bijusī leivu teritorija un dažas izloksnes Zemgalē ap Bausku, Vecsauli, kur ir bijuši nometināti krieviņi. Vismazāk valodas liecību ir par Preiļu apkaimes izloksnēm un Latgales austrumos dzīvojušajiem Ludzas igauņiem jeb lutsi, kur konstatēta tikai to ietekme uz apkārtējo izlokšņu intonāciju sistēmu. Izlokšņu ģeolingvistiskā izpēte kopā ar arheoloģijas, vēstures, etnogrāfijas un citu radniecīgu nozaru faktiem var dot nozīmīgu ieguldījumu latviešu etniskās vēstures, iedzīvotāju migrācijas un valodu kontaktu izpētei.

REGĪNA KVAŠĪTE nolasīja referātu On the Term Used to Name Dialects in the Lithuanian and Latvian Languages („Par terminiem jēdziena dialekts apzīmēšanai lietuviešu un latviešu valodā”). Tajā tika aplūkoti lietuviešu un latviešu valodā lietojamie termini, lai nosauktu dažādus teritoriālos valodas paveidus: lietuviešu dialektas un latviešu dialekts (arī teritorinis dialektas un teritoriālais dialekts, regioninis dialektas un reģionālais dialeksts vai attiecīgie salikteņi regiolektas un reģiolekts). Gan vārdkoptemrini ar dialektas / dialekts, gan salikteņi ar –lektas / –lekts ir plaši izplatīti ne vien dialektoloģijas, bet arī sociolingvistikas terminoloģijā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot šādu dialektoloģijas un sociolingvistikas terminu atbilsmes lietuviešu un latviešu valodā un aplūkot to lietošanas tendences. Par avotiem izmantotas Lietuvā un Latvijā izdotas terminu un citas vārdnīcas, enciklopēdijas, savukārt lietošana ilustrēta ar piemēriem no zinātniskajiem tekstiem un mācību līdzekļiem. Terminu sastatījums apliecināja, ka lietuviešu un latviešu dialektoloģijas termini, lai gan ir stabili katrā no sastatāmajām valodām, praksē tiek lietoti atšķirīgi, turklāt tos ir grūti saskaņot abās baltu valodās. Īpaši tas saistīts ar to, ka lietuviešu valodā kā termina dialektas (teritoriālajā izpratnē) sinonīmu lieto pašcilmes terminu tarmė, bet sīkākam dalījumam – pašcilmes terminus patarmė, šnekta un pašnektė. Savukārt latviešu valodā sīkākam dalījumam ir tikai viens pašcilmes termins – izloksne. Sociolingvistikas terminoloģijā daļa tradicionālo terminu, piemēram, socialinis dialektas / sociālais dialekts, profesinis dialektas / profesionālais dialekts, individualusis dialektas / individuālais dialekts mūsdienās biežāk (īpaši tekstos) tiek aizstāti ar salikteņiem sociolektas / sociolekts, profesiolektas / profesiolekts, idiolektas / idiolekts), taču izplatās arī līdzīgas struktūras termini, lai nosauktu jaunus jēdzienus, tikai reizēm atšķiras jēdzienu izpratne.

ANETES OZOLAS un EDMUNDA TRUMPAS referātā Are there 3 syllable accents in the Kurzeme Livonic dialect? („Vai pastāv 3 zilbes intonācijas Kurzemes lībiskajā dialektā?”) tika aplūkota zilbes prosodijas izpētes gaita 19.–21. gadsimtā, pievēršot uzmanību tam, ka trejādas zilbes izrunas pirmais apraksts ir atrodams žurnālā Magazin 1847. g. publicētajā Kabiles mācītāja G. L. F. Bitnera rakstā Untersuchungen über die lettischen Sprachlaute („Pētījumi par latviešu valodas skaņām”), tātad īpatnība fiksēta lībiskā dialekta pierobežā (nav atzīmēta LVDA kartēs). Lielākā daļa vēlāko eksperimentālo fonētikas pētījumu tika koncentrēti Vidzemes areālā, bet vienīgajam A. Ābeles prosodijas eksperimentam Kurzemē drīz apritēs simt gadu. Referātā aplūkots 2023. g. veiktais Kurzemes lībiskā dialekta Ārlavas izloksnes pētījums, kurā vairāk nekā 70 kvazihomonīmos ar dažādām prosodiskajām [~ : ` : ^] kombinācijām 4 atkārtojumos tika mērīts ilgums, pamattonis (F0), intensitāte, kvalitāte (F1 un F2). Pirmie novērojumi rāda, ka pēc F0 parametriem stabili atšķiras stieptā intonācija ar līdzeni kāpjošu pamattoni, taču arī nestieptās intonācijas varianti nesakrīt. Piemēram, no 25 [` : ^] tipa opozīcijām pamattoņa līknes pārklājās tikai 10, bet 15 tās atšķiras: sešās pozīcijās [`] tipa alotons kontrastēja ar [^] tipu ar to, ka pirmajam bija ∩ , otrajam – \ formas līkne. Astoņos gadījumos līknes „samainītas vietām”, t. i., līkni ar virsotni ieguva tikai [^] tipa alotons. Vienā gadījumā [`] F0 kāpa, [^] – krita. Ir novērots, ka [` : ^] kontrasts biežāk zūd, ja patskani no abām pusēm ieskauj balsīgie vai nebalsīgie līdzskaņi, sonanti. Pozitīvais rezultāts ar  ∩ : \ formas līknēm ir zilbēs ar [ie], kuras sākas ar sonantu, bet pa labi ir nebalsīgais patskanis, \ : ∩ tipa kontrasts raksturīgs zilbēm ar atvērto [ā] tipa patskani vai arī augstākā pacēluma patskaņiem, ja tikai no labās puses ir sonants.  [` : ^] opozīcija rodas arī tad, ja zilbe sākas ar atvērto divskani. Rezultātus ietekmē patskaņu kvalitāte un līdzskaņu apkaime: stiprajās pozīcijās tonēmas var kontrastēt, bet vājajās – kontrasts tiek neitralizēts. Taču arī pamattoņa (F0) sakrišanas gadījumā [` : ^] alotonus gandrīz vienmēr šķir nevienāda kvalitāte, kas konstatējama ar F1 un F2 atšķirībām.  

Konferences priekšpēdējā dienā bija iespēja paviesoties Lingvistikas institūtā, kas ir viens no 52 Rumānijas akadēmijas institūtiem, un aplūkot Eiropas valodu atlanta (ALE) arhīvu. 

Tika izveidota SIDG Starptautiskā komiteja, par tās prezidenti ir kļuvusi prof. Manuela Nevaci (Rumānija), kā arī ir vairāki viceprezidenti.

Kongresa laikā notika arī ALE Redakcijas padomes 55. sēde. Tajā tika apspriesta ALE 11. sējuma sagatavošanas gaita un problēmas, Redakcijas padome tika iepazīstināta ar divu karšu un komentāru saturu. Tika arī nolemts papildināt autoru kolektīvu ar jauniem pētniekiem. 

Nākamais SIDG kongress notiks Marburgā Vācijā.

Kongresa programma Bukarestes Universitātes mājaslapā (PDF).