Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2025/1-0012, vad. Sanda Rapa) mērķis ir stiprināt un paplašināt zināšanas par latviešu valodu kā dinamisku sistēmu, ko veido tās vēsturiskā attīstība, reģionālā un sociālā dažādība, funkcionālā daudzveidība un daudzvalodīgā vide Latvijā un ārpus tās, vienlaikus attīstot latviešu valodu kā nacionālās identitātes un valsts drošības pamatu. Lai sasniegtu šo mērķi, latviešu valoda tiks pētīta sešās dimensijās: sociolingvistikā, terminoloģijā un tulkojumzinātnē, dialektoloģijā un latgaliešu rakstu valodas izpētē, onomastikā, latviešu valodas vēsturē un valodas apguvē. Projekts sastāv no sešiem savstarpēji saistītiem apakšprojektiem, kas kopumā atbilst visiem Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra rīkojuma Nr. 559 6.1.1. apakšpunktā noteiktajiem pētniecības uzdevumiem. Visi apakšprojekti veicinās programmas horizontālo mērķu sasniegšanu: cilvēkkapitāla attīstību, iesaistot studentus; zināšanu bāzes paplašināšanu valodniecībā un radniecīgās disciplīnās, sagatavojot recenzētas publikācijas un monogrāfijas; digitālo resursu un rīku pilnveidi, uzlabojot atvērta piekļuves valodas datubāzes un korpusus; ieguldījumu izglītības un valodas politikas attīstībā; kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanu un ieteikumu sniegšanu politikas veidotājiem.
2026. gada 27. martā projekta “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā (LaTS)” (Nr. VPP-LETONIKA-2025/1-0012) pārstāvji piedalījās 61. starptautiskā baltu valodniecības konferencē, sniedzot priekšlasījumus par dialektoloģijas, onomastikas, sociolingvistikas, valodas vēstures jautājumiem.
Laimute Balode referātā „Personvārdu fonētiskie un morfoloģiskie varianti latviešu antroponīmijā“ analizēja personvārdu variantumu latviešu valodā, īpaši pievēršoties priekšvārdu fonētiskajām un morfoloģiskajām variācijām. Viņa uzsvēra dažādu faktoru – sistēmisko, normatīvo un individuālo – mijiedarbību, parādot, ka varianti atspoguļo gan valodas attīstību, gan sociālos procesus.
Ina Druviete priekšlasījumā „Variantu lingvistika – vai alternatīva pieeja valodas paveidu stratifikācijai?“ aplūkoja variāciju lingvistiku kā sociolingvistikas virzienu un tās attiecības ar tradicionālo valodas paveidu dalījumu. Viņa diskutēja par šīs pieejas vietu latviešu valodniecībā un secināja, ka tā piedāvā dinamiskāku skatījumu uz valodas struktūru un lietojumu, papildinot ierasto klasifikāciju.
Edmunds Trumpa referātā „„LVDA materiālu vākšanas programmas“ (1954) fonētikas anketas latviešu literārās valodas piemēru akustiskā analīze (F1/F2 dati)“ analizēja latviešu literārās valodas skaņu akustiskos parametrus, balstoties uz vēsturiskajiem fonētikas datiem. Viņš pievērsās patskaņu formantu rādītājiem un to variācijai, sniedzot kvantitatīvu ieskatu latviešu valodas fonētiskajā sistēmā.
Anete Ozola referātā „Dažas piezīmes par patskaņu kvalitāti un kvantitāti lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs“ pievērsās patskaņu īpašībām lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs. Viņa analizēja gan kvalitātes, gan kvantitātes aspektus, uzsverot dialektu nozīmi latviešu valodas sistēmiskajā un vēsturiskajā izpratnē.
Anta Trumpa un Everita Andronova uzstājās ar priekšlasījumu „No ežām līdz robežām: variantu izšķiršanas un nozīmes skaidrojumu noteikšanas problēmas „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā““, kurā analizēja leksikogrāfiskās problēmas, kas rodas, veidojot vēsturisko vārdnīcu. Viņas pievērsās vārdu eža un robeža formām un lietojumam senajos avotos, uzsverot variantu nošķiršanas un nozīmju interpretācijas sarežģītību.
Pēteris Vanags referātā „Komentāri un valodas varianti Georga Manceļa rokasgrāmatā „Lettus“ (1637–1638): struktūra un funkcijas“ analizēja komentārus un valodas variantus agrīnajā latviešu rakstu tradīcijā. Viņš pievērsās to struktūrai un funkcijām, izgaismojot valodas normēšanas un interpretācijas procesus 17. gadsimtā.
Solvita Berra referātā „„Mēs ar vīru neesam labākie plānotāji, bet kaut kā Ziemassvētki ir“. Latviešu valodas intensīvā valodas kursa eksāmenu mutvārdu daļa kā atskaites punkts studentu runas prasmes līmeņa identificēšanai“ analizēja latviešu valodas apguvēju mutvārdu runu intensīvā kursa ietvaros. Viņa, balstoties uz studentu eksāmenu materiāliem, vērtēja runas prasmes attīstību un komunikatīvo kompetenci, uzsverot gan lingvistisko, gan personisko aspektu nozīmi.
Vairāk par konferenci: šeit.
Valsts pētījumu programmas projektā “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā (LaTS)” (Nr. VPP-LETONIKA-2025/1-0012) sagatavots un Zenodo repozitorijā (https://zenodo.org/records/19056122) publicēts projekta Datu pārvaldības plāns (Data Management Plan). Dokumentā noteikti projekta pētniecības datu vākšanas, apstrādes, dokumentēšanas, uzglabāšanas un publiskošanas principi, ievērojot FAIR datu pārvaldības principus.
Plāns aptver vairākus projekta datu avotus un digitālās infrastruktūras, tostarp Seno latviešu tekstu korpusu senie.lv, Latviešu vēsturisko vārdnīcu tezaurs.lv, Latviešu dialektu interaktīvo karti dialekti.lu.lv, kā arī sabiedrības līdzdalības platformas vietvardi.lu.lv un apvidvardi.lu.lv, kurās tiek vākti vietvārdu un apvidvārdu dati.
2026. gada 5. martā projekta LaTS vadītāja Sanda Rapa CLARIN un DARIAH konferencē „Humanitāro zinātņu digitālā infrastruktūra” prezentēja projektu, pastāstot par katru apakšprojektu, atbildot uz jautājumiem: kāpēc pētām?, ko šajā projektā pētām?, ko nepieciešams pētīt nākotnē.
Prezentācijā tika uzsvērts, ka latviešu valodas izpēte aptver gan tās vēsturisko attīstību, gan reģionālo un sociālo daudzveidību, gan funkcionēšanu daudzvalodīgā vidē. Projekts strukturēts sešos apakšprojektos: sociolingvistikā, terminoloģijā un tulkojumzinātnē, dialektoloģijā un latgaliešu rakstu valodā, onomastikā, valodas vēsturē un latviešu valodas kā svešvalodas apguvē, tādējādi aptverot galvenos latviešu valodas pētniecības virzienus.
Priekšlasījumā tika raksturoti arī konkrētie plānotie rezultāti – monogrāfiju un vārdnīcu izstrāde, dialektu un vietvārdu pētījumi, sociolingvistiskā analīze, terminoloģiju attīstība, kā arī pētījumi par latviešu valodas apguvi Latvijā, diasporā un ārvalstu universitātēs. Tika akcentēta arī digitālo resursu un nākotnes pētījumu nozīme, piemēram, valodas datu analīze, digitālas kartes un jauni rīki latviešu valodas izpētei.
Noslēgumā tika uzsvērts, ka projekts veido plašu pamatu latviešu valodas attīstības izpratnei un stiprina tās nozīmi kā Latvijas kultūras, identitātes un sabiedrības vienojošu elementu.
2026. gada 19.–20. februārī notika akadēmiķa Jāņa Endzelīna 153. dzimšanas dienas atceres konference „Pētniecība valodas praksei: sociolingvistiskie aspekti, terminrade, standartizācija” kas tika veltīta valodas pētniecības un valodas prakses mijiedarbībai – tam, kā mūsdienu sociolingvistika, terminoloģijas attīstība un valodas standartizācijas procesi veido un ietekmē latviešu valodas lietojumu dažādās sabiedrības un komunikācijas jomās un grupās, ielūkojoties gan valodas sociālajos un kultūras kontekstos, gan valodas plānošanas, normas, terminrades un valodas politikas norisēs, iezīmējot to teorētisko pamatojumu un praktisko ietekmi uz valodas vidi Latvijā un ārpus tās.
Pirmās sēdes uzmanības centrā bija terminoloģijas vēsturiskie un konceptuālie pamati. Māris Baltiņš analizēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas darbības attīstību un tās nozīmi valodas normēšanā, savukārt Andrejs Veisbergs pievērsās robežjautājumiem starp gramatiskajām konstrukcijām un frazeoloģismiem. Juridiskās terminoloģijas leksikogrāfijas problēmas aktualizēja Jānis Veckrācis, bet Vaida Misevičiūtė analizēja angļu valodas ietekmi uz lietuviešu valodu tulkojumos. Sēdē iezīmējās terminoloģijas sistēmiskums, normēšanas principi un starpvalodu ietekmes dinamika.
Otrajā sēdē tika uzsvērta terminoloģijas standartizācijas, starptautiskuma un konceptuālās konsekvences nozīme. Terminrades sociālo un semantisko aspektu lokā Vaida Buivydienė un Lina Rutkienė analizēja mitonīma angel semantisko transformāciju dažādās nozarēs, atklājot terminoloģijas un kultūras mijiedarbību. Administratīvās valodas normēšanas juridiskos aspektus aplūkoja Rasuolė Vladarskienė, savukārt Aida Čižikaitė pievērsās starptautiskās terminoloģijas teorijas veidošanās procesiem, analizējot Egena Vistera (Wüster) un Ernsta Drēzena (Drezen) sadarbību. Par metodikas terminoloģijas statusu stāstīja Anna Vulāne un Elita Stikute.
Trešajā sēdē tika izgaismota valodas normu dinamika un to sociālais un vēsturiskais konteksts. Valodas sistēmas un lietojuma aspektus aplūkoja Ilze Auziņa, Dace Markus, Guna Rābante-Buša un Paula Miķelsone, analizējot zilbes intonācijas normēšanas iespējas latviešu literārajā valodā. Terminoloģiskos un leksikas jautājumus medicīnas tekstos skatīja Palmira Zemlevičūte, savukārt Egita Proveja analizēja valodas lietojumu 19. un 20. gadsimta sākuma preses paziņojumos par nāvi.
Ceturtajā sēdē tika uzsvērta valodas loma sociālajā integrācijā, tiesiskajā praksē un starpkultūru saziņā. Silvija Papaurelīte-Kloviene analizēja kaimiņattiecību jēdzienu kultūras skatījumā, Viktorija Prituļaka stāstīja par valodas politikas nozīmi ukraiņu bēgļu lingvistiskajā integrācijā Latvijā, Ina Druviete – par lingvistisko ekspertīzi tiesu praksē, Vija Požarnova – par valodu kā vērtību sistēmu, bet Olga Freimane – par angļu valodas kā lingua franca lietojumu medicīnas profesionālajā komunikācijā.
Piektā sēde tika veltīta Dialektoloģijas un reģionālās valodas jautājumiem vairākos virzienos. Ieva Ozola un Liene Markus-Narvila pievērsās izlokšņu pētniecības teorētiskajiem aspektiem, Ilze Ziņģe analizēja latgaliešu literatūras tulkojuma attiecības ar literāro valodu, Lidija Leikuma – amatniecības leksiku Dienvidlatgalē, savukārt Edeite Laime kopā ar Lidiju Leikumu analizēja augu nosaukumus latgaliski. Sēdes priekšlasījumi parādīja latviešu valodas daudzveidību, reģionālo identitāti un dialektu nozīmi valodas attīstībā.
Sestā sēde parādīja terminoloģijas variatīvumu, nozares specifiku un izglītības lomu terminrades nostiprināšanā. Terminoloģijas lietojuma un attīstības jautājumus dažādās nozarēs analizēja Anna Šēfere, pievēršoties piedzīvojumu tūrisma terminu atbilsmes problemātikai, Anna Rudzīte aplūkoja mūzikas terminoloģijas attīstību pedagoģiskajos avotos, Arturs Stalažs – organismu nosaukumu terminoloģiju, bet Elza Seile un Anna Vulāne pievērsās skolēnu valodas lietojuma interpretācijai.
Septītā sēde akcentēja valodas kvalitāti, normu dinamiku un tehnoloģiju ietekmi uz valodas lietojumu. Evelīna Zilgalve analizēja valodas kultūras un digitālās komunikācijas aspektus, pētot partikulas vien funkcijas, Regīna Kvašīte aplūkoja lietuviešu terminoloģijas lietojumu Latvijā, Aiga Bādere – mašīntulkošanas kļūdu klasifikāciju un ietekmi, bet Baiba Valkovska – rediģēšanas vienprātības jautājumus.
Noslēguma sēde iezīmēja valodas pētniecības nepārtrauktību un teorijas saikni ar mūsdienu valodas praksi. Albina Auksoriūte aplūkoja terminoloģijas un valodas teorijas un vēstures jautājumus, analizējot Romana Bītauta lingvistiskās idejas, Ilze Lokmane, Baiba Valkovska un Gunta Nešpore-Bērzkallne stāstīja par ekspresīvās leksikas marķēšanu elektroniskajā vārdnīcā „Tēzaurs”, Raivis Bičevskis – par filozofiskās terminrades principiem, Daļa Kiseļūnaite – par personvārdu normēšanas aspektiem, bet Haralds Bihlmeiers – par agrīnās leksikogrāfijas standartizācijas pazīmēm 18. gadsimta vārdnīcā.
Kopumā konference parādīja, ka valodas pētniecība Latvijā un Baltijas reģionā arvien ciešāk saistās ar praktisko valodas lietojumu, politiku, terminoloģiju un sabiedrības vajadzībām, vienlaikus balstoties spēcīgā teorētiskā un vēsturiskā tradīcijā
Videoatskats uz konferences pirmo dienu. Sagatavojusi Vija Požarnova
Videoatskats uz konferences otro dienu. Sagatavojusi Vija Požarnova
2026. gada 3. februārī apakšprojekta „Latviešu valodas sociolingvistiskās studijas” dalībniece VELGA POLINSKA aizstāvēja promocijas darbu „Vieglā valoda latviešu valodas paveidu sistēmā” (darba zinātniskā vadītāja – šā apakšprojekta vadītāja profesore Ina Druviete). Promocijas darbā, balstoties teorētiskajā literatūrā, tekstu lingvistiskajā analīzē un sociolingvistiskajos datos, analizēta vieglā valoda kā mūsdienu latviešu valodas paveids, raksturotas tās leksiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās un tekstveides iezīmes, kā arī sabiedrības attieksme pret šo valodas formu un tās lietotājiem; darba galvenais secinājums – vieglā valoda ir literārās latviešu valodas modificēta forma, kas nodrošina informācijas piekļūstamību un iekļaujošu komunikāciju dažādām sabiedrības grupām.
2025. gada 22. decembrī notika projekta LaTS vadības pirmā sanāksme, kurā tika apspriesti projekta uzsākšanas jautājumi, plānotie rezultāti un turpmākā darba organizācija.
Sanāksmes dalībnieki vienojās par galvenajiem administratīvajiem soļiem projekta uzsākšanai, tostarp par darba organizācijas sakārtošanu un darbinieku slodžu pārskatīšanu, ņemot vērā paralēlos pienākumus citos projektos. Tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt skaidru un savlaicīgu informācijas apriti starp apakšprojektiem.
Atsevišķa uzmanība tika veltīta projekta pieteikumā paredzētajiem rezultātiem un to sasniegšanas sākotnējai plānošanai. Diskusijās īpaši izcelta zinātnisko publikāciju sagatavošana un darba resursu racionāla izmantošana.
Sanāksmes laikā tika pārrunātas arī projekta ārējo vērtētāju rekomendācijas, akcentējot apakšprojektu savstarpējo sasaisti, tehnoloģiskos aspektus, rezultātu izplatīšanu un risku savlaicīgu izvērtēšanu.
Noslēgumā tika skarti ar darba mobilitāti un dalību akadēmiskos pasākumos saistīti jautājumi, precizējot vispārējos principus, kā projektā iesaistītās aktivitātes sasaistāmas ar projekta rezultātiem projekta uzsākšanas posmā.
LU Latviešu valodas institūts
Kalpaka bulvāris 4 (111., 308. telpa)
Rīga, LV-1050
☏ 67034016
Seko mums
© Citējot un pārpublicējot no LU Latviešu valodas institūta mājaslapas, atsauce obligāta.
