Izdota institūta sociolingvistu kolektīvā monogrāfija

Novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces INAS DRUVIETES redakcijā nāca klajā kolektīvā monogrāfija „Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse”. Tā izstrādāta kā vienots pētījums, gan pievēršoties lingvistiskās attieksmes teorijai un tās praktiskajai izpausmei 21. gadsimta trešā gadu desmita sākumā, gan apcerot valodas kā identitātes koncepta attīstību Latvijā dažādu kultūru saskares un vēsturisko norišu kontekstā. Monogrāfijas autori ir Ina Druviete (Latvijas Universitāte), Dr. hist. Kaspars Kļaviņš (Latvijas Universitāte), Dr. philol. Linda Lauze (Liepājas Universitāte), Dr. philol. DITE LIEPA (Latvijas Universitāte), Mg. philol. VIJA POŽARNOVA (Latvijas Universitāte), Dr. philol. DACE STRELĒVICA-OŠIŅA (Latvijas Universitāte).

Pētījums veikts, pildot Valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” (VPP-IZM-2018/2-0002) 6.2. apakšprojektā paredzētos uzdevumus „veikt pētījumus par valodas politikas aktualitātēm un vēsturi Latvijā kontekstā ar notikumiem Eiropā un pasaulē, kā arī veikt latviešu valodas sociolingvistisko funkciju izpēti ‒ lingvistiskā attieksme un uzvedība, valodas un sabiedriskās domas attieksmes”.  

Pirmajā nodaļā „Lingvistiskā attieksme valodas politikā” sniegts ieskats Latvijas valodas politikas pamatnostādnēs un valodas politikas analīzes modelī, kas vienotā veselumā un dinamikā pētī trīs galvenos valodas situācijas dinamikas rādītājus – valodas prasmi, valodas lietojumu un lingvistisko attieksmi. Nodaļā īsi aplūkota pieeja attieksmes pētījumiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs, lingvistiskās attieksmes saistība ar valodas ideoloģiju, lingvistiskās attieksmes pētījumu vēsture un nozīme Latvijā.

Otrajā nodaļā „Valoda un identitāte” analizēts identitātes koncepts un tā izpausmes sociālajā un personības līmenī, īpaši pievēršoties tiem identitātes aspektiem, kas saistās ar valodas uztveri un lietojumu. Aplūkots jēdzienu identitāte, nacionālā identitāte, lingvistiskā identitāte lietojums Latvijas tiesību aktos un plašsaziņas līdzekļos, secinot, ka lingvistiskās identitātes izpratne Latvijā veidojusies ilgā laika posmā, saplūstot dažādiem virzieniem un strāvojumiem, bagātinoties ar citu kultūru pieredzi un saistot tradīciju un pragmatismu.

Trešajā nodaļā „Valoda kā identitāte Rietumu un Austrumu telpā” sniegts salīdzinošs konteksts identitātes koncepta veidošanās izpratnei. Līdztekus latviešu zinātniskajā literatūrā līdz šim plaši aplūkotajai Rietumu humanitārās domas ietekmei analizēta arī Austrumu pētnieku ietekme, kam bijusi nozīme latviešu lingvistiskās identitātes interpretācijās.

Ceturtajā nodaļā „Latviešu valoda pasaules valodu kopainā” iezīmēta latviešu valodas situācija uz globālās valodu daudzveidības fona 21. gadsimta trešajā desmitgadē. Izvērtēti objektīvie un subjektīvie faktori latviešu valodas noturībai valodu kontaktu un individuālā multilingvisma kontekstā. Piektajā nodaļā “Valoda kā vērtība” analizēts vērtības jēdziens ‒ vai tas attiecināms uz valodu vispār un uz latviešu valodu konkrēti? Kāda varētu būt saistība starp valodu kā vērtību un tās vietu identitātes kompleksā?

Sestajā nodaļā „Latviešu etnosa un valodas pašraksturojums: pieņēmumi, mīti un stereotipi” aplūkotas latviešu pašraksturojuma lingvistiskās iezīmes un analizēti pozitīvie, negatīvie un neitrālie stereotipi par valodām, latviešu valodu un valodu lietojumu.

Septītajā nodaļā „Valodas jautājumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos” aplūkoti plašsaziņas līdzekļi kā laikmeta un sabiedrības domu un noskaņu liecinieki. Nozīmīgas pārmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā vienmēr atspoguļojas valodā, savukārt ar valodas starpniecību sabiedrība skaidrāk apzinās un precīzāk formulē realitāti

Astotajā nodaļā „Latviešu lingvistiskā attieksme interneta diskusijās” atklāta virtuālās diskusiju vides attieksme pret valodu, gan analizējot izteikumus sociālajos tīklos, gan veicot tīmekļa satura patērētāju aptauju par dažādiem ar valodu saistītiem jautājumiem, īpaši par individuālās identitātes saistību ar valodu.

Devītajā nodaļā „Lingvistiskās attieksmes izpausmes uzrunas lietojumā” aplūkota uzruna kā raksturīgākā valodas lietojuma izpausme, kas daudzpusīgi atspoguļo lingvistisko attieksmi daudz plašākā tvērumā.

Desmitajā nodaļā „Lingvistiskā attieksme latviešu sabiedrībā: pūrisms, dzimte un citi aspekti” analizēti sabiedrībā valdošie viedokļi par valodas pareizību saistībā ar preskriptīvisma tendencēm, parādot, kā tradicionāli pieņēmumi ietekmē attieksmi pret valodu, tās kopšanu un valodas standartizācijas praksi. Īpaši aplūkota attieksme pret dzimtes un dzimumneitralitātes jēdzienu izteikšanu jaunāko politkorektuma tendenču aspektā.

Monogrāfija rekomendēta izdošanai ar Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu padomes 2021. gada 12. jūlija lēmumu. Monogrāfijas recenzenti ir Dr. habil. hum. Alvīds Butkus (Alvydas Butkus) (Vītauta Dižā Universitāte, Lietuva), Dr. habil. phil. Maija Kūle (LU Filozofijas un socioloģijas institūts), Dr. habil. philol. Jānis Valdmanis (Latviešu valodas aģentūra). Recenzente Maija Kūle norāda: „Recenzējamo grāmatu uzskatu par ļoti vērtīgu pētījumu kopu, kas ieinteresēs lasītājus dziļāk izprast valodas iedabu, funkcionēšanu sabiedrībā, mācīs par lingvistiskās attieksmes veidošanu un pareizu valodu.” Monogrāfija ir paredzēta gan dažādu nozaru humanitāro un sociālo zinātņu speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai. Tā ietver arī izvērstu kopsavilkumu angļu valodā (221.–273. lpp), pētījumā gūtās atziņas padarot pieejamas arī citu valstu lasītājiem.

Citas ziņas

Pagarināta pieteikšanās konferencei

LU Latviešu valodas institūts aicina piedalīties akadēmiķa Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konferencē „VALODAS REĢIONĀLIE VARIANTI”, kas notiks 2022. gada 22.–23. februārī tiešsaistē Zoom. Pieteikuma anketu un referātu tēzes (2500–3000

Lasīt vairāk »

Reģionālie vārdi

Mēs sociālajos tīklos

Share on facebook
Share on whatsapp
Share on twitter