2024. gada 26.–27. septembrī Viļņā, Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātē, notika Jona Jablonska piemiņai veltītā 29. starptautiskā konference „Runātā un rakstītā valoda: sinhronija un diahronija”. Sākot ar 1993. gadu, šajā konferencē tiek prezentēti pētījumi, kas atbilst J. Jablonska zinātniskās darbības jomām, tostarp fonētikai, morfoloģijai, sintaksei, leksikai un ortogrāfijai, sākotnēji galveno uzmanību veltot tieši lietuviešu valodas kultūras laukam. Šī gada konferencē dalībnieki tika aicināti referēt par baltu valodu runāto un rakstīto valodu gan sinhronā, gan diahronā aspektā. Kā norāda konferences organizētāji, Jonam Jablonskim bija ļoti svarīga vienkāršo cilvēku valoda, to izmantoja kā pamatu valodas standartizēšanai, normu noteikšanai un jaunu vārdu radīšanai.

Divās konferences dienās sešās sēdēs tika nolasīts 51 referāts par dialektoloģiju un fonoloģiju, vārddarināšanu, senajiem tekstiem un pārmaiņām valodā, lingvistiskajām prioritātēm, valodu identitāti, valodas variantiem, terminoloģiju u. c. aktuālām tēmām. Konferencē piedalījās 53 dalībnieki no 8 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Polijas, Itālijas, Šveices, Čehijas, Vācijas un Ukrainas. Pirmajā un otrajā konferences dienā ar Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektu „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā”,  „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” un „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” un Izp-2022/1-0013 „Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze”  atbalstu LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūtu pārstāvēja vadošā pētniece Laimute Balode (kā uzaicinātā plenārsēdes referente), pētnieces Sintija Ķauķīte, Inese Indričāne, Solveiga Čeirane un zinātniskā asistente Ieva Auziņa.

Pēc svinīgajām uzrunām konferences 1. dienas 1. plenārsēdi atklāja itāļu valodnieks, baltists Pjetro Umberto Dini ar referātu „The spoken word in the written text: translating Luter’s ideas on translation” („Runātais vārds rakstītā tekstā: tulkojot Lutera idejas par tulkošanu”) un LU HZF tenūrprofesore Andra Kalnača ar referātu „The Latvian Vocative – variation and standardization” („Latviešu valodas vokatīvs – variatīvums un standartizācija”).

Konferences 1. dienas 2. sēdē referātu „The quantity of Latvian consonants” („Latviešu valodas līdzskaņu kvantitāte”) nolasīja LU HZF Latviešu valodas institūta pētnieces Inese Indričāne un Solveiga Čeirane, kurā aplūkoja latviešu literārās valodas līdzskaņu izrunas īpatnības.

Zinātniskās asistentes Ievas Auziņas referāta „About some unprefixed and prefixed verb connections with prepositions and adverbs in Latvian” („Par dažiem bezpriedēkļa un prefiksālo darbības vārdu savienojumiem ar priedēkļiem un apstākļa vārdiem latviešu valodā”) mērķis bija izpētīt šo konstrukciju lietojumu, savstarpējo attieksmi un semantiku. Referātā aplūkotas konstrukcijas ar prievārdiem uz, no, caur, pār, kas izsaka telpiskās virziena attieksmes un no kuriem mūsdienu latviešu valodā vēsturiski izveidojušies priedēkļi uz– , no-, pār-, kā arī apstākļa vārdi: virsū, ārā, cauri, pāri, nost. Pētījumā tika novērota tendence, ka visbiežāk prefiksālā darbības vārda un bezpriekdēkļa darbības vārda konstrukcijās tiek izmantoti prievārdi ar kustības darbības vārdiem, kuriem ir tuva nozīme.

Konferences 1. dienas 2. plenārsēdē referātu „Reflection of Spoken Language in Onomastic Dictionaries” („Runātās valodas atspoguļojums onomastiskajās vārdnīcās”) nolasīja Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Laimute Balode. Referāta mērķis bija apkopot runātās valodas lietošanas pieredzi baltu leksikogrāfijā, analīzei izvēloties galvenokārt latviešu un lietuviešu onomastiskajās vārdnīcās iekļauto leksiku. Abās baltu valodās izdotas daudzas vārdnīcas, kurās fiksēti sarunvalodas elementi, taču prezentācijā galvenā uzmanība pievērsta tieši vietvārdu un personvārdu onomastiskajām vārdnīcām, to makrostruktūrai, kā arī mikrostruktūrai. Parasti onīmu vārdnīcās ir iekļautas standartizētas leksēmas, taču ir vairāki izņēmumi. Piemēram, lietuviešu iesauku vārdnīcu (Butkus 1995) varētu dēvēt par vienīgo sarunvalodas onomastisko (antroponīmisko) vārdnīcu baltu valodās, kas apkopo neoficiālos personvārdus. Citās antroponīmu – priekšvārdu – vārdnīcās (Siliņš 1990; Kuzavinis, Savukynas 1987) līdzās lemmai – šķirkļa vārdam, kas ir pilna vārda oficiālā forma literārajā valodā – tiek minētas arī sarunvalodā, dialektos lietotas hipokoristikas, nereti arī deminutīvformas. Tiesa, praksē arī neoficiālās personvārdu formas nereti ar laiku kļūst par oficiāliem, dokumentos reģistrētiem antroponīmiem.

No runātās valodas viedokļa referātā analizētas Latvijas un Lietuvas akadēmiskās vietvārdu vārdnīcas (Lvv I–VII, A–S, LVŽ I–IV, A–J). Abreviatūras latv. izr. (= izrunā) un liet. t. (= taria) ir samērā bieži iestarpinātas onīmu šķirkļos, tomēr Lvv šāda veida norāžu ir ievērojami vairāk nekā lietuviešu minētajā vārdnīcā.  Turklāt Lvv uz vietvārdu runas formu norāda arī e platā (e̹) , r mīkstā (ŗ) un divskaņa uo izruna.

Papildus priekšlasījumā tika apskatītas arī citas vietvārdu vārdnīcas: populārzinātniskā latviešu toponīmu mazā etimoloģiskā vārdnīca „No Abavas līdz Zilupei”, kas dod šādas runātās valodas formas iekavās: „Ape (vietējie izrunā Opa vai Ope)”, „Durbe (senākajā vietējo izrunā Duorbe)” (Balode, Bušs 2015). V. J. Zepa darbā „Latgolas vietvārdi. Austrumlatvijas toponīmu vārdnīca” (1984) vietvārdi apkopoti vietējā izrunā. Vietējās izrunas formu var atrast arī V. Rūķes-Draviņas Kauguru pagasta vietvārdu sarakstos (Rūķe-Dravuiņa 1971). Citās apskatītajās lietuviešu toponīmu vārdnīcās (gan zinātniskajā A. Vanagas „Lietuvių hidronimų etimologinis žodynas”, 1981, gan populārzinātniskajā  A. Vanagas „Lietuvos miestų vardai”, 1996)  netiek doti komentāri par toponīmu runas formu.

Referente salīdzināja runas formu atspoguļojumu lietuviešu un latviešu onīmu vārdnīcās ar citu valodu (igauņu, somu, zviedru, norvēģu, dāņu) pieredzi. Secinājumā: jebkura papildu informācija – arī runātās valodas, sarunvalodas formas, kas papildina toponīmu aprakstus – ir noderīga informācija vārdnīcu lietotājiem un vērtējama pozitīvi.

Vakara plenārsēdē ar priekšlasījumu „From Archives to Algorithms: Linguistic Data Extraction with AI” („No arhīviem līdz algoritmiem: Lingvistisko datu ieguve ar mākslīgā intelekta palīdzību”) uzstājās Bernes Universitātes pētniece Krista Šneidere (Christa Schneider), iepazīstinādama klausītājus ar jaunākajām pētīšanas metodēm, ekscerpējot personvārdus no arhīvu dokumentiem.

Konferences 2. dienas 2. sēdē referātu „Emotive, text-formation and referential functions of graphical signs” („Grafisko zīmju emotīvā, tekstveides un references funkcija”) nolasīja Latviešu valodas institūta pētniece Sintija Ķauķīte. Referātā tika pievērsta uzmanība tam, kā runātā valoda un prosodiskās un paralingvistiskās zīmes tiek kodētas rakstos, un aplūkots pieturzīmju, emocijzīmju, reālijzīmju un citu grafisko zīmju (@, # un &) lietojums emotīvā, tekstveides un references funkcijā. Teksta struktūra jeb veids, kā autors organizē informāciju tekstā, mainās atkarībā no stila, žanra, situācijas konteksta un saziņas mērķa. Mūsdienu tekstos plaši un daudzveidīgi lieto dažādas grafiskās zīmes, piemēram, pieturzīmes, emocijzīmes, reālijzīmes, kas var aizstāt runātai valodai raksturīgos paralingvistiskos līdzekļus un prosodiju, norādīt uz teksta autora attieksmi un emocijām, kā arī ietekmēt lasītāja rīcību un domas. Rakstos dažādās funkcijās lieto arī citas grafiskās zīmes, piemēram, @ zīme norāda uz atrašanās vietu, # – ziņojuma tematiku, savukārt, & izsaka vienojumu līdzīgi saiklim un. Šīs grafiskās zīmes ir ļoti būtisks teksta papildinājums, tās kļuvušas par teksta satura daļu un dažkārt var pat aizstāt daļu vai visu rakstīto tekstu.

Tradicionāli uzskatīts, ka interpunkcijai rakstu valodā ir četras funkcijas – gramatiskā, intonatīvā, semantiskā un stilistiskā funkcija (Blinkena 2009). Emocijzīmju un reālijzīmju pētnieki M. Danesi (2017, 100–103), Aidzjina Džana (Aijing Zhang; 2020, 3) un K. M. Zīvera (Siever 2020, 136–143) grafisko zīmju funkciju definēšanā balstījušies galvenokārt uz Romana Jakobsona valodas funkciju dalījumu (Jakobson 1960, 7). Sintija Ķauķīte referātā iepazīstināja ar izstrādāto grafisko zīmju un grafisko līdzekļu klasifikāciju, kas izmantota to funkciju aprakstīšanā un kopēja funkciju pārskata izveidošanā: gramatiskā funkcija, emotīvā, funkcija, intonatīvā funkcija, konatīvā funkcija, fātiskā funkcija, tekstveides funkcija, references funkcija un ornamentālā funkcija. Grafiskās zīmes emotīvā funkcijā lietotas, lai paustu teksta autora sajūtas un attieksmi, tekstveides funkcijā, lai veidotu saistītu tekstu atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām, un references funkcijā, lai nodotu saņēmējam ziņojumus un informāciju, piemēram, dialoga replikas vietā nosūtot emocijzīmi vai reālijzīmi kādā no elektroniskajiem saziņas līdzekļiem.

Konferences otrās dienas noslēguma plenārsēdē referēja Adriano Čerri (Adriano Cerri) no Itālijas, Pizas Universitātes, iepazīstinādams ar plašo pētījumu par iespējamajiem artikeļiem un pseidoartikeļiem (latv. tas, tā, viens, viena, kāds, kāda u. c.) baltu valodās gan diahronā, gan sinhronā aspektā. Vaids Šeferis (Vaidas Šeferis) no Čehijas runāja par jaunatklātiem arhīvu avotiem, kas skar Kristijona Donelaiša (Donelaitis) manuskriptus (demonstrēdams dokumentus pat ar iespējamiem autora pirkstu nospiedumiem). Jovita Nievulis-Grablūnas (Jowita Niewulis-Grablunas) no Polijas Poznaņas Universitātes runāja par vietējo lietuviešu (dzūku) rakstu un runāto valodu Polijas ziemeļdaļā.

Latviju šajā konferencē pārstāvēja arī Dr. philol. Daiga Deksne no Latvijas Universitātes, prof. Dace Markus un prof. Linda Lauze no Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Akadēmijas un neatkarīgā pētniece tulkotāja Evija Liparte. Viņu referāti bija veltīti dažādām tēmām, piemēram, terminoloģijas jautājumiem, attiecībām starp literāro valodu un runāto valodu teritorijā, kur tiek runāts dialektā (Dace Markus), runātās valodas pētījumiem sociolingvistiskā aspektā (Linda Lauze), īpašības vārdu vārddarināšanas modeļiem latviešu valodā (Daiga Deksne), kā arī okazionāliem Covid-19 pandēmijas laika jaundarinājumiem latviešu un lietuviešu valodā (Evija Liparte).

Programma, tēžu krājums un plašāka informācija pieejama konferences mājaslapā (http://www.jablonskio-konferencija.flf.vu.lt/lt/).