Ģeogrāfiski un tematiski plaša starptautiskā konference „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” („Linguistic Diversity, Terminology and Statistics”) notika Ventspils Augstskolā 3.–4. novembrī 2022, kas attālināti pulcināja zinātniekus no Itālijas, Maltas, Rumānijas, Čehijas, Beļģijas, Polijas, Lielbritānijas, Somijas, Spānijas, Lietuvas un Latvijas.
Starp uzaicinātajiem plenārsēdes referentiem bija arī mūsu institūta vadošā pētniece Laimute Balode, kas stāstīja par etnonīmiem – endonīmiem un eksonīmiem: „How do we call each other: on ethnonyms – endonyms and exonyms” („Kā mēs saucam viens otru: par etnonīmiem – endonīmiem un eksonīmiem”), gan analizēdama terminoloģiskos aspektus, gan iepazīstinādama ar etnonīmu – igauņi, lietuvieši, latvieši –, un horonīmu – Igaunija, Lietuva, Latvija – vēsturi, iespējamo etimoloģiju un mūsdienu lietojumu citās valodās.
Par terminu iekļaušanu vispārīgajās un speciālajās divvalodu vārdnīcās pārliecinoši referēja Kārļa Universitātes (Čehija) prof. Marija Vahkova (Marie Vachková), pieskardamās arī tādiem terminiem kā vārdnīcu makrostruktūra un mikrostruktūra, sinonīmija, akadēmiskā vārdnīca u. c. vācu-čehu vārdnīcu kontekstā. Vairākos referātos tika diskutēts par vārdnīcu, korpusu un citu palīglīdzekļu izmantošanu tulkotāju darbā (Frančeska Bianči (Francesca Bianchi), Itālija), tika runāts arī par Covid-19 terminoloģijas radīšanu un attīstību rumāņu valodā (Darja Protopopesku (Daria Protopopescu), Rumānija), tika skarta arī administratīvās valodas tulkošana migrantiem (Marija Kastillo Bernala (Maria Pilar Castillo Bernal), Spānija).
Latvijas translatoloģijas speciālisti un tulkotāji savās prezentācijās pievērsa uzmanību daudzām aktuālām lietām: piemēram, ūdenskrāsu nosaukumu tulkošanai latviešu-angļu valodā (galvenā uzmanība – zilajai krāsai, kas, izrādās, ir ļoti populāra krāsa Baltijā, it īpaši Latvijā) (Guntars Dreijers, Latvija), augu nosaukumiem un to definīcijām dažādos leksikogrāfijas resursos (Silga Sviķe, Latvija), somatisko un botānisko frazeoloģismu salīdzinājumam latviešu, krievu un vācu valodā (Linda Gaile, Latvija), bioloģijas terminiem un izmaiņām taksonīmijā (Arturs Stalažs, Latvija). Otrā konferences diena tika veltīta galvenokārt tulkošanas problēmām: Zane Veinberga (Latvija) stāstīja par pieredzi un eksperimentu, tulkojot latviešu deminutīvus prozas tekstos angļu valodā, Agita Baltgalve (Latvija) stāstīja par Āzijas reliģisko tekstu personvārdu atveidi latviešu valodā, Jolanda Morato (Yolanda Morató, Spānija) iepazīstināja ar pieredzi, tulkojot daudzvalodīgu autoru darbus, Patrīcija Giampieri (Patrizia Giampieri, Malta, Itālija) iedziļinājās angļu valodas un itāļu valodas korpusu salīdzināšanā, Antons Hoite-Vests (Antony Hoyte-West, Polija) stāstīja par ķeltu valodas oficiālajiem valodas sertifikātiem.
Konferences nobeigumā bija interesanta stenda referātu sekcija, kur aizkustinošs referāts tika veltīts mūsu kolēģa Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņai.
Laimute Balode
LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece