Pašā vasaras vidū ar jauniem šķirkļiem atkal ir papildināta „Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16.–17. gadsimts)”: šobrīd ir publicēti jau 2106 šķirkļi. LVVV ir elektroniska vārdnīca, tādēļ to iespējams veidot pakāpeniski, labot un papildināt, vismaz reizi gadā padarīto publicējot vietnē https://tezaurs.lv/lvvv/. Šķirkļu publicēšanas vai labošanas gads un datums redzams aiz katra šķirkļa.

Katrā vārdnīcas šķirklī dots vārda gramatiskais raksturojums, nozīmju skaidrojums, senākais un jaunākais lietojums, bieži lietotie un stabilie vārdu savienojumi, frazeoloģismi un etimoloģijas skaidrojums.

Jaunā „raža” ir lasāma vairāk nekā 240 jaunos šķirkļos, kuru lielākā daļa sākas ar burtu a. Tā šobrīd visi interesenti var uzzināt, ka piemēram, vārds apkrēst nozīmē ‘nosmērēt, aptraipīt, aptašķīt’, ārstība ‘zāles’, atdieni ‘vasaras rudzi’, atvēģēt ‘māt, pamāt’, audzēklis ‘audžubērns, audzināšanā pieņemts bērns’, auklīši ‘pušķi’, auliskiņ ‘aulekšiem’, aumanis ‘saniknoti, neprātīgi’, aumeisteris ‘mājskolotājs; pils, nama pārvaldnieks; arī sardzes priekšnieks, virsnieks’.

Tā kā vārda nozīme vislabāk redzama tieši tā lietojumā, tad bieži lietotie vārdu savienojumi ir tie, kas palīdz labāk uztvert vārda „dzīvi” 16.–17. gadsimta Latvijā. Piemēram, vārdnīcā var izlasīt, ka audekls galvenokārt ir dārgs, smalks un šķīsts (senajos tekstos šķīsts ‘tīrs’), ausis var aizskart, nocirst, kārnīt (senajos tekstos kārnīt ‘tīrīt’), avis var atstāt, atrast, upurēt, dzirdināt, izlaist, ganīt, cirpt vai no āžiem nošķirt, savukārt alus var būt jauns, apziedējies, to var darīt, brūvēt, vātēt.

Stabilie vārdu savienojumi un frazeoloģismi, kuriem ir no šķirkļa vārda atšķirīgs lietojums, vārdnīcā ir arī skaidroti. Var uzzināt, ka alus muša ir nevis nedzirdēta kukaiņu suga, bet dzērājs, Abraama klēpis ir paradīze, auzu odere ir zirga barība, plānas, izpletušās, platas, skaļas ausis ir tam, kam ir laba dzirde, biezas ausis, tieši otrādi, ja cilvēks nedzird vai izliekas nedzirdam. Ja būtu vēlēšanās 17. gadsimta latvietim pajautāt, kādēļ tas ir nomākts, vajadzētu teikt: Kas tev azotī?

Sava nozīmīga vieta vārdnīcā ir arī 16.–17. gadsimta tekstos sastopamajiem īpašvārdiem – personvārdiem un vietvārdiem. Lielākā to daļa saistīta ar Bībeles tulkojumu un atklāj grūto tulkotāja darbu: vai vācu Ahieser rakstīt kā Akiezers vai Aiiezers? Vai vācu Ahiman būs Akimans vai Aimans? Tas šajos gadsimtos vēl nav izlemts, jo tekstos (un vārdnīcā) sastopami abi varianti. Tulkotājiem nācās arī domāt, kā latviski atveidot vācu Hachiroth (ir Akirota), Ahitophel (ir Akitovels) un daudzus citus. Bet varam arī uzzināt, ka līdzās tādiem svētkiem kā Jāņi, Pēteri vai Miķeļi latvieši ir svētījuši arī Andrus, t. i., Andreja dienu (30. novembris).

Šķirkļu autori ir LU Latviešu valodas institūta vadošie pētnieki ANTA TRUMPA, RENĀTE SILIŅA-PIŅĶE un PĒTERIS VANAGS, pētniece ANNA FRĪDENBERGA un LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece EVERITA ANDRONOVA. Par tehnisko nodrošinājumu lielu paldies sakām LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniekam ILMĀRAM POIKĀNAM.

Vārdnīca top ar Valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu.