2026. gada 25. maijā Alūksnē notika kārtējais starptautiskais seminārs par latgaliešu, malēniešu un dienvidigauņu izloksnēm, kurā dalījāmies pierobežas dialektoloģijas un valodu tipoloģijas aktualitātēs.  To organizēja Tartu Universitātes valodnieki profesors Karls Pajusalu un LU Lībiešu valodas institūta pētnieks Uldis Balodis, kurš darbojas arī Tartu Universitātes projektā. No Latvijas 11 semināra dalībnieku grupā piedalījās trīs valodnieces: RTU Liepājas akadēmijas vadošā pētniece Dace Markus, Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka un LU profesore Lidija Leikuma.

24. maijā, svētdienas pievakarē, vēl pagūstam iepazīt Alūksnes bānīša muzeja ekspozīciju, bet 25. maijā sākās seminārs. To atklāja Tartu universitātes profesors Karls Pajusalu,   kurš bija priecīgs par Daces Markus   monogrāfiju „Izloksnes Latvijas-Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”, analizēja dienvidigauņu valodas un malēniešu izlokšņu kopīgās iezīmes. Lepni skanēja viņa   teiktais: „Mums vairs nav leivu valodas runātāju, bet leivu valoda dzīvo caur malēniešu runu.”

ANNAS STAFECKAS referāts, kas tapis valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (LaTS, Nr. VPP-LETONIKA-2025/1-0012), bija veltīts Vidzemes izlokšņu attīstībai. Vidzeme ir tas Latvijas novads, kurā pārstāvēti visi trīs latviešu valodas dialekti. Detalizētāk tika analizēti dažādie viedokļi par Vidzemes vidus izlokšņu cilmi. Visās aplūkotajās Vidzemes izlokšņu grupās sastopama Baltijas somu valodu ietekme, par ko liecina gan „Latviešu valodas dialektu atlanta” kartes, gan Martas Rudzītes, Antona Breidaka, Elgas Kagaines un Maijas Poišas pētījumi.

Uldis Balodis savā ziņojumā bija apkopojis igauņu izcelsmes vietvārdus un uzvārdus Latgalē un secinājis, ka tie veido igauņu valodas „salu arhipelāgu”. Mīna Norvika iepazīstināja ar topošo  Baltijas jūras somu valodu UraTyp datubāzi, bet Dace Markus, kura arī uz Alūksni bija devusies ar projekta LaTS atbalstu, detalizēti analizēja malēniešu izloksnes un uzsvēra nepieciešamību tās pētīt sociolingvistiskā aspektā. Lidija Leikuma runāja par atšķirībām starp Latgales izloksnēm, latgaliešu rakstu valodu un sarunvalodu.

Interesantas bija diskusiju par Baltijas somu, malēniešu un Latgales iedzīvotāju sakariem un valodu mijiedarbību.

Pateicība semināra organizētājiem un referentiem, paldies viesmīlīgajai, ziedošo ceriņu ieskautajai Alūksnei! Īpašs paldies Alūksnes sabiedrisko attiecību speciālistei Evitai Aplokai!