3. maijā LU Latviešu valodas institūts piedalījās Apvienoto Nāciju Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas (United Nations Group of Experts on Geographical Names,UNGEGN) regulārās tikšanās pirmajā sanāksmē, kurā pēc grupas vadītāja Pjēra Žaijāra (Pierre Jaillard) lūguma pastāstīja vairāk par Tautas vietvārdu datubāzi – kā tā darbojas, un kā tiek apstrādāti iesūtītie dati.

UNGEGN sesijas tiek regulāri rīkotas jau vairāk nekā 50 gadu, lai sapulcinātu vienkopus visas pasaules vietvārdu standartizētājus un pētniekus un ļautu valstīm pastāstīt par rastajiem risinājumiem vietvārdu saglabāšanā, vākšanā, standartizēšanā, administrēšanā un popularizēšanā. Ikreiz šajās sesijās tiek pieņemti svarīgi lēmumi un rezolūcijas, kas palīdz valstīm izstrādāt un pamatot savus regulējošos likumus un noteikumus. Šoreiz tikšanās tika veltīta vietvārdiem kā noturīgas (ilgtspējīgas) attīstības un pandēmijas pārvaldīšanas līdzekļiem (Geographical Names Supporting Sustainable Development and Management of the Pandemic). Kopumā šajā sesijā tiks organizētas 10 sanāksmes – katra divu stundu garumā.

Pirmajā, kas notika 3. maijā, grupas vadītājs Pjērs Žaijārs aplūkoja iesniegtos 39 valstu ziņojumus. UNGEGN vadītājs un tikšanās dalībnieki bija ar tiem rūpīgi iepazinušies un izvēlējušies dažus pasākumus un notikumus, par kuriem gribētu uzklausīt plašāku stāstījumu. Starp šādiem notikumiem bija arī LU Latviešu valodas institūta organizētā vietvārdu talka un tās nolūkiem radītā Tautas vietvārdu datubāze.

LU Latviešu valodas institūta direktore SANDA RAPA raksturoja Tautas vietvārdu datubāzes radīšanas nolūku un mērķi, pastāstīja par tās galvenajām sadaļām un iedrošināja citas valstis veidot šādu vietvārdu uzkrāšanas rīku. Tautas vietvārdu datubāze, ko pēc LU Latviešu valodas institūta lūguma un norādījumiem programmēja LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, tika atvērta kā pūļpakalpes rīks, lai ar visas tautas palīdzību reģistrētu vietvārdus, ko nevar izdarīt ar valodnieku un ģeogrāfu spēkiem vien. Reģistrējoties lietotājs nokļūst vietvārdu pūļpakalpē, kur var apskatīt jau reģistrēto vietvārdu sarakstu, iepazīties ar vietvārdu vākšanas instrukciju un ievadīt pats savu vietvārdu. Datubāzei ir trīs obligāti aizpildāmie lauki: vietvārds, objekta kategorija un vietvārda lokalizācija (piederība konkrētam pagastam). Bez šiem obligātajiem laukiem var reģistrēt arī katra vietvārda paralēlās formas, atzīmēt vietu kartē un sniegt jebkādu kultūrvēsturiski, ģeogrāfisku, sociālu, vēsturisku informāciju. Kā rāda jau reģistrētie vietvārdi, aktīvi tiek aizpildīti visi (arī neobligātie) lauki, īpaši piezīmju sadaļa, kur tiek lielākoties sniegti vietu stāsti – vietas un vārda vēsture.

Ikviens, kurš ir reģistrējies šajā pūļpakalpē, var arī visus vietvārdus apskatīt, taču rediģēt var tikai datubāzes izveidotājs un turētājs, proti, LU Latviešu valodas institūts un LU Matemātikas un informātikas institūts. Tie nav publicēti atvērtā piekļuvē, taču ar laiku LU Latviešu valodas institūts plāno izdot uz šo savākto datu pamata sagatavotu printētu izdevumu par katru pagastu. Līdz šim pārbaudītie dati rāda apbrīnojamus rezultātus – vietvārdu reģistrētāji lieliski saprot, kas viņiem jādara. Kļūdu procents ir ārkārtīgi mazs – to praktiski nav. Tam par iemeslu, iespējams, ir dziļās un senās tautas un zinātnieku sadarbības saknes: valodnieki jau vairāk nekā gadsimtu uzticīgi un uzcītīgi ir izmantojuši iedzīvotāju palīdzību. 

Tautas vietvārdu datubāze ir pierādījusi, ka šādas akcijas rada izpratni un interesi par vietvārdiem, to nozīmi un vērtību. Un tas, ka šādu akciju augstu vērtē UNGEGN vadība, pierāda, ka mēs sadarbībā ar Latvijas ļaudīm esam uz pareizā ceļa. Aicinām turpināt reģistrēt vietvārdus Tautas vietvārdu datubāzē, lai nākamajā sesijā varam lepoties ar jaunu bagātīgu vietvārdu krājumu! Nākamgad datubāzi ar Valsts pētījumu programmas „Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” atbalstu plānots padarīt ērtāku, pārskatāmāku un atvērtāku.

UNGEGN sesijas sanāksmju tiešraides var vērot Apvienoto Nāciju interneta televīzijā.