2021. gada 17.–18. maijā tiešsaistes platformā Zoom notika Olomoucas Palacka universitātes (Palacký University in Olomouc, Prāga, Čehija) organizētā 22. jauno valodnieku starptautiskā zinātniskā konference „Komunikācija Nr. 2021: degradācija un/vai inovācija?” (22nd International Meeting of Young Linguists. COMMUNICATION no. 2021: Degradation and/or innovation?), kurā uzstājās 28 pētnieki no 12 pasaules valstīm – Čehijas, Ēģiptes, Gruzijas, Itālijas, Japānas, Latvijas, Lielbritānijas, Pakistānas, Saūda Arābijas, Slovākijas, Taivānas un Ungārijas. Konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties lekciju par gramatiskajām atšķirībām dažādu valodas saimju valodās, piedalīties semināros par valodu mācīšanu un mācīšanos, starpkultūru komunikāciju, diahroniskiem pētījumiem un čehu valodas apguvi, kā arī piecās sēdēs  ziņot par saviem pētījumiem par dažādām tēmām, piemēram, valodu mācīšanu un mācīšanos, valodas lietojumu dažādos tekstos. Viena no Latvijas pārstāvēm šajā konferencē bija LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente SINTIJA ĶAUĶĪTE, kura mūsdienu tekstu analīzei veltītā sēdē nolasīja referātu Use of emoticons in social networks par emocijzīmju lietojumu sociālajos tīklos, atspoguļojot aptaujas “Saziņa sociālajos tīklos” rezultātus. Programma, tēžu krājums un plašāka informācija pieejama konferences mājaslapā.

Sintija stāstīja par to, kā tīmekļa rašanās un tehnisko ierīču straujā attīstība ir ietekmējusi komunikāciju, par saziņu internetā koronavīrusa pandēmijas laikā un multimodalitāti – valodas un semiotisko resursu (pieturzīmju, emocijzīmju u. c.) kombinācijām vienā tekstā. Vairumam valodas lietotāju emocijzīmes kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Katra no tām ir zināma gandrīz visiem interneta lietotājiem neatkarīgi no dzimuma, nacionalitātes, dzimtās valodas vai kultūras. Ar emocijzīmēm grafiskā veidā iespējams paust emocijas, jūtas, domas, attieksmi, piešķirt ziņojumam humoristisku noskaņu vai padarīt to personīgāku. Pētījuma mērķis bija sniegt pārskatu  par dažādu sociālo tīklu lietošanas paradumiem un pievērst uzmanību emocijzīmju lietojumam sociālajos tīklos. Īstenojot pētījumu, datu vākšanas procesā tika izmantota aptauja „Saziņa sociālajos tīklos” (no 2020. gada 11. marta līdz 2021. gada 20. janvārim). Aptaujājot sociālo tīklu Facebook un Draugiem, mobilās saziņas aplikācijas WhatsApp, kā arī e-pasta lietotājus, tika noskaidrots, kādi ir respondentu sociālo tīklu lietošanas paradumi un vai saziņā tiek izmantotas no interpunkcijas zīmēm veidotas emocijzīmes. Respondenti sniedza atbildes uz 13 jautājumiem. Aptaujas anketu aizpildīja 171 respondents – 48 vīrieši un 123 sievietes. Dominējošā vecuma grupa sievietēm: 20–29 gadi, vīriešiem: 12–19 gadu; dominējošā izglītība sievietēm: maģistra, bet vīriešiem: pamatskolas.  Vidējais respondentu vecums: 31,1 gadi. Ņemot vērā respondentu skaitu, atsevišķi analizētas sieviešu un vīriešu dzimuma respondentu atbildes uz aptaujas jautājumiem. Secināts, ka sievietes visbiežāk sociālos tīklus izmanto saziņai, bet vīrieši – saziņai un izklaidei. Populārākie sociālie tīkli sieviešu un vīriešu dzimuma respondentu vidū ir Facebook un Instagram. Lielākā daļa aptaujāto cilvēku lieto emocijzīmes, lai rakstiski paustu emocijas un attieksmi un piesaistītu teksta adresāta uzmanību, daļa – pieraduma dēļ. Šīs grafiskās zīmes lietotas atkarībā no situācijas un konteksta, komunikācijas dalībnieku sociālajām lomām, komunikācijas paradumiem vai citu iemeslu dēļ. Vairākumam aptaujas dalībnieku šķiet, ka nav iespējams sazināties un vienam otru saprast tikai ar emocijzīmju palīdzību un ka nākotnē tās nevarētu pilnībā vai daļēji aizstāt visu rakstīto tekstu. Daļa respondentu emocijzīmes neizmanto vispār. Tas ļauj secināt, ka saziņa ir iespējama arī bez emocijzīmēm.