Aprīļa pēdējā nedēļas nogale atnāca ar skumju ziņu – 28. aprīlī mūžībā devies LU Latviešu valodas institūta bijušais kolēģis leksikogrāfs Imants Šmidebergs.

Viņš dzimis 1946. gada 3. septembrī Ventspilī, un Ziemeļkurzemes daba un ļaudis viņu saistīja līdz pat mūža beigām.

Ceļš uz filoloģiju nesākās uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Imants apguva virpotāja specialitāti un ieguva virpotāja diplomu. Amatnieka prasmes dzīvē bieži noderēja, taču vilināja filoloģija, tādēļ 1970. gadā viņš uzsāka studijas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, kuru beidza 1975. gadā. Jau studiju gados (1973.–1974. gadā) Imants Šmidebergs sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras sektorā, bet 1976. gadā viņš pievienojās šā institūta Vārdnīcu sektoram, kurā norit darbs pie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas”. Pirmie viņa rakstītie šķirkļi ar k un l sākumburtiem atrodami „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 4. sējumā, kas iznāca 1980. gadā, bet  pēdējie ar t un v sākumburtiem – 8. sējumā, kas nāca klajā 1996. gadā. Leksikogrāfa darbs Imantam bija īsti piemērots, šeit viņš spēja iedziļināties vārdu nozīmēs līdz pēdējam sīkumam un mēģināt to atspoguļot arī rakstos. Arī filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija, ko viņš aizstāvēja 1989. gada 25. janvārī, bija veltīta semantikas jautājumiem – „Ar priedēkli pār– atvasināto vārdu semantika un to leksikogrāfiskā analīze”.  Tā tika izstrādāta filoloģijas zinātņu doktora Laimdota Ceplīša vadībā, un to atzinīgi novērtēja oficiālie recenzenti filoloģijas zinātņu doktori Daina Nītiņa un Jānis Rozenbergs. 1992. gadā iegūtais grāds pielīdzināts filoloģijas doktora grādam.

Mainoties apstākļiem, ar 1992. gada 1. janvāri izveidojas atsevišķs Latviešu valodas institūts (vēlāk – Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts), taču Imants turpina leksikogrāfa darbu. Pēc darba pabeigšanas pie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas”, Imants tiek iekļauts darba grupā, kas strādā pie „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas”. Šai darbā pavadīti vairāk nekā 15 gadi, vienlaikus rakstot arī paraugšķirkļus ar sākumburtu a plānotajai „Latviešu izlokšņu vārdnīcai”.  Šķiet, ka šis darbs vēl vairāk ievilināja leksikogrāfa slazdos, cenšoties izzināt ne tikai pateikto, bet arī nepateikto. Lai gan Imants Šmidebergs pensionējās jau 2009. gadā, viņš turpināja palīdzēt „Mūsdienu  latviešu valodas vārdnīcas” kolektīvam pabeigt šo darbu.

Gan tuvākie, gan tālākie darba biedri Imantu  ir iepazinuši kā atsaucīgu kolēģi ar plašām zināšanām ne tikai filoloģijā, bet arī citās zinātņu nozarēs, kas bija īpaši noderīgi arī leksikogrāfa darbā. Lielākā daļa ir bijuši liecinieki arī nepieciešamajos steidzamajos galdnieka un atslēdznieka darbos, kad bija jāsalabo kāda krēsla kāja, rakstāmgalda atvilktne, vai jānomaina atslēgas slēdzene.

Ar Imantu sastrādāties vienmēr bija patīkami un rosinoši, jo viņam bija lieliska humora izjūta. Viņam bija arī brīnišķīgs aktiera talants, kas izpaudās atsevišķos brīvā laika brīžos un kopīgās institūta svinībās.

Ārpus darba Imantam bija arī lielisks vaļasprieks, kam viņš veltīja visu brīvo laiku. Šķiet, būs grūti atrast otru cilvēku, kas tik labi pārzināja visas mazās Ziemeļkurzemes upītes un labākās foreļu vietas. Un, protams, Imanta sirdī vienmēr bija vieta sievai Daigai, meitai Laurai un vēlāk arī mazbērniem.

Atcerēsimies Imantu Šmidebergu kā labestīgu, atsaucīgu un aizrautīgu cilvēku.  Atvadīšanās no Imanta Šmideberga – 2022. gada 5. maijā pulksten 14.00 Krematorijas Lielajā zālē.