Izdevniecībā Peter Lang iznācis sestais izdevums, kas veltīts mūsdienu Prāgas lingvistiskās skolas rakstiem par valodu, sabiedrību un mijiedarbību. Jaunākais izdevums Interests and Power in Language Management („Intereses un spēks valodas pārvaldībā”, redaktori Mareks Nekula (Marek Nekula), Tama Šērmane (Tamah Sherman) un Halina Zavišova (Halina Zawiszová)) ir pēc skaita trešā kolektīvā monogrāfija šajā sērijā, kas veltīta valodas pārvaldības teorijai un pieejai (Par valodas pārvaldības teoriju var plašāk lasīt Solvitas Berras Nacionālās enciklopēdijas šķirklī.

Izdevumu veido redaktoru ievads, trīs daļas ar 12 nodaļām un epilogs. Pirmā daļa „Valodas ideoloģijas” (Language Ideologies) apvieno publikācijas, kuru centrālais izpētes jautājums ir saistīts ar valodas ideoloģiju valodas pārvaldības teorijā un praksē, piemēram, Čehu valodas konsultāciju centrā. Otrajā daļā „Minoritāšu valdoas un minoritizētās valodas” (Minority Langauges and Minoritized Languages) ir četras nodaļas, kurās vairāk uzmanības veltīts atsevišķo sociālo dalībnieku (indivīdu, valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju) lingvistiskajām pārliecībām, metalingvistiskajām darbībām saistībā ar minoritāšu un „minoritizētajām” valodām un ietekmi uz valodas procesiem dažādās valstīs un to sociolingvistiskajās jomās. Savukārt trešās daļas „Svešvalodu politika, mācīšana, mācīšanās un lietojums” (Foreign language policies, teaching and learning, and use) pamatā ir raksti, kuros plaši izvērsti jautājumi par svešvalodu apguves pārvaldību, svešvalodu mācīšanu, mācīšanos un lietojumu izglītības iestādēs un darba vietās.

Vadošās pētnieces SOLVITAS BERRAS (Burr) nodaļa The interaction of nationalist language ideology and the interests of individual actors: An unresolved dispute over language use on Latvian house number signs ir par sarežģītu un ilgstošu vienas Latvijas privātmājas numurzīmes izpēti un apspriedi dažādos līmeņos (t. sk. LR Satversmes tiesā), jo tajā ir ielu nosaukums trijās valodās: latviešu, angļu un krievu valodā. Autore analizē gan šī procesa attīstību ar vairākiem valodas pārvaldības cikliem, gan arī šajā procesā iesaistīto dalībnieku intereses (personiskās, lingvistiskās, politiskās), formulētos argumentus trilingvālas zīmes akceptēšanai vai noraidīšanai Latvijas lingvistiskajā ainavā, kā arī izmantotās stratēģijas sociolingvistiskās un metalingvistiskās problēmas noliegšanai vai risināšanai. Nobeigumā Solvita Berra norāda uz trūkumiem Latvijas valodas pārvaldības modelī un turpmāk sakārtojamiem jautājumiem saistībā ar valodas problēmu juridiskā atrisinājuma reālu ieviešanu lingvistiskajā praksē.

Grāmata būs noderīga visiem, kurus interesē valodas politika, valodas ideoloģija, valodas pārvaldība, publiskā komunikācija, valodu kontakti, lingvistiskās attieksmes un sociokultūras problēmas.

Izdevums ir pieejams divos formātos: e-versijā bez maksas un drukas versijā par maksu. Vairāk skatīt izdevniecības mājaslapā.