Neretā dzimušais garīgās dzejas un citu reliģisko tekstu tulkotājs un dzejnieks, leksikogrāfs, valodnieks Kristofs Fīrekers (1612–1685) sava mūža laikā nepiedzīvoja neviena sava darba izdošanu, tomēr viņa nozīme latviešu kultūras un zinātnes attīstībā nav noliedzama. 

20. augustā Neretā notikušajos Kristofa Fīrekera dziedāšanas svētkos Fīrekers tika godināts, nopietniem zinātniskiem priekšlasījumiem mijoties ar garīgo dziesmu dziedāšanu. 

Pasākumā ar referātiem piedalījās arī LU Latviešu valodas institūta vadošie pētnieki valodnieki ANTA TRUMPA un PĒTERIS VANAGS. 

Pirmajā pasākuma daļā, kas norisinājās Neretas novadpētniecības muzejā, Anta Trumpa priekšlasījumā  „Ieskats Fīrekera vārdnīcā” iepazīstināja klātesošos ar Fīrekera vārdnīcas manuskriptiem un ar tajos ietvertajās frāzēs izlasāmo dzīvo 17. gadsimta vidus latviešu valodu. 

Vēsturniece Inta Dišlere stāstījumā „Kristofs Fīrekers un Tukums” deva plašāku ieskatu Fīrekera dzīves gājumā un devumā un izteica samērā ticamu hipotēzi par to, ka Fīrekera pēdējā atdusas vieta varētu būt tieši Sv. Trīsvienības Tukuma luterāņu baznīca. 

Pēc pirmajiem diviem referātiem literatūrzinātniece Māra Grudule un teologs Uģis Sildegs aicināja auditoriju uz kopīgiem Fīrekera dzejas lasījumiem un viņa atdzejoto un sacerēto dziesmu dziedājumiem. 

Turpinājumā  Pēteris Vanags priekšlasījumā „Fīrekera nozīme latviešu valodas vēsturē” pastāstīja par Fīrekera devumu latviešu valodas, valodniecības un latviešu rakstības attīstībā. 

Pasākuma otrā daļa norisinājās 16. gadsimta beigās celtajā  Neretas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā kādreiz par mācītāju kalpojis Kristofa Fīrekera tēvs Kristiāns Fīrekers un kurā, ļoti ticams, Kristofs Fīrekers savulaik ticis kristīts. 

Pirmais uzstājās Uģis Sildegs ar priekšlasījumu „Kristofa Fīrekera garīgās dziesmas”. Teologs skaidroja deminutīvu lietojumu Fīrekera dziesmās, to pamatojot ne tikai ar dziesmu poētiku, atskaņu un ritma nepieciešamību, bet arī teoloģiski. 

Lietuvas valodniece Ernesta Kazakēnaite, kura pirms dažiem gadiem, balstoties uz dokumentiem, precizēja Kristofa Fīrekera dzimšanas gadu, pasākumā uzstājās ar referātu „Fīrekers un latviešu Bībele”. Referente pārliecinoši pierādīja faktu, ka Ernsts Gliks savā Bībeles tulkojumā daudzviet izmantojis Kristofa Fīrekera perikopju tulkojumus. 

Filozofs Krišjānis Lācis priekšlasījumā „Fīrekers – luteriskās ortodoksijas pārstāvis” skaidroja klātesošajiem Kristofa Fīrekera un viņa laikabiedru, piemēram, Georga Manceļa, teoloģiskos uzskatus. 

Pasākuma zinātnisko daļu noslēdza kultūras vēsturniece Ieva Pauloviča ar stāstījumu „Dziedātāji un mūzikas prakse luterāņu baznīcās 17. gadsimta Vidzemē”, kurā iepazīstināja klātesošos ar baznīcas muzicēšanai nelabvēlīgajiem apstākļiem 17. gadsimta sākumā un pakāpenisku situācijas uzlabošanos gadsimta gaitā, novērtējot arī Kristofa Fīrekera dziesmu tekstu lomu šajā procesā. 

Dziedāšanas svētkus vainagoja „Jasmīnas kora” (Rīga) un kora „Vēja balss” (Carnikava) koncerts. 

Paldies šī intelektuāli un emocionāli piesātinātā pasākuma organizatoriem – Neretas novadpētniecības muzejam un Neretas evaņģēliski luteriskajai draudzei! 

 

Pasākumā prezentētais Antas Trumpas referāts „Ieskats Fīrekera vārdnīcā” un Pētera Vanaga priekšlasījums „Fīrekera nozīme latviešu valodas vēsturē” tapuši Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (VPP-LETONIKA-2021/4-0003) ietvarā.