No 29. līdz 30. septembrim Viļņā sesto reizi norisinājās Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes organizētā starptautiskā lietišķās valodniecības konference “Valodas un cilvēki: problēmas un risinājumi” (Languages and People: Problems and Solutions). Konferences plenārsēdēs tika apspriestas otrās valodas apguves stratēģijas, naida runa digitālajā vidē un angļu valodas dialektu daudzveidība. Konferences pirmajā dienā tika rīkots kolokvijs par naida runas attīstību digitālajā vidē un ar to saistītajiem izaicinājumiem, savukārt otrajā dienā konferences dalībnieki piedalījās kolokvijā par deminutīvu lietojumu valodā. Kopumā divās aktīvu diskusiju un iedvesmojošu sarunu dienās vairāk nekā 90 referentu uzstājās ar 70 referātiem, kas saistīti ar sociolingvistiku, valodas politiku, pragmatiku, valodas apguvi, korpuslingvistiku un citām lietišķās valodniecības apakšnozarēm. Universitātes gaiteņos varēja apskatīt arī sešus stenda referātus, kurus atbildīgie referenti prezentēja konferences pirmajā dienā, un vakarā viesus ar dziesmām sasildīja un dejot aicināja universitātes folkloras kopa “Ratilio”. Programma, referātu kopsavilkumi un plašāka informācija pieejama Lietuvas Lietišķās valodniecības asociācijas mājaslapā.
Latviju šajā konferencē pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente JUSTĪNE BONDARE, kas konferences pirmajā dienā uzstājās ar referātu The use of English among Latvian adolescents: A study of multilingual identities and language dominance, kurā apkopoti rezultāti par Latvijas jauniešu latviešu un angļu valodas lietojuma izvēli komunikācijai gan digitālajā vidē, gan ar draugiem skolā un ārpus mājas. Pētījuma rezultāti tika analizēti plašākā kontekstā, ņemot vērā sociālo mediju ietekmi uz pusaudžu valodas lietojumu un sociālās identitātes aspektiem. Valoda ir viens no rīkiem, kas palīdz mums veidot un mainīt savu sociālo identitāti, un digitālās vides straujā attīstība ļauj katram no mums kļūt mazliet “lokanākam” veidos, kā izvēlamies prezentēt sevi sociālajos medijos. Justīnes Bondares referāts balstīts uz pētījumiem par otrās valodas ietekmi uz dzimto valodu, angļu valodas dominanci sociālajos tīklos un dažādām identitātes šķautnēm, lai sniegtu mūsdienīgu priekšstatu par latviešu valodas lomu sociālajos medijos un personīgajā komunikācijā Latvijas jauniešu vidū. Galvenais kvantitatīvo datu ieguves rīks bija aptauja Bilingual Language Profile (Birdsong et al., 2012), kas pielāgota no angļu valodas un ir vērsta uz jaunieša valodas lietojuma biežumu, valodas prasmēm, apguves vecumu un lingvistisko attieksmi, un tā aprēķina valodas dominances koeficientu, pretstatot latviešu un angļu valodu. Attēlā redzami aptaujas rezultāti, kas norāda uz latviešu valodas dominanci 421 jauniešu vidū, starp kuriem lielākā daļa bija vecumā no 14 līdz 18 gadiem:
Apskatot katru no četriem aptaujas komponentiem atsevišķi var secināt, ka latviešu valoda izteikti dominē ikdienas lietojumā, taču līdzvērtīgi rezultāti redzami latviešu un angļu valodu prasmes vērtējumā. Arī attiecībā uz lingvistisko attieksmi ir redzams, ka angļu valoda tiek vērtēta līdzīgi latviešu valodai, kas liecina, ka skolēni apzinās iespējas, kas paveras angļu valodas veiksmīgas apguves rezultātā:
Lingvistiskā attieksme ir izšķirošs valodas sociālo funkciju aspekts, tāpēc ir svarīgi turpināt izkopt valodu kā nacionālās identitātes sastāvdaļu un rosināt tās lietojumu arī tiešsaistē. Šī referāta galvenais secinājums: angļu valoda tiek izmantota kā līdzeklis jauniešiem aktuālu ideju paušanai un piederības izjūtas veidošanai galvenokārt neformālā vidē starp draugiem un domubiedriem, un šajā pētījumā apkopotie rezultāti neliecina, ka jaunieši uztver latviešu valodu kā zemāku nekā angļu valodu. Tomēr diskusijas starp pētnieci un pētījumā iesaistītajiem skolēniem liecina, ka jaunieši bieži izvēlas angļu valodu, lai apspriestu ne tikai sociālajos medijos aktuālās mēmes, bet arī runātu par tēmām, kas saistītas ar sociālo drošību un psihisko veselību, tāpēc iekļaujošas vides veidošana mudinās jauniešus izzināt savu identitāti, kā arī domāt un izteikties par to arī savā dzimtajā valodā. Justīne Bondare nebija vienīgā, kas pārstāvēja Latviju šajā konferencē. Profesore INA DRUVIETE stāstīja par latviešu valodas politiku mūsdienās un to, kā attieksme pret valodu ir saistīta ar identitāti un tās sociālajām funkcijām, savukārt Latvijas Universitātes doktorantūras studente VELGA POLINSKA un valodniece DITE LIEPA sniedza ieskatu vieglās valodas kursa izveidē, izvērtējot projekta panākumus un nākotnes iespējas.
Pētījumu atbalsta valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001, vad. Ina Druviete).
Justīne Bondare
LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente
