Turpinās darbs pie latviešu valodas morfoloģijas un sintakses izpētes

Latviešu dialektoloģijā un ģeolingvistikā ir noslēdzies daudzu gadu desmitu darbs – LU Latviešu valodas institūtā publicēts „Latviešu valodas dialektu atlanta pēdējais sējums Morfoloģija II. Sintakse” (autores: Ineta Kurzemniece, Liene Markus-Narvila, Anna Stafecka, Anna Vulāne).

Karšu elektronisko versiju izstrādājušas, papildinājušas un precizējušas Anete Daina, Elizabete Laura Punka un Liene Markus-Narvila. Darba tehniskajā sagatavošanā piedalījušās Anete Daina un Daira Vēvere. Kopsavilkumu angļu valodā tulkojis Guntars Dreijers. Recenzenti: Dr. philol. Alberts Sarkanis un profesore Dr. philol. Vilma Šaudiņa.

Šajā sējumā ievērojama vieta ierādīta darbības vārda dažādām formām. Te varam uzzināt, ka, piemēram, Lejaskurzemē, Ziemeļlatgalē, Dienvidlatgalē un Sēlijā darbības vārdu pagātnes formas var beigties ar -ava (runava, me̹lava), vēlējuma izteiksmi var izteikt ar dažādām galotnēm katrai personai (es ietum, tu ietim, viņš, viņa, viņi, viņas ietu, mēs ietumem, jūs ietumet), daudzviet Vidzemē un Latgalē saglabājusies darbības vārda forma supīns aiz virzības darbības vārdiem (iesim siena pļautu). Sējumā atspoguļotas arī dažas apstākļa vārdu formas, piemēram, lēti, taisni, lībiskajās izloksnēs ir lē̦t, taisn, Latgalē un daļā Vidzemes – lieši, taišņi, bet Dienvidlatgalē – lātai, taisnai; apstākļa vārdi , augšzemnieku dialektā var skanēt kā kuo, tuo, kai, tai, kei, tai.

Nozīmīgas ir sējumā ievietotās 12 sintakses kartes, kuras atspoguļo dialektiem raksturīgākās sintaktiskās īpatnības. Tā, piemēram, Valmieras pusē var iet nevis pēc ūdens vai piena, bet gan iet ūdenī vai pienā, braukt nevis pēc malkas, bet gan braukt malkā; var trūkt naudas vai trūkt nauda; vietumis Kurzemē un Zemgalē runā aka nav viegli rakt, arī ak nav viegl rakt (lībiskajās izloksnēs).

Būtībā Latviešu valodas dialektu atlants (Leksika, Fonētika un Morfoloģija I” ir visas tautas darbs. Materiālu vākšanā no gandrīz 500 Latvijas izloksnēm piedalījušies ne tikai valodnieki, bet arī studenti, skolotāji, kultūras darbinieki, iztaujājot simtiem vietējo iedzīvotāju par viņu valodu. Paldies viņiem visiem par šo veikumu!

Atlants izdots ar projekta „Jauna pieeja latviešu ģeolingvistiskajos pētījumos: atvērtie dati” atbalstu, un to var aplūkot LU e-resursu repozitorijā

Anna Stafecka

Anna Stafecka

LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece

Citas ziņas

Izskanējusi Jāņa Endzelīna konference

Ziemīgajam noskaņojumam mijoties ar pavasara vēsmu tuvošanos, 2024. gada 22.–23. februārī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā norisinājās akadēmiķa Jāņa Endzelīna 151. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiskā zinātniskā

Lasīt vairāk »

Mēs sociālajos tīklos