2021. gada 23. aprīlī tiešsaistes platformā Zoom notika Tempļa Universitātes (Temple University), Pensilvānija, ASV, 7. ikgadējā valodas, valodniecības un dzīves virtuālā konference (7th Annual Language, Linguistics and Life Virtual Conference), kurā uzstājās 44 pētnieki no 11 pasaules valstīm – ASV, Alžīrijas, Ēģiptes, Filipīnām, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Ungārijas. Konferences dalībniekiem bija iespēja piedalīties pirmskonferences seminārā par runas analīzes programmu Praat, kā arī ziņot par saviem pētījumiem 8. paralēlās sēdēs par valodu mācīšanu un apguvi, valodniecību, sociolingvistiku, valodu un ideoloģiju, skolotāju izglītību, diskursa analīzi, multilingvālismu un minoritāšu izglītību. Konferences uzaicināto viesu vidū bija profesore Mārgrita Malona (Margaret E. Malone) no Džordžtaunas Universitātes (ASV) un profesors Pols Tots (Paul David Toth) no Tempļa Universitātes (ASV). Savā pirmajā ārzemju konferencē Latviju pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente SINTIJA ĶAUĶĪTE, kura  valodniecībai veltītā sēdē nolasīja referātu Graphical means in social networks Twitter, Facebook, Instagram par emocijzīmju, lielo burtu un pieturzīmju lietojumu sociālajos tīklos, atspoguļojot aptaujas „Saziņa sociālajos tīklos” rezultātus. Programma un plašāka informācija atrodama konferences mājaslapā.
Sintija stāstīja par to, kā virtuālās realitātes rašanās ir izmainījusi cilvēku dzīvi un kā dažādi sociālie tīkli, diskusiju forumi un mikroblogu vietnes iekaro arvien nozīmīgāku vietu komunikācijā un socializācijā, kā zīme pamazām ieņem vārda vietu. Šīs saziņas iespējas izmanto dažāda vecuma cilvēki – gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie. Pētījuma mērķis bija analizēt grafisko līdzekļu lietojumu sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram. Autore analizēja pašas vāktās 400 sintaktiskās konstrukcijas latviešu un angļu valodā, sniedzot atbildes uz trim pētījuma jautājumiem: cik bieži sociālie tīkli lietoti saziņai internetā, kuri sociālie tīkli ir lietoti visbiežāk, kā latvieši izmanto emocijzīmes, lielos burtus un pieturzīmes sociālajos tīklos.
Apkopojot pētījuma rezultātus, Sintija secināja, ka sociālo tīklu tekstiem raksturīga multimodalitāte – dažādu valodas un semiotiskie resursu – pieturzīmju, emocijzīmju, lielo burtu, attēlu u. c. – kombinācija vienā tekstā. Ar emocijzīmēm paustas gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas un attieksme. Dažkārt emocijzīmju pieblīvējums tekstā var pārlieku saraibināt tekstu un veicināt nesaprašanos starp saziņas dalībniekiem. Savukārt pieturzīmes tekstā lietotas, lai paustu dažādas emocijas un attieksmi. Lielie burti lietoti grafiskam akcentam gan latviešu valodas, gan angļu valodas tekstā.