Priekšlasījumu par latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna (1873–1961) sakariem ar Lietuvu par godu Jāņa Endzelīna simtpiecdesmitgadei 15. martā Šauļos nolasīja Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece un asociācijas „Baltu centrs“ (Šauļi) vadītāja Dr. REGĪNA KVAŠĪTE. Ar šo sarīkojumu ievērojamā baltista popularizēšanā Lietuvā iesaistījās sabiedriska organizācija – 1998. gadā dibinātais Šauļu UNESCO klubs. Iniciatīva likumsakarīga, jo J. Endzelīna 150. dzimšanas diena iekļauta šī gada UNESCO svinamo dienu kalendārā. Tā plaši tiek atzīmēta Latvijā, taču Endzelīna ieguldījums baltistikā, tātad arī Lietuvas zinātnē, pamatoti ļauj svinēt šo jubileju Lietuvā.

J. Endzelīnam bija dažādi kontakti ar laikabiedriem lietuviešu valodniekiem: ar Kazimieru Būgu saistīja gan zinātniskās intereses, gan draudzīgas attiecības, par ko liecina saglabājušās vēstules (daļa K. Būgas vēstuļu ir publicētas), Petrs Joniks un Jons Kabelka klausījās Endzelīna lekcijas Latvijas Universitātē (publicētas Jona Kabelkas atmiņas par profesoru  un viņa lekcijām), savukārt Alģirds Sabaļausks un Jons Kazlausks viesojās pie Jāņa Endzelīna, kad bija ieradušies uz studentu zinātnisko konferenci Rīgā 1953. gadā (publicētas Sabaļauska atmiņas par šo braucienu). Saglabājušās fotogrāfijas no Endzelīna jubilejām, kurās sveic lietuviešu kolēģi, savukārt atvadoties no viņa, pie kapa runāja J. Kabelka un A. Sabaļausks, bet piedalījās daudzi citi Lietuvas zinātnieki. Lietuvā Endzelīna darbs ir ticis augstu novērtēts: piešķirts VDU goda doktora grāds (1932) un Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa godazīme (1937). Klausītājiem bija interesanti uzzināt arī par to, cik daudzveidīgi tika atzīmēta Jāņa Endzelīna simtpiecdesmitgade Rīgā 22. un 23. februārī.

Šis priekšlasījums bija ne vien Šauļu UNESCO kluba sarīkojums, bet arī viens no Lietuvas Seima izsludināto Lietuviešu valodas dienu sarīkojumiem. Šādas dienas, lai popularizētu valsts valodu, Lietuvā sāka rīkot 2015. gadā laikā starp abiem valstiskumam svarīgiem datumiem – 16. februāri un 11. martu (reizēm periods tiek paplašināts). Programma aptver dažādas lekcijas, izglītojošas nodarbības, viktorīnas, prāta spēles, sacerējumu konkursus u. tml., kas notiek skolās, augstskolās, bibliotēkās, muzejos, kultūras centros visā Lietuvā, kā arī ārpus tās. Tās institūcijas rīko pašu spēkiem vai aicina vieslektorus u. tml. Ar katru gadu Lietuviešu valodas dienu programmā iesaistās arvien vairāk dalībnieku – gan sarīkojumu iniciatoru, gan klausītāju.

Vienlaikus J. Endzelīnam veltītais priekšlasījums bija arī citas Šauļu sabiedriskas organizācijas – Baltu centra– divdesmitgades noslēguma sarīkojums. Cikls „Baltu centram 20” sākās 2022. gada februārī, jo 2002. gadā tas reģistrēts kā sabiedriska organizācija, bet pirmās centra telpas tika svinīgi atvērtas 2003. gada 21. martā. Baltu centrs savā jubilejas gadā saaicināja klausītājus uz 9 cikla priekšlasījumiem, kurus nolasīja centra biedri: valodnieki Regīna Kvašīte (iesāka ciklu ar ieskatu latviešu un lietuviešu valodas un kultūras popularizēšanā Šauļos un pabeidza ar Endzelīnam veltītu priekšlasījumu), Kazimiers Župerka (par naida runas izplatīšanos un skatījumu uz to Lietuvas sabiedrībā), ar iznākušajām grāmatām iepazīstināja Rūta Kazlauskaite (par dzimto izloksni) un Giedre Čepaitiene (par dzimto novadu Zanavīkiju), bet Skirmants Valents aplūkoja baltu pasauli dzejā, savukārt literatūrzinātnieks Vigmants Butkus sniedza vispārīgu pārskatu, kā lietuvieši un Lietuvas tiek tēloti latviešu literatūrā, vēsturniece Rita Regina Trimoniene iepazīstināja ar Šverinu dzimtu, kura saista Kurzemi, Lietuvas Dižkunigaitiju un Poliju, bet Šauļu tūrisma informācijas centra direktore Rūta Stankuviene stāstīja par kultūras ceļu tradīciju un tuvāk iepazīstināja ar Baltu kultūras izzināšanas centru „Baltu ceļš”. Bez minētajiem priekšlasījumiem ciklā „Baltu centram 20” notika arī 3 sarīkojumi: rakstu krājuma Gimtoji kalba mokykloje („Dzimtā valoda skolā”) 10. numura atvēršana, pūtēju orķestra „Cēsis “ (vadītājs un diriģents Jānis Puriņš), Šauļu Sauļus Sondecka mākslu ģimnāzijas un Jelgavas mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts, kas veltīts Latvijas neatkarības dienai (notika īstajā Baltu centra dibināšanas dienā – 20. novembrī), un svinīga jubileja.

Uz 20-gades svinībām Šauļu pilsētas pašvaldības sēžu zālē sapulcējās centra biedri, draugi un partneri ne tikai no Šauļiem, bet arī no Rīgas, Liepājas, Viļņas. Klātesošos uzrunāja Šauļu pilsētas mēra vietnieks Egidijs Elijošus un konsule Daļa Naktinīte no Lietuvas vēstniecības Latvijā. Tikšanās oficiālajā daļā tika apspriests Lietuvas un Latvijas ārlietu ministriju ziņojums „Latvijas un Lietuvas stratēģiskā apņēmība un izvēles satricinājumu un lielvaru sāncensības laikmetā. Ziņojums par Latvijas un Lietuvas turpmāko sadarbību” (2022). To sagatavoja bijušie vēstnieki Neris Germans (Lietuva) un Gints Jegermanis (Latvija). G. Jegermanis piedalījās sarīkojumā un ar sagatavoto ziņojumu iepazīstināja latviešu valodā, bet lietuviski viņa runu tulkoja Baltu centra vadītāja Regīna Kvašīte, kura pēc tam pastāstīja par asociācijas ieguldījumu Lietuvas un Latvijas sadarbībā. Svētku noskaņu palīdzēja radīt folkloras kopa „Dimzēns” no Jelgavas. Asociācijas „Baltu centrs” 20 gadu jubilejas sakarā centra biedriem adresētajā apsveikumā Latvijas Republikas prezidents Egils Levits augstu novērtē 20 gados paveikto un novēl aktīvi turpināt darbu latviešu un lietuviešu tautu labā.

„Baltu centra“ darbība visus šos gadus bijusi ļoti plaša un daudzveidīga. Tās adresāts ir gan akadēmiskā, gan plašā sabiedrība: rīkotas tikšanās ar Latvijas zinātniekiem un kultūras darbiniekiem (viesojušies Ilze Stikāne, Silvija Tretjakova, Juris Zvirgzdiņš, Māra Zālīte, Andrejs Migla, Valdis Rūmnieks, Jānis Oga, Jānis Streičs, Knuts Skujenieks), ar Lietuvas literātiem un pētniekiem, kuri interesējas par lietuviešu un latviešu valodu un kultūru un popularizē to (Vlads Brazjūns, Alvīds Butkus, Silvestrs Gaižūns, Dzintra Elga Irbīte, Jons Ivanausks, Arvīds Jozaitis, Laura Laurušaite, Dangirs Mačulis), Atvērto durvju dienas, kurām tematiku parasti pieteica un tās vadīja lituānistikas specialitāšu studenti (kamēr tādi bija Šauļos), Latvijas Neatkarības dienu svinības (piemēram, 2008. gadā pat tika sarīkota „Latvijas nedēļa Šauļos”, kurā viesojās LU Studentu teātris, kā arī notika daudz citu aktivitāšu), fotogrāfiju izstādes gan universitātes telpās, kur atrodas centrs, gan pilsētas bibliotēkās, lekcijas un to cikli u. tml. Centru apmeklēja apmaiņas programmu studenti un skolēni, kuri bija ieradušies pie draugiem Šauļu skolās, arī Latvijas skolotāju un muzejnieku delegācijas. Centrā viesojās un tā rīkotajos pasākumos piedalījās daudzi Latvijas un Lietuvas vēstnieki: Alberts Sarkanis, Hardijs Baumanis, Mārtiņš Virsis, Einars Semanis un Osvalds Čukšis, Ričards Degutis.

Centrs gan aktīvi iesaistās Baltu vienības dienu organizēšanā, gan piedalās to svinēšanā, bet 2013. gadā pirmie Lietuvā šo dienu sarīkoja Šauļi. Starptautiska mēroga notikums, kuru kopš 2005. gada ik otro gadu rīko Baltu centrs, ir folkloras konkursfestivāls „Saules zieds”. Pašlaik notiek gatavošanās 9. festivālam, kurš notiks šī gada 4.–9. jūlijā (Covid-19 nedaudz mainīja hronoloģiju – 8. notika 2019. gadā).

Daudzi tagadējie un bijušie institūta kolēģi piedalījušies sarīkojumos vai citu iemeslu dēļ viesojušies Baltu centrā. Pirmajā centra projektā 2003. gadā lekciju par vietvārdiem lasīja Laimute Balode, viņa un Agris Timuška piedalījās pirmo centra telpu svinīgā atklāšanā 2003. gada 21. martā. Parasti centrā viesojas dažādu konferenču vai zinātnisku sarīkojumu dalībnieki (Aina Blinkena, Brigita Bušmane, Ina Druviete, Inese Indričāne, Ilga Jansone, Marika Ķirīte, Evija Liparte, Ilga Migla, Iveta Pūtele, Elga Skrūzmane, Valentīna Skujiņa, Anna Stafecka, Edmunds Trumpa, Pēteris Vanags). „Baltu centrs” Šauļos ir atvērts visiem, arī tiem, kuri to līdz šim vēl nav atraduši.