No 22. līdz 24. septembrim Viļņā sirsnīgā un pacilājošā gaisotnē norisinājās gadskārtēja starptautiskā Kazimiera Būgas (Kazimieras Būga) konference ar nosaukumu “Baltu valodniecība: salīdzināmās perspektīvas” (Baltų kalbotyra: lyginamosios perspektyvos). Konferenci rīkoja Viļņas Universitātes (VU) Filoloģijas fakultātes Baltu valodniecības katedra. To atklāja Filoloģijas fakultātes prodekāne Diāna Šileikaite-Kaīšaūri (Diana Šileikaitė-Kaishauri) un Baltijas valodu un kultūru institūta direktore Ērika Sausverde. Kopumā divās intensīva darba un diskusiju dienās 26 referenti no Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Somijas un Zviedrijas nolasīja 22 referātus, pārsvarā par baltu valodu vēstures un onomastikas jautājumiem. Trešajā dienā konferences dalībnieki devās ekskursijā uz Kazimiera Būgas dzimto pusi, iepazinās ar viņa dzimtajām mājām un ziemeļaustrumu Lietuvas kultūrvēsturisko mantojumu.

Konferences referātu tēmās atspoguļojās visas jomas, kam savulaik  pievērsās Kazimiers Būga. Īpaši daudzi pievērsušies valodas vēsturei – gan fonoloģijai, gan morfoloģijai, gan leksikai, gan tulkošanas problemātikai: Eižens Hils un Simons Frīzs (Eugen Hill un Simon Fries no Ķelnes), Migels Villanova Svensons (Miguel Villanueva Svensson, VU), Jolanta Gelumbeckaite (Gelumbeckaitė, Frankfurte), Ernesta Kazakēnaite (Kazakėnaitė, VU), Gina Holvuta (Holvoet, VU), Vītauts Rinkevičs (Rinkevičius, VU), Mindaugs Šinkūns (Mindaugas Šinkūnas, Lietuviešu valodas institūts). Lietuviešu valodas vārddarināšanas mūsdienu jautājumiem, precīzāk, derivātu konkurencei veltīts Bonifāca Stundžas un Linas Inčūraites-Noreikienes (Bonifacas Stundžia, Lina Inčiūraitė-Noreikienė, VU) referāts. Mūsdienu latviešu prievārdu pret un no izvēles motivāciju iztirzāja Egle Žilinskaite-Šinkūniene (Žilinskaitė-Šinkūnienė, VU). Par mūsdienu socioonomastiku – par lietuviskuma saglabāšanu jaundzimušo vārdos Norvēģijā – stāstīja Daiva Sinkevičūte-Villanova-Svensone (Sinkevičiūtė–Villanueva Svensson, VU). Lietuviešu leksikoloģijai –  liet. žaltvyksles  ‘malduguns’ daudzajiem nosaukumiem bija veltīts etnolingvistes Birutes Jasjūnaites (Jasiūnaitė, VU) referāts. Viens priekšlasījums, kura autori Jurģis Pakeris (Jurgis Pakerys, VU), Virģinijs Dadurkevičs (Virginijus Dadurkevičius, Vītauta Dižā universitāte), Agne Navickaite-Klišauskiene (VU), iepazīstināja ar mūsdienās aktuālu problēmu – lemmu noteikšanas automātiskajiem rīkiem vārddarināšanas pētījumos.

Latvija šajā konferencē bija kupli pārstāvēta. Mūsu pētnieki referēja par valodas vēstures un onomastikas tēmām. PĒTERIS VANAGS stāstīja par leksēmu gaspaža, madāma, dāma un kundze attīstību. EDMUNDS TRUMPA pievērsās jautājumam par iespējamām seno baltu valodu iezīmēm lietuviešu un latviešu dialektos. SANDA RAPA stāstīja par Latvijas mājvārdu ainavu, RENĀTE SILIŅA-PIŅĶE sniedza ieskatu Latvijas toponīmu vēsturiskajā divvalodībā un iespējā tos tipoloģiski grupēt, bet LAIMUTE BALODE un SANTA BRIEDE (neklātienē) izvērtēja Latvijas un Lietuvas vietvārdu vārdnīcas, salīdzinot ar izdevumiem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Savukārt Lidija Leikuma (Latvijas Universitāte) dalījās savos atklājumos par senākajiem latgaliešu rokrakstu tekstiem.

Liels ieguvums bija arī iespēja pēc ilga laika klātienē satikt ārzemju kolēģus un gūt jaunas ierosmes turpmākajiem pētījumiem un sadarbības iespējām.

Konferences programma un priekšlasījumu anotācijas pieejamas Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes mājaslapā.