2022. gada 8. novembrī notika ikgadējie Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotie „Dialektoloģijas lasījumi”, kas veltīti valodnieces filoloģijas doktores LU profesores Martas Rudzītes (04.11.1924.–19.07.1996.) piemiņai. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu šajos lasījumos pārstāvēja vadošā pētniece ANNA STAFECKA un pētniece LIENE MARKUS-NARVILA, kas dialektoloģiju pēta valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003). 

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu (LU LaVI) šajos lasījumos pārstāvēja vadošā pētniece Anna Stafecka, kura iepazīstināja ar LU LaVI iznākušajām „Latviešu valodas dialektu atlanta” daļām „Morfoloģija I” (2021)  un „Morfoloģija II. Sintakse” (2022), kā arī pievērsa uzmanību atsevišķu valodas parādību izpētei plašākā kontekstā un aktualizēja dialektoloģijas atlantu nozīmi valodniecībā.

Savukārt pētniece Liene Markus-Narvila kopā ar Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētnieci Ievu Ozolu iepazīstināja ar 2021. gadā izdoto grāmatu „Valoda. Laiks. Lejaskurzeme”, kā arī savā priekšlasījumā uzsvēra Lejaskurzemes izlokšņu pētniecības galvenos aspektus un nākotnes ieceres, norādot, cik svarīga gan Latvijas kultūrtelpā kopumā, gan valodniecībā ir izlokšņu zinātniska izpēte.

Līdzās LU LaVI pētniecēm lasījumos uzstājās Daugavpils Universitātes profesore Vilma Šaudiņa, kura iepazīstināja ar savu monogrāfiju „Bičolis, cepelīni, ģirtokles… Lietuvas pierobežas sēlisko izlokšņu lituānismi”, uzsverot lituānismu pētniecības aktualitāti un lituānismu problemātiku pierobežas izloksnēs, un LU profesore Lidija Leikuma, kura atskatījās uz profesora Adalberta Becenbergera dienām Berlīnē: „Adalberts Becenbergers un latviešu dialektoloģija” – gan atskatoties uz notikušo pasākumu, gan atgādinot par A. Becenbergera lomu latviešu izlokšņu izpētē un dialektoloģijas attīstībā.