Atskatoties uz nu jau aizvadīto gadu, ar prieku un lepnumu jāatzīst, ka LU HZF Latviešu valodas instit ūtam šogad izdevās noorganizēt pasaules mēroga konferenci, kas bija veltīta vieglajai valodai. Līdz šim KLAARA bija notikusi Somijā, Šveicē un Portugālē. Nu šīm valstīm piepulcējusies arī Latvija.

Kad 2023. gada jūlijā Leirijas Politehniskajā institūtā (Portugālē) konferences KLAARA 2023 noslēgumā izskanēja retorisks jautājums:  „Kur notiks nākamā konference?”, diez vai kāds uztvēra nopietni jaunās pētnieces Velgas Polinskas atbildi:  „Rīgā!”. Un tomēr, pateicoties neatlaidīgajam Velgas organizatoriskajam darbam divu gadu garumā, kas sākās jau tūlīt pēc atgriešanās no Leirijas, iecerēto izdevās sasniegt: KLAARA 2025 patiešām notika Rīgā, LU Dabas mājā, no 27. līdz 29. augustam, un tajā pulcējās 45 pētnieki (Leirijas konferences dalībnieku skaits īpaši neatšķīrās – tur to bija nedaudz vairāk par 50) no 13 pasaules valstīm: Lietuvas, Apvienotās Karalistes, Somijas, Zviedrijas, Turcijas, Spānijas, Itālijas, Šveices, Slovēnijas, Polijas, Ungārijas un Vācijas.

Konferences pēdējā cēlienā atbalstītāji un kolēģi centās palīdzēt, cik nu bija katra spēkos: gan ar līdzekļiem, gan padomu, gan praktisku palīdzību un klātbūtni konferences gaitā. Paldies jāsaka gan Valsts kultūrkapitāla fondam, gan Latvijas Universitātei, gan  „Skrivanek Baltic” un LU HZF Latviešu valodas institūta kolēģiem. Pateicoties  „Skrivanek Baltic”, klausītājiem visas trīs dienas bija iespēja noklausīties angļu valodā lasītos referātus tulkojumā valsts valodā, savukārt konferences viesi latviešu valodā lasītos referātus varēja klausīties angļu valodā.

Atskatoties uz saturiski bagāto un arī citādi lieliski organizēto konferenci, jāpauž nožēla, ka to apmeklēja tik maz mediju pārstāvju (vienīgie, kas par šo notikumu izrādīja interesi, bija LSM žurnālisti), atbildīgo ministriju un valsts institūciju pārstāvji (kā patīkami izņēmumi jāmin TM sekretāre Lauma Paegļkalna, IzM valsts sekretāra vietniece Kristine Niedre-Lathere, LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un VVC direktore Inese Muhka, kas piedalījās konferences atklāšanā). Konferenci neapmeklēja neviens no Veselības ministrijas, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes u. c. iestādēm, kurās māca topošos komunikācijas speciālistus, pedagogus un speciālos pedagogus. Tajā pašā laikā tieši sabiedrisko attiecību jomā, gan sociālajā atbalsta sistēmā strādājošie žēlojas par atbalsta materiālu trūkumu, neizpratni par vieglo un vienkāršo valodu, tās jauc un komentē nepareizi.

Jautājumi par iekļaujošu komunikāciju šobrīd ir kļuvuši īpaši svarīgi, jo arī Latvijā šovasar ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamību visām valsts un pašvaldību iestādēm. Par to, ka direktīva ir stājusies spēkā, ir zināms, bet kādi principi un noteikumi komunikācijā ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka preces un pakalpojumi ir pieejami un izmantojami ikvienam neatkarīgi no fiziskajām vai kognitīvajām spējām, daudziem skaidrības nav.

Ko tad varēja dzirdēt konferencē?

Plenārsēdē uzstājās Somijas Vieglās valodas centra vadītāju Lēalaura Leskele (Leealaura Leskelä), Vācijas Hildeshaimas Universitātes profesore Kristiāne Māse (Christiane Maaβ) un LU HZF LVI vadošā pētniece profesore Ina Druviete.

Gan Skandināvijas valstis, gan Vācija uzskatāmas par vietām, kur vieglās valodas pētniecība ir attīstījusies ļoti strauji un ir sasniegusi augstu kvalitāti.

• Lēalaura Leskele atzina, ka arī Somijā sākums nav bijis viegls, kaut gan pirmā rokasgrāmata par vieglo valodu iznāca jau 1986. gadā (salīdzinājumam – Latvijā 2022. gadā). Taču, tieši pateicoties kritikai, tajā skaitā arī atsevišķu rakstnieku neizpratnei – kam gan tas viss vajadzīgs, kāpēc vēlamies degradēt bērnu lasītspēju (līdzīgas pārdomas dzirdamas arī no atsevišķiem inteliģences pārstāvjiem Latvijā) –, Somijā vieglā valoda attīstījās straujiem soļiem, savukārt somu bērni ir minami pie labākajiem lasītājiem pasaulē. Somu pētniece uzsvēra materiālu kvalitātes nozīmīgumu – gan vieglajā, gan vienkāršajā valodā. Somijā patlaban katru gadu iznāk 30–40 grāmatu vieglajā valodā, turklāt ar valsts atbalstu.

Vācijā ir ļoti attīstīta tieši vieglās valodas zinātniskā pētniecība. Vieglās valodas pētniecības centrs darbojas kopš 2014. gada. Turklāt vieglo valodu jau no 2018. gada var studēt arī Hildeshaimas Universitātes Piekļūstamas komunikācijas maģistra programmā.

• Kristiāne Māse uzsvēra, ka tikai 2016. gadā Vācijas likumos iestrādāts vieglās valodas regulējums, savukārt akts par vieglās valodas pieejamību valdībā akceptēts 2025. gada jūnijā. Taču arī Vācijā ir jāsastopas ar centieniem sašaurināt pētniecības metodes vai apšaubīt pētnieku atbilstību, tāpēc Vieglās valodas pētniecības centrs ir pieredzējis uzspiestus regulējumus pētniecībā.  „Pētiet brīvi, neveiciet pētījumus pēc pasūtījuma!” aicināja K. Māse.

Savukārt vieglās valodas kritiķiem un noliedzējiem Kristiāne Māse lika padomāt, uzdodot retorisku jautājumu: vai tad, kad tas ir nepieciešams, jūs visi lasāt Hēgeli vai Kantu oriģinālversijā?

• Ina Druviete aicināja klātesošos izprast Latvijas situāciju, informējot gan par valodas politiku Latvijā, par pēdējiem LU HZF LVI pētījumiem (2022–2024). Pamatojoties uz īpašo etnodemogrāfisko situāciju (Latvijā pamatiedzīvotāju īpatsvars ir 62%), daudzi latvieši jebkuru iespēju attīstīties kādam no valodas paveidiem vai valodas formām (par kādu uzskatāma arī vieglā valoda), uzskata par apdraudējumu standartvalodai. Turklāt ne tikai statusa apdraudējumu, bet pašas valodas noplicināšanu un primitivizēšanu. Tādējādi vairāku inteliģences pārstāvju izpratnē līdz ar vieglās valodas ienākšanu kultūrtelpā tiek noniecinātas iepriekšējo paaudžu pūles un cīņa, ar kurām latviešu valoda atguva valsts valodas statusu. Šis uzskats nav pareizs, tāpēc sabiedrības informētība ir jāturpina. Sabiedrības izpratne un viedoklis ir jāveido  gan juridiski, gan pedagoģiski, gan lingvistiski. Turklāt vieglās valodas sociālo prestižu noteikti sekmēs LU doktorantes Velgas Polinskas promocijas darba uzdevums – atzīt vieglo valodu kā standartvalodas formu.

Pārējie konferences dalībnieki pievērsās jau konkrētiem un vairāk specifiskiem vieglās valodas teorijas un prakses jautājumiem, kā arī iepazīstināja ar saviem pētījumiem. Lūk, ieskats dažos no tiem.

• Ulla Būmane (Ulla Bohman, Zviedrija) stāstīja, kāda loma vieglajai valodai ir kultūras pieejamībā, un dalījās ar pieredzi, kā padarīt pieejamu informāciju muzejos un festivālos.
• Ādama Mickēviča Universitātes (Polija) pētnieces Karolīna Ruta Koritovska (Karolina Ruta-Korytowska), Sandra Kašmareka (Sandra Kaczmarek) un Elžbeta Gradziela (Elżbieta Grądziel) savā prezentācijā ar nosaukumu  „Vai māksla ir piekļūstama?” jau varēja pastāstīt par vieglās valodas izmantošanu savas dzimtenes muzejos. Vieglās valodas izmantojums nedrīkst būt pārāk vienkāršots – tas tikai palielina stigmatizāciju pret vieglās valodas mērķauditoriju, un šāda attieksme diemžēl sastopama arī Polijā.
• Viļņas Universitātes (Lietuva) kolēģes Laura Vilkaite-Lozdiene (Laura Vilkaitė-Lozdienė) un Justina Bružaite-Liseckiene (Justina Bružaitė-Liseckienė) iepazīstināja ar konkrētu pētījumu: cik ātri cilvēki ar dažādiem traucējumiem uztver vārdus, var atbildēt uz jautājumiem, kādas priekšrocības pret ciešamo kārtu ir darbības vārdu darāmajai kārtai, kā atšķiras lasīšanas spējas dažādās mērķauditorijas grupās.
• Somiete Elīsa Uotila (Eliisa Uotila) atzina, ka Somijas populācijā materiāli vieglajā valodā būtu vajadzīgi 11–14% iedzīvotāju.
• Anna Selīna Marka (Anna Celine Mark, Austrija) stāstīja par vācu raidsabiedrības ORF pieredzi ziņu veidošanā vieglajā valodā. Viņu papildināja Andrejs Tomažins (Slovēnija), stāstot par Slovēnijas Radio un Televīzijas pieredzi un ENACT projektu.

ENACT projektā, kas Eiropas valstīs notiek no 2024. līdz 2026. gadam, ir iekļauta arī Latvija.  Tajā piedalās Latvijas Radio, jo, kā zināms, mums vienīgajiem Baltijas valstīs (un arī plašākā mērogā) ir Latvijas Radio un sabiedriskā medija portāla LSM.lv ziņas vieglajā valodā.

• Viktorija Prituļaka (Ukraina/Latvija) referātā  „Vieglā valoda un tās loma ukraiņu bēgļu atbalsta sistēmā” stāstīja, cik noderīga vieglā valoda ir Ukrainas kara bēgļu integrācijai Latvijas sabiedrībā. Tas attiecas gan uz valsts un pašvaldību iestāžu komunikāciju, gan NVO sektoru, gan sociālajiem medijiem, kur tiek publiskota svarīga informācija par nepieciešamajiem dokumentiem, lai saņemtu palīdzību un pabalstu.
• Zīmju valodas tulce Laura Māse (Laura Marie Maaß, Vācija) stāstīja par nedzirdīgo lasītprasmi. Pamatojoties uz sava praktiskā darba pieredzi, pētniece aicināja pievērst uzmanību hronoloģiskiem un loģiskiem uzskaitījumiem, saziņā ar vieglās valodas mērķauditoriju vairāk izmantot tiešo runu, lietot konkrētu cilvēku vārdus, nevis vietniekvārdus.

Visbeidzot – par ko konferencē stāstīja mūsu pašu LU HZF LVI pētnieces Velga Polinska un Dite Liepa?

• Dite Liepa savā referātā  „Vieglā valoda Latvijas medijos: informētība, terminoloģija, attieksme”stāstīja par sabiedrības pretrunīgo attieksmi pret vieglo valodu:  no vienas puses, cilvēki vēlas, lai valsts iestādes sazinās  „vieglajā valodā”, vienkārši, saprotami, no otras puses, baidās, ka vieglā valoda tiks uzspiesta, t.sk. skolās, un izjūt to kā apdraudējumu jaunās paaudzes komunikācijā. Latvijā trūkst izpratnes, kas ir vieglā un kas ir vienkāršā valoda, tāpēc medijiem būtu jābūt kā tiltam, kas šīs valodas skaidro. Diemžēl tā tas nav, un izpratnes trūkumu par valodas vienkāršošanu apliecina gan sabiedrība kopumā, gan arī žurnālisti.
• Savukārt konferences galvenā organizētāja Velga Polinska šoreiz bija izvēlējusies Eiropas Piekļūstamības direktīvas ietekmi uz vieglās valodas lietojumu Latvijā, iepazīstinot ar saviem novērojumiem un rekomendācijām. V. Polinska uzsvēra, ka bez juridiska pamatojuma nav iespējama turpmākā vieglās valodas attīstība. Turklāt tiesību akti ir jāzina un jāizprot. Latvijā patlaban EP Direktīva par produktu un pakalpojumu piekļūstamību ir iestrādāta piecos likumos un MK noteikumos, taču prasības, kas attiecas uz informācijas satura izklāstu ir neprecīzas un grūti izmērāmas. Tālab būtu jāpaplašina gan valsts un pašvaldības iestāžu, gan sabiedrības izpratne par vieglo un vienkāršo valodu. Tāpat būtu jāveido konsultējošā un atbildīgā iestāde, kuras pirmais uzdevums būtu izstrādāt vienotas vadlīnijas un norādījumus satura piekļūstamībai valsts līmenī.

Aizvadīta vērtīga un bagātīga, arī ļoti labi organizēta konference. Mums tas ir pa spēkam! Un mums ir, ar ko lepoties.

Plašāka informācija: velga.polinska@lu.lv