Vieglā valoda pasaulē zināma vairāk nekā 70 gadus, Latvijā – gandrīz 25. Kopš 2020. gada būtisku ieguldījumu vieglās valodas attīstībā devusi arī Latvijas Universitāte, vispirms īstenojot Erasmus+ projektu „Vieglās valodas veicināšana sociālajai iekļaušanai” (Promoting
2023. gada 22.–24. novembrī Liepājas Universitātē norisinājās starptautiska zinātniska konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti”. Šogad tā notika jau 28. reizi un tajā ar valsts pētījumu programmu LADI un LAVA
Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas dienā LU Latviešu valodas institūta pētnieki sagatavojuši vārda “Latvija” spektrogrammu (skaņas spektrālo elementu grafisko attēlu), oscilogrammu (gaisa spiediena svārstību attēlu laikā) un aprakstu, kā šīs dienas
Ar doktorantūras granta atbalstu no 2023. gada 4. līdz 11. oktobrim man, LU Latviešu valodas institūta zinātniskajai asistentei Velgai POLINSKAI, bija iespēja viesoties Helsinku Universitātē, lai uzzinātu vairāk par jaunākajiem pētījumiem, akadēmisko
2023. gada 30.–31. oktobrī notiek dižā latvieša Krišjāņa Barona ikgadējā konference, atceroties viņa 188. dzimšanas dienu un pieminot 100. gadskārtu, kopš viņš aizgājis mūžībā. Savukārt šogad februārī notika mūsu dižākā valodnieka
19.–20. oktobrī Lietuviešu valodas institūta (LVI) Terminoloģijas centrs Viļņā saaicināja terminologus uz 5. starptautisko zinātnisko konferenci Moksliniai, administraciniai ir edukaciniai terminologijos lygmenys [„Zinātniskie, administratīvie un izglītojošie terminoloģijas līmeņi”]. Šīgada konferences programmā bija
Mājvieta vairāk nekā
3 000 000 vārdu
(vietvārdiem, apvidvārdiem, mūsdienu vārdiem, terminiem), kas krāti gandrīz gadsimtu un patlaban tiek digitalizēti
Tūkstošiem pētījumu par latviešu valodas skaņām, sugasvārdiem, īpašvārdiem, teikumiem, terminiem, izloksnēm, senajiem un mūsdienu tekstiem, kā arī par valodām un to mijiedarbi Latvijā
Gandrīz 90 gadu pieredze, kas rezultējusies vairāk nekā pusmiljona vārdu reģistrējumos un to nozīmju skaidrojumos latviešu valodas vārdnīcās un digitālajos resursos
40 aizrautīgu un nesavtīgu zinātnieku ar meklētāja un diskutētāja garu,
kas ar prieku
iesaistās sarunās ar sabiedrību un pārdomās par valodas jautājumiem
Skaņu, vārdu, vārdu daļu un teikumu nozīmju, darināšanas un izcelšanās mīklu minētājs, valodas pārmaiņu pieskatītājs, jaunu ceļu meklētājs, iedrošinātājs un padomdevējs
Atvērta sirds un prāts pret visiem valodas
mīļotājiem, kopējiem, sargātājiem, teicējiem, skandinātājiem, rakstziņiem,
zinātājiem un zinātgribētājiem, sadarbības partneriem
PAR MUMS
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir izveidots 2006. gadā un ir 1935. gadā dibinātās Latviešu valodas krātuves tradīciju turpinātājs.LU LaVI īsteno pētniecisko darbību
LU Latviešu valodas institūta struktūra Valodas vēstures un dialektoloģijas nodaļa (vad. Dr. philol. Anna Stafecka) Onomastikas nodaļa (vad. Dr. philol. Renāte Siliņa-Piņķe) Latviešu valodas gramatikas nodaļa (vad. Dr. philol. Juris Grigorjevs) Leksikoloģijas un leksikogrāfijas nodaļa (vad. Dr.
Par savu priekšteci Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts uzskata 1935. gada 1. decembrī dibināto Latviešu valodas krātuvi (1935–1944), ko atdalīja no Latviešu folkloras krātuves, turpinot tajā uzsākto vietvārdu
Valsts pētījumu programmas projekts „Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” Valsts pētījumu programmas projekta „Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” (Nr. VPP-IZM-DH-2020/1-0001, vad. Sanita
Lingvistiskie pētījumi 21. gadsimtā: Latvija Eiropas kontekstā LU Latviešu valodas institūtā tiek īstenota Latvijas Universitātes prioritāro tēmu pētniecības projekta „Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” (vad. Ilze
Valsts pētījumu programmas projekts „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un
Valsts pētījumu programmas projekts „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” Valsts pētījumu programmas Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Mūsdienu latviešu valodas
LU Latviešu valodas institūta kartotēkas LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) glabā dažādu valodas faktu – vietvārdu, apvidvārdu un izlokšņu gramatisko iezīmju (dialektu atlanta), kā arī
Apvidvārdu datubāze 2022. gadā LU Latviešu valodas institūts izveidoja apvidvārdu reģistrēšanas vietni, kur katrs aicināts apzināt un fiksēt savā novadā dzirdētos apvidvārdus – kādā noteiktā apvidū
Digitalizētās krājuma vienības Jāņa Endzelīna domas par mīkstināto “r” 1953. gada 25. aprīlī IV valodniecības jautājumiem veltītajā apvienotajā konferencē Rīgā https://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2021/04/JE.mp4 Videomateriālu veidojusi LU LaVI
Palīdzi krāt Latvijas apvidvārdus! 2022. gadā LU Latviešu valodas institūts izveidoja apvidvārdu datubāzi apvidvardi.lu.lv, kur katrs aicināts apzināt un fiksēt savā novadā vai ģimenē dzirdētos apvidvārdus.
Onomastica Lettica Zinātniskais žurnāls Onomastica Lettica, ko reizi trijos gados plānots izdot Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā, turpina kopš 1990. gada izdoto atsevišķo krājumu iedibināto tradīciju,
Zinātniskais žurnāls Linguistica Lettica, ko ik gadu izdod Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, iznāk kopš 1997. gada, un tajā savus pētījumus publicē ne tikai baltu valodnieki, bet
LU Latviešu valodas institūta konferences 2021 Foto: © Toms Grīnbergs (LU) Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres konference LU Latviešu valodas institūts aicina piedalīties akadēmiķa
LU Latviešu valodas institūta publikācijas 2021. gadā Latviešu valodas seno tekstu valodniecisko pētījumu bibliogrāfija LU Latviešu valodas institūta vadošo pētnieču Antas Trumpas, Renātes Siliņas-Piņķes un
LU Latviešu valodas institūts
Kalpaka bulvāris 4 (111., 308. telpa)
Rīga, LV-1050
☏ 67034016
Seko mums
© Citējot un pārpublicējot no LU Latviešu valodas institūta mājaslapas, atsauce obligāta.
