2023. gada 21.–22. septembrī Viļņā, Lietuviešu valodas institūtā, notika Jona Jablonska piemiņai veltītā 28. starptautiskā konference „Valoda un laikmets: cilvēka, paaudzes, sabiedrības attēlojums valodā”. LU Latviešu valodas institūtu pārstāvēja sociolingvistes INA DRUVIETE, DITE LIEPA, VELGA POLINSKA, VIJA POŽARNOVA un fonētiķes INESE INDRIČĀNE un SOLVEIGA ČEIRANE.
Pēc svinīgajām uzrunām konferences plenārsēdi atklāja LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece profesore Ina Druviete ar referātu „Baltu valodas jaunā multilingvisma laikmetā: vai mums jāmaina valodas politikas vadlīnijas?” („The Baltic Languages in the Era of New Multilingualism: Do We Need Reconsidering of Language Policy Guidelines?”). Dzīvojot pašreizējā mainīgajā laikmetā, saskaramies ar dažādiem jauniem fenomeniem, piemēram, translingvisms, heteroglosija, kodu maiņa un jaukšana. To attīstība sabiedrībā ļoti atšķiras, un valodas politikā jāatrod līdzsvars starp tradicionālo pieeju un inovācijām.
Salīdzinot ar dažādām angļu, ķīniešu vai spāņu valodas varietātēm, varētu šķist, ka latviešu un lietuviešu valoda ir mazas, taču šis priekšstats ir maldīgs. Piemērojot pareizu valodas politiku, nedz latviešu, nedz lietuviešu valoda nav apdraudēta.
Latviešu un lietuviešu valodām ir daudz paralēļu: abas pieder pie valodām, kurās runā vairāk nekā miljons cilvēku, un abām ir valsts valodas statuss. Abās valodās ir bagātīgas valodas attīstības un standartizācijas tradīcijas. Gan Latvijā, gan Lietuvā ir līdzīga rusifikācijas pieredze, no 20. gadsimta 90. gadiem norisējuši līdzīgi procesi valodas statusa, tiesību aktu nostiprināšanā un par valodas politiku atbildīgo iestāžu izveidē. Šobrīd abas valodas piedzīvo spēcīgu angļu valodas ietekmi un pēdējā gada laikā pieaug arī ukraiņu valodas lietojums.
Būtiskākā atšķirība ir katras valsts etnodemogrāfija. Latvijas etnogrāfisko sastāvu veido: latvieši 60,2 %, krievi 24,4 %, ukraiņi 3 %, baltkrievi 3 %, poļi 2 %, lietuvieši 1,2 %, ebreji 0,4 %, romi 0,3 %, citi 5,5 %. Turpretim Lietuvā rādītāji ir šādi: lietuvieši 85,1 %, poļi 6,6 %, krievi 5,1 %, baltkrievi 1,0 %, ukraiņi 0,5 %, citi 1 %. Arī šim faktoram ir liela ietekme valodas attīstībā.
Latvieši uzskata, ka latviešu valodai ir būtiska nozīme gan personības, gan nācijas identitātes veidošanā, taču patiesā lingvistiskā uzvedība atšķiras no šīs pārliecības. Formāli valodas pārvaldības sistēmā esam ieviesuši visu, kas nepieciešams. Taču pasaule attīstās ļoti strauji – piedzīvojam migrāciju, mainīgas un liberālas pārliecības par indivīdu tiesībām, un tāpēc attiecības starp valodu un identitāti iegūst jaunas dimensijas. Valodas politikā jāņem vērā visi aspekti, jo katrs no tiem izolētā veidā var izraisīt ķēdes reakciju.
Valodas pētniecībā jānosaka prioritātes, jāpievērš uzmanība valodas apguvei, kas šobrīd kļuvis par īpaši aktuālu jautājumu. Turklāt mēs neesam gatavi risināt šo problēmu, jo gluži vienkārši trūkst skolotāju. Lai arī augstākajā valodas pārvaldības līmenī nostiprinātais hierarhijas princips atbilst monolingvālas valsts principiem, iespējams, nepieciešamas izmaiņas, demogrāfiskās situācijas un citvalodu ietekmes kontekstā aizsargājot mūsu valodu proaktīvi. Savukārt pētnieku uzdevumi ir pētīt identitātes teorētiskos aspektus, analizēt latviešu valodas uztveri plašsaziņas līdzekļos, noteikt stereotipus par valodu dažādās sabiedrības grupās, kā arī izstrādāt ieteikumus politikas veidotājiem attiecībā uz valodu līdzāspastāvēšanu Baltijas valstīs un valsts valodas pozīciju stiprināšanu. Taču aizvien neatbildēts paliek jautājums, vai kompromiss starp tradicionālo pieeju un valodas standartizāciju šajā mainīgajā situācijā vispār ir iespējams.
Pēcpusdienas darba sekcijā savus pētījumus prezentēja vairāki pētnieki no Latvijas. LU profesors Andrejs Veisbergs aizrāva klausītājus ar diskusiju par fašistiem un liberāļiem, analizējot šo vārdu lietojumu mūsdienu politiskajā naratīvā (Fascists and Liberals: Who is Who Today in Political Narrative). Liepājas Universitātes profesore Linda Lauze aplūkoja valodas kvalitātes jautājumus sociālajos tīklos (Latvian Language Quality Issues in Social Media). Attālināti piedalījās arī LU Latviešu valodas institūta pētniece Vija Požarnova, pārskatot valodas kā vērtības nozīmi mūsdienu sabiedrībā (Reflecting on Language Value). Stenda referātu par balsīgajiem un nebalsīgajiem troksneņiem latviešu valodā prezentēja LU Latviešu valodas institūta pētnieces Inese Indričāne un Solveiga Čeirane (The Quantity of Latvian Obstruents (Voiceless vs. Voiced)).
Dite Liepa un Velga Polinska referēja par to, kā Latvijas masu mediji konstruē cilvēka ar invaliditāti tēlu (Construction of the Image of Persons with Disabilities in Latvian Mass Media). Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī spēcīgs rīks realitātes konstruēšanā, kas digitālajā laikmetā iegūst vēl lielāku nozīmi. Analizējot vietnes jauns.lv saturu, secināms, ka par cilvēkiem ar invaliditāti runā maz, turklāt invaliditāte bieži izmantota kā drauds, lai sabiedrību motivētu mainīt uzvedību. Iekļaujoša valoda ir sarežģītāka, tāpēc cilvēki nereti izvēlas lietot īsākas formas, kas savukārt uzskatāmas par nekorektām. Turklāt šķietami iekļaujoša valoda, ja to lieto nepārdomāti, var pastiprināt aizspriedumus pret noteiktām sabiedrības grupām.
Žurnālistiem trūkst pieredzes, lai aprakstītu cilvēkus ar invaliditāti. Lai arī parasti raksta mērķis ir pozitīvs, veids, kādā informācija tiek pasniegta, izraisa gluži pretēju efektu. Jāsaprot, ka leksikas līmenī pieļautās kļūdas pamanīt un novērst ir visvienkāršāk, taču tā ir tikai neliela daļa no realitātes konstruēšanas mehānisma. Tiesa, pagaidām nav konkrētu risinājumu, kā šos trūkumus novērst.
Pēc katra darba cēliena raisījās interesantas diskusijas, parādot, cik nozīmīgi jautājumi skarti pētnieku referātos. Turpretī pēc konferences ļāvāmies Viļņas burvībai un rudens saules siltajiem glāstiem. Un mājās esam atgriezušies patiešām gandarīti par paveikto.
Dalība konferencē nodrošināta ar valsts pētījumu programmas projektu „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001) un „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (Nr. VPP-Letonika-2021/1-0006) atbalstu. Velga Polinska konferencē piedalījās ar Roiči Sasakavas Jauno līderu stipendijas atbalstu.
Velga Polinska
LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente