Kad gada pirmais mēnesis tuvojas noslēgumam, ir pienācis laiks posties uz gada pirmo plašāko starptautisko konferenci – Daugavpils Universitātes (DU) Zinātniskajiem lasījumiem, kas šogad notika jau 33. reizi.

Valodnieki jau ieraduši joko, ka valodniecības saulīte katru gadu uzaust Daugavpilī (tā ir pirmā plašākā gada konference), savukārt noriet Liepājā (tā ir pēdējā plašākā kopā sanākšana, kas novembra beigās parasti sakrīt ar Pirmo adventi); tā valodniecības gads noiet kārtējo loku, liekot atskatīties uz paveikto un izvērtēt jaunajā gadā iecerēto.

Arī šoreiz Latgale gan tuvākus, gan tālākus viesus sagaidīja ar ziemīgu salu un baltām kupenām, par kurām galvaspilsētā esam paguvuši jau aizmirst. Turpceļā vērojām sniegotos mežus un Daugavas varenos un biedinošos ledus krāvumus Pļaviņās, savukārt apledojušās Daugavpils ielas un milzīgā svētku egle pilsētas centrālajā laukumā lika saprast, ka pavasari vēl gaidīt pāragri.

Konferencē piedalījās 145 dalībnieki ar 132 referātiem no 13 valstīm: Apvienotās Karalistes, ASV, Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Kazahstānas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Ukrainas un Vācijas. HF XXXIII Zinātniskie lasījumi noritēja septiņās tematiskajās darba grupās: „Angļu valoda: sinhronija un diahronija”; ”Baltu valodas: sinhronija un diahronija”; ”Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā”; ”Mūsdienu pētījumi translatoloģijā”; ”Cilvēks un pasaule literatūrā un kultūrā”; ”Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas”; ”Vēsture: avoti un cilvēki”.

Konferences plenārsēde bija veltīta Ukrainas kara un kara bēgļu tematikai. Par savu pieredzi, izmantojot Ukrainas kara tēmu mācību stundās, stāstīja Daugavpils „Saskaņas” pamatskolas skolotājs Oļģerts Rihlickis; DU profesore Maija Burima raksturoja DU ieguldījumu, mācot Ukrainas civiliedzīvotājiem latviešu valodu;  dzejnieks un tulkotājs Sergejs Moreino raksturojaUkrainas rietumu hronotopus poļu literatūrā. Bija arī tālāki viesi, kas konferencei pieslēdzās Zoom platformā: Kijivas Universitātes profesore Olga Kovalevskareferēja par tematu „Aktuālas problēmas Ukrainas 18.–20. gadsimta vēsturē: vispārīgs historiogrāfiskās situācijas raksturojums” un pateicās gan konferences dalībniekiem, gan Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu Ukrainai; plenārsēdi noslēdza Tarasa Sevčenko Kijivas Valsts universitātes profesore Lada Kolomijeca, kasraksturoja karu Ukrainādzejnieču skatījumā.

Pēc plenārsēdes konferences pirmajā dienā ar valsts pētījumu programmas projektu „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā”, „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība”, „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” un „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” projekta atbalstu sekcijā „Baltu valodas: sinhronija un diahronija” piedalījās 10 LU Latviešu valodas institūta pētnieki: vadošās pētnieces Anna Stafecka, Anna Vulāne un Ina Druviete, vadošais pētnieks Māris Baltiņš, pētnieces Regīna Kvašīte, Ilga Migla un Dite Liepa un zinātniskās asistentes Elga Skrūzmane, Sintija Ķauķīte un Velga Polinska.

Profesore INA DRUVIETE referātā „Heteroglosija, translingvisms, valodošana: jēdzienu un terminu lietojums Latvijas valodas situācijā” pievērsās nepieciešamībai aktualizēt jēdzienu un terminu sistēmu saistībā ar globālā multilingvisma ietekmi un  jaunu valodu kontaktu tipu veidošanos. Arī Latvijā līdz ar to nepieciešama jauna pieeja šo procesu aprakstīšanai un vērtēšanai gan sabiedrības, gan sociālo grupu, gan indivīdu līmenī, ņemot vērā migrācijas procesus. Referātā tika analizēti ar valodu daudzveidību un indivīda multilingvismu saistītie jēdzieni (piem., angl. heteroglossy, languaging, translanguaging, superdiversity, code-switching, hybridised (cross-boundary) linguistic repertoires), to izpratne un lietojums saistībā ar valodas situāciju Latvijā, kā arī šo terminu iespējamā atveide latviešu valodā.  

LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks MĀRIS BALTIŅŠ nolasīja ziņojumu „Terminrade latviešu valodā un ISO 704 kritēriji”, aplūkojot standartā ISO 704 izklāstītos principus un metodes terminoloģijas veidošanā. Sekmīgam un funkcionālam terminam jāatbilst vairākām pazīmēm – tam jābūt caurredzamam (vārda cilme skaidri parāda jomu, uz ko tas attiecas), atbilstošam vārddarināšanas modeļiem, ko izmanto valodas kopienā, valodiski ekonomiskam un īsam, taču nepārprotamam. Tāpat terminam ir jābūt tādam, ko var atvasināt, tam jābūt pareizam no valodas viedokļa un, vēlams, dzimtajā valodā. Veidojot terminu, jāpievērš uzmanība arī ekspresīvajai neitralitātei – termins nedrīkst raisīt negatīvas emocijas un tam jābūt atbilstošā reģistrā. Visbeidzot, lai termins nostiprinātos valodas lietojumā, ir svarīgs arī tā radīšanas laiks.

Jāteic, ka, veidojot jaunus terminus, aizvien pastāv konflikts starp caurspīdīgumu un valodas ekonomiju (piemēram, ‘naudas atmazgāšana’ un ‘noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija’). Tāpat vērojama vēlme pievienot terminam precizējumus, kuri bieži neeksistē avotvalodā, kā arī vēlme izmantot aizguvumus. Būtiski paturēt prātā, ka dažās situācijās avotvalodā var būt vairāki termini, kas latviski izteikti ar vienu terminu.

Pētniece DITE LIEPA un doktorante VELGA POLINSKA uzstājās ar tematu „Latviešu tautas teikas vieglajā valodā: sintakses analīze”. Stāstījuma ievadā autores vieglo valodu raksturoja kā nozīmīgu komunikācijas instrumentu iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Referentes klātesošos iepazīstināja ar vieglās valodas mērķgrupām, tulkošanas jeb pārveidošanas posmiem vieglajā valodā, kā arī sniedza vispārīgu ieskatu vieglās valodas tulkojumu dažādībā, ilustratīvi to demonstrējot ar teiku tulkojumu trijos vieglās valodas līmeņos, no kuriem pirmais ir vienkāršākais, bet trešais – sarežģītākais. Referātā tika izmantotas 16 teikas, proporcionāli tās sadalot pa līmeņiem (piecas, sešas un piecas) un veicot teikumu analīzi. Galvenokārt uzmanība tika pievērsta teikumu veidiem pēc izteicēja dabas. Lai gan tulkotajā tekstā bija sastopami teikumi ar verbālu, nominālu, adverbiālu un kombinētu izteicēju, apstiprinājās sākotnēji izvirzītais pieņēmums – verbālu teikumu tulkotajā tekstā bija visvairāk; līdzīgi arī visvairāk bija  vienkāršo gramatisko centru. Tas liek secināt, ka tulkojumos tiek izmantota tradicionāla vienkārša teikuma struktūra. Teikumu sarežģītība pieaug pakāpeniski atbilstoši vieglās valodas līmeņiem un principiem, kas īpaši skaidri novērojams ne vien teikumu garumos, bet arī gramatisko centru veidos.

Pētniece REGĪNA KVAŠĪTE referātā „Kultūrspecifiskā leksika latviešu daiļliteratūras tulkojumos lietuviešu valodā” analizēja Latvijas reāliju nosaukumu, nosacīti sauktu par kultūrspecifisko leksiku, atveidojumu lietuviešu valodā. Par avotiem bija izmantoti Dainas Avotiņas, Noras Ikstenas, Laimas Muktupāvelas un Māras Zālītes romānu tulkojumi, kā arī Lijas Brīdakas, Knuta Skujenieka, Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzejoļu atdzejojumi. Pētīti tika īpašvārdi, galvenokārt mājvārdi un mājdzīvnieku vārdi, kā arī avotos konstatēto dažādu laikposmu vēstures, sadzīves un kultūras reāliju nosaukumi: historismi (aizsargi, mazpulks, mežabrāļi, Latvijas/Ulmaņa laiki, Tautas fronte), ēdieni (buberts, debessmanna, kliņģeris, pīrāgs), apģērbi (sagša, villaine), svētki un ar tiem saistītās personas, atribūti (Jāņi, Līgo, jāņubērni, līgotnes), laikrakstu un žurnālu nosaukumi.

Vadošā pētniece ANNA VULĀNE referātā „Beku rindas sēņu nosaukumi latviešu valodā: derivatīvi semantiskais raksturojums” klausītājiem pavēra pasauli, kas ir krāšņa ne tikai savā esībā, bet arī latviskajos nosaukumos. Pasaulē ir tūkstošiem sēņu nosaukumu, lielākoties tie ir mikologu darināti termini, bieži – tulkojumi no latīņu valodas.

Vērojami divi funkcionālie līmeņi: nosaukumi, ko lieto nozares speciālisti standartvalodā un izloksnēs funkcionējošie apzīmējumi, ko cilvēki lieto ikdienas saziņā. Abi līmeņi atšķiras arī strukturāli – termini, īpaši sugu nosaukumi, parasti ir analītiskās leksēmas ar dažādu komponentu struktūru, turpretim ikdienas saziņā pārsvarā lieto vienvārda nosaukumus, kas visbiežāk ir pirmatnīgi vai ar piedēkli atvasināti vārdi. Sastopami arī salikteņi, bet retāk – analītiskās leksēmas. Terminoloģijā lietoto beku nosaukumu darināšanā izmantots morfoloģiskais, sintaktiskais vai sintaktiski morfoloģiskais paņēmiens. Analītisko leksēmu komponenti parasti ir divi primāri vārdi,  primārs un sekundārs,  sekundārs un primārs vārds vai divi sekundāri vārdi. Sēņu nosaukumi liecina par to garšu, izmantojamību, cepurītes vai kātiņa izskatu, bet visbiežāk – par krāsu un augšanas vietu.

Vadošā pētniece ANNA STAFECKA referātā „Par dažiem augu nosaukumiem Nautrēnu izloksnē” aplūkoja augu nosaukumus augšzemnieku dialekta latgaliskajā Nautrēnu izloksnē. Liela daļa nosaukumu ir ar literāro valodu identi vārdi un to fonētiskie pārveidojumi, piemēram, usne, nātre, kaņepe, lyni, līpa, kryuklis, kuorkls. Konstatēti arī daži fonētiski atšķirīgi vārdi (fonētiskie dialektismi), piemēram, aši ‘ašķi’, viršņi (vieršņi) ‘virši’, driči ‘griķi’, elksnis, alksnis’, baluodne ‘balanda’ , santene ‘samtene’. Augu nosaukumos visai daudz morfoloģisku atšķirību – izskaņa –inis, -ine: rācinis, brūkline, dridžine, syurine, skābine, dzērvine,  strutine, pīnine, batvinis ‘galda biete’, raksturīgi piedēkļu saīsinājumi: veituls, ūzuls, izskaņas -neica meļneica, zemneica, izskaņa -eņa u.c., atšķirīgi lietvārdu celmi: virzs, kļavs, papards, puryns, tabaks, dodzs, mirta.

Ļoti bagātīgs ir leksisko dialektismu jeb apvidvārdu klāsts, piemēram, speidaceite ‘zilā vizbulīte’, vardivu purync, ‘pamīšlapu pakrēslīte’, vanadzs ‘vanaga vīķis’, kukuži ‘vaivariņi’ smerdelīte ‘mārsils’, malngaļve ‘spilve’, kubuleņi ‘pļavas pulkstenītes’, rasine ‘parastais rasaskrēsliņš’. Salīdzinoši maz  aizguvumu, piemēram, šņitka ‘gārsa,’ čorta padauza ‘velnābols’, besa kūki ‘ceriņi’, čižmi ‘biškrēsliņi’. Kopumā augu nosaukumi Nautrēnu izloksnē pieder pie mantotās leksikas, aizguvumu no slāvu valodām ir samērā maz.

Pētniece ILGA MIGLA stāstījumā „Savvaļas putnu nosaukumi latviešu valodas frazeoloģismos” tautā lietotos frazeoloģismus bija dalījusi divās grupās: ar Latvijā sastopamiem savvaļas putniem un ar savvaļas putniem, kas sastopami ārpus Latvijas. Caur frazeoloģismiem cilvēkiem piedēvētas dažādas izskata un rakstura īpašības izskatā (pūces acis, gulbja kakls, kraukļa melni mati), gaitā (kā pīle uz ledus), runasveidā (ķērc kā vārna). Jānorāda, ka frazeoloģismos, kas attiecas uz runasveidu, daži putni ieguvuši izteiktu mīluļu, bet daži – nemīluļu statusu. Tāpat putnu tēls palīdz atspoguļot cilvēka raksturu, izmantojot tādus frazeoloģismus kā „uzpūtīgs kā tītars”, „dumja kā zoss”, „dzīvo kā balodīši” jeb dzīvo saskanīgi un „skaita zvirbuļus” jeb slinko.

Latviešu frazeoloģismos iekļauti ap 40 dažādu putnu nosaukumi. Visbiežāk lietotā semantika ir negatīva un redzama tieša korelācija starp putnu sastopamību un frazeoloģismu daudzumu. Jāatzīst, ka šobrīd frazeoloģismus lieto maz, kas varētu būt saistīts ar cilvēka attālināšanos no dabas.

ELGA SKRŪZMANE referātā „Daudzveidīgā uguns G. Manceļa „Postillā” frazeoloģiskā aspektā” aplūkoja daļu G. Manceļa „Postillā”(„Lang-gewünschte Lettische Postill” 1654) sastopamo stabilo vārdu savienojumu ar leksisko komponentu uguns – tie irdažādie un daudznozīmīgie frazeoloģiskā salīdzinājuma kā uguns varianti. Šie frazeoloģismi valodas vēstures aspektā ir interesanti gan ar piesaisti Bībeles tekstiem, gan tālaika runātās latviešu valodas fiksēšanu un atveidi rakstos. „Postillā” līdzās tradicionāliem frazeoloģismiem sastopami G. Manceļa okazionālismi, kā arī arhaiski frazeoloģismi un to varianti. Vēsturiskā aspektā tie lielākoties apliecina valodas ekonomijas tendences un mūsdienās ir interesanti leksisko paplašinājumu dēļ. Tekstā salīdzinājums kā uguns izmantots, lai tuvāk raksturotu augstas intensitātes darbības vai īpašības pakāpi, turklāt frazeoloģismu variantu struktūras īpatnības ietekmē nozīmes nianšu izpratni.

Zinātniskās asistentes SINTIJAS ĶAUĶĪTES referāta „Emodži elektronisko saziņas līdzekļu reklāmās” mērķis bija analizēt emodži lietojumu reklāmās, kas sastopamas dažādos elektroniskajos saziņas līdzekļos – e-pastos, sociālās tīklošanās vietnēs un interneta portālos. Tā kā reklāmas uzdevums ir veicināt preču un pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem, uzņēmumi internetā potenciālos klientus mēdz uzrunāt ar dažādu vizuālu reklāmu palīdzību. Sintija Ķauķīte aplūkoja dažādas reklāmas no sociālajiem tīkliem Draugiem.lv, Facebook un Instagram, interneta portāliem un e-pasta vietnes Inbox.lv (emodži izmanto kā simbolus e-pasta vēstuļu tematu līnijās).

Analīzes procesā secināts, ka reklāmas sociālās tīklošanās vietnēs ir multimodālas, jo tajās apvienoti dažādi modi jeb semiotiskie resursi – audio, video, attēli, rakstīts teksts, simboli utt. – dažādās kombinācijās. Ar emodži iespējams paust emocijas, kas nav izteiktas tekstā. Emodži tekstā ir gan piktogrāfiskas (objektu tiešs attēlojums), gan logogrāfiskas (vārdu aizstāšanas) funkcijas. Reklāmās ar emodži aizstāti dažādi frazeoloģismi, piemēram, siekalas saskrien mutē; siekalas tek ‘saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to’ (Tēzaurs), atstāt ar garu degunu ‘atstāt tukšā’ (Tēzaurs). Ilustrācijai Patērētāju tiesību aizsardzības centra reklāma: 

       

Paralēli konferencei DU citā auditorijā pulcējās Daugavpils latviešu valodas skolotājas, kas  bija atnākušas uz LU pētnieces DITES LIEPAS organizēto semināru „Aktuāli valodas prakses jautājumi latviešu valodas skolotāja darbā”. DU semināru organizēja sadarbībā ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi, un to apmeklēja vairāk nekā 20 pedagogu. Šādi semināri ir tikuši rīkoti jau vairākkārt iepriekšējo konferenču laikā (pirms kovida izraisītā piespiedu pārtraukuma), tāpēc uzskatāmi par jauku konferences tradīciju un jau ierastu tikšanos. Pētniece dalījās savā pedagoģiskajā un zinātniskajā pieredzē un atbildēja uz kolēģu jautājumiem. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti, kā strādāt ar palīgrīkiem mācību procesā – elektroniskajiem brīvpieejas resursiem. Kā atzina pati lektore, uzdevums bija palīdzēt „kur un kā meklēt pareizas atbildes darbā ar skolēniem, viņu vecākiem un savu skolotāja sirdsapziņu”, apzinoties, ka, iespējams, kādi noteikumi vai valodas attīstības tendences liks pārskatīt ierasto praksi. Tāpat kolēģes tika informētas par latviešu valodas institūta 2022. gada rudenī izsludināto Apvidvārdu talku. Lai nu kur, bet Latgales leksikas apcirkņiem ir jābūt bagātiem ar apvidvārdiem un te būtu iespējams bagātīgs talcinieku darbs! No praktiskajiem dzimtās valodas mācīšanas jautājumiem uzmanība tika pievērsta gramatiskajai un leksiskajai sinonīmijai un īpašvārdu pareizrakstībai (vienmēr aktuālajam lielo sākumburtu lietojumam). Nobeigumā lektore pievērsās valodas kultūras jautājumiem.

Tagad, kad valodniecības saule ir pacēlusies debesīs, Latviešu valodas institūta komanda turpina aktīvi rosīties, lai arī jaunais cikls būtu piepildīts un bagātīgs.