Starptautiskais Sociolingvisma simpozijs notiek kopš 1997. gada, arvien biežāk pulcinot milzīgu skaitu (pat vairākus tūkstošus!) valodnieku no visas pasaules. Katru reizi simpozija norises vieta mainās, taču nemainīga ir tradīcija apspriest aktuālus jautājumus par valodu/-ām sabiedrībā. Pētnieki te prezentē jaunas teorētiskās un metodoloģiskās idejas, individuālo/kolektīvo pētījumu rezultātus, diskutablus jautājumus un terminus, apmainās ar priekšlikumiem un kritiskām piezīmēm un apvieno domubiedrus. Katrs simpozijs zināmā mērā ir uzskatāms par vērtīgu atskaites punktu sociolingvistikas attīstībā.

2021. gadā 23. Sociolingvistisko simpoziju (SS23) organizēja Hongkongas Universitāte, un tā centrālā tēma bija „Satraucošā valoda” (Unsettling Language). Simpozijs notika pilnas četras darba dienas (07.–10.06.) tiešsaistē, un šoreiz tajā piedalījās ne vairāk kā 600 referentu.  

Zinātniskais darbs katru dienu noritēja deviņās paralēlās virtuālajās istabās. Reģistrētajiem dalībniekiem speciāli veidotā mājaslapā bija iespējams noklausīties sešus sinhronos plenārsēžu ziņojumus H. S. Ālims (H. S. Alim), F. Angermeiers (P. S. Angermeyer), Dž. Ērvaina (J. Irvine), L. Lima (L. Lim), D. Šarma (D. Sharma), K. Tērlovs (C. Thurlow) un divpadsmit uzaicināto paneļu priekšlasījumus (katrā panelī aptuveni 6–7 referāti) un piedalīties diskusijās (mutvārdu vai rakstveida).   

Pieteiktie tematiskie paneļi un individuālie priekšlasījumi pamatā bija organizēti asinhroni: simpozija dalībnieki iepriekš ierakstīja un augšupielādēja video referātus un PowerPoint  prezentācijas, ikviens interesents ar tiem varēja iepazīties vismaz mēnesi iepriekš, un simpozija norises dienās katrai darba sekcijai bija atvēlēts laiks priekšlasījumu apspriešanai. Praksē tas nozīmēja to, ka referenti īsumā pastāstīja par ziņojumu, izceļot secinājumus un aktualizējot problēmjautājumus, tad kopīgi pārrunāja ar sekcijas darbu saistītos tematus un konceptus. 

Pēdējā konferences dienā tika publicēts referātu kopsavilkumu krājums 582 lapaspušu apjomā. Tas gan ir pieejams tikai reģistrētajiem simpozija dalībniekiem, taču SS23 mājaslapā ir publiski pieejami visi plenārsēžu un tematisko paneļdiskusiju kopsavilkumi (https://www.ss23hk.com/copy-of-plenary-speakers).  

Pievēršot uzmanību SS23 saturam, var redzēt gan tradicionālas tēmas (piem., valodas ideoloģija; valoda un identitāte; bilingvisms/multilingvisms; minoritāšu valodas; valodu kontakti, kodu maiņa un jaukšana; valodas pārmaiņas; runas aktu diskursa analīze; lingvistiskās ainavas studijas), gan tematus, kas uzplaiksnījuši pēdējos gados dažādu sociālo notikumu ietekmē (piem., valodas pārvaldība un valodu lietojums (t. sk. valodas barjeras) veselības jomā; mūsdienu fašisma izpausmes valodā; valoda un rasisms; valoda, seksualitāte un homofobija; valoda un tiesiskums; valoda un vides aizsardzība). Vairāk nekā pēdējos trīs Sociolingvisma simpozijos tika kritiski izvērtētas teorijas un pētījumi par nacionālismu un nacionālajām valodām, valodu lietojumu digitālajā vidē un valodas interpretāciju semiotisko resursu kontekstā.  

Četri pētnieki pārstāvēja Baltijas valstis, to skaitā divi vadošie pētnieki no Latvijas: SOLVITA BERRA (Solvita Burr) un Heiko F. Martens (Haiko F. Marten).  

S. Berra savā priekšlasījumā How to measure ‘international’? Controversial cases concerning public touristic texts in Latvian cityscapes analizēja svešvalodu lietojuma iespējamību oficiālās sfēras publiskajos tekstos valodas politikas un reālās valodas prakses kontekstā. Plašāka uzmanība tika pievērsta ar starptautisko tūrismu saistītiem izņēmuma gadījumiem un tam, kā šos izņēmumus interpretē valodas pārvaldībā iesaistītie dalībnieki.  

Nākamais Sociolingvisma simpozijs notiks Gentē, Beļģijā 2022. gada jūlijā. Tā temats ir Inside and beyond binaries. Referātus var pieteikt līdz 2021. gada 30. septembrim. Plašāka informācija ir pieejama SS24 mājaslapā.